Iegriezos pateikt, ka man viss ir labi. Tagad ceļoju pa Vidusjūru. Jau pabiju Kanāriju salās (Tenerife un Arrecife), uz Madeiras, divas reizes Barselonā un Malagā. Visvairāk patika Barselona un Madeira, noteikti atgriezīšos tur tuvākajā nākotnē. Tomēr žēl, ka es atstāju novārtā savus Portugāļu valodas kursus, jo pēc Madeiras apmeklējuma, ļoti gribās izbraukāt visu Portugāli.
Sākumā, kad ierados darbā, bija daudz stresa, jo esmu jaunā amatā un mans darba apraksts izklausījās so complicated. Lasīju iepriekšējās kolēģes handover notes kā Ķīniešu alfabētu. Jau pirmajā darba dienā, manā dienas kārtībā jau bija ieplānota runa 78 viesu priekšā un man bija tikai miglains iespaids par ko tā īsti būs. Tāpēc visu rītu paliku savā istabā lasot info un mēģinot to visu iegaumēt. Stresā biju tikai pirmās pāris dienas, kamēr nesaskaros praksē ar visiem darba knifiem un sīkumiem. Tagad varu droši pateikt, ka nekā sarežģīta tur nav. Kas kārtējo reizi pierāda to, ka viss ir paveicams, ja vien ir drosme stāties priekšā nezināmajam.
Tagad dodos uz Sicīliju, tad uz vairākām vietām Horvātijā un tad uz Venēciju. Pēc Venēcijas būs Grieķu salas. Daudz vietu un daudz iespaidu. Jautrības arī daudz. Mani jaunie kolēģi ir super, komanda ļoti saliedēta, daudz tusē kopā. Izskatās, ka nākamie 4 mēneši paskries ātri, tusiņu, darba un aizraujošu galamērķu kaleidoskopā.
Mani piedzīvojumi Karību salās turpinās. Šonedēļ man jāstrādā pēcpusdienās un no rīta man ir basic safety trenings, kas ilgs veselas 2 nedēļas. Tas ir ļoti nopietns tenings, kura beigās jākārto teorētisks un praktisks eksāmens un jāiegūst sertifikāts. Tā kā līdz nākamajam gadam esmu super busy. Toties pagajušajā nerdēļā man bija ideāls grafiks, tiku vairākās ekskursijās, peldējos ar delfīniem :)) Pabiju arī Barbadosā ( follow me... )
Sveika Latvija :)
Man iet labi. Esmu trešā kruīza vidū. Tagad atrodos Tortola salas ielas kafejnīcā, klausos Ziemassvētku dziesmas(!), kūstu 33C temperatūrā, dzeru karameļu Frapučīno un vēroju ķirzaciņu, kas rāpo pa grīdu man blakus. Darba joprojām ir ļoti daudz, bet man padodas arvien labāk un man patīk arvien vairāk. Nespēju noticēt, ka pēc 6 dienām būs mēnesis kopš esmu te. Laiks skrien tik ātri! Spriežot pēc feisbuka, jums jau sniegs un ziema pilnā sparā? Lai nu kā pagaidām es pēc tā nemaz neilgojos, palmas un smiltis pārmaiņas pēc ir jauki. Jau tagad sāku plānot savu atvaļinājumu, kas būs tikai pēc 3 mēnešiem. Sākumā protams gribu uz mājām un tad tālāk paceļot pa Eiropu. Pagaidām padomā Spānija un Itālija, bet laiks rādīs :)
Nu jau sešas dienas kā es esmu uz skaistā Norwegian Dawn klāja. Maršruts mums nepārspējams – katru dienu cita sala. Mēs jau pabijām uz Tortolas un St. Martina, šobrīd esam uz Antigua salas, rīt būsim Barbadosā, parīt uz St. Kitts... Pagaidām man bija pavisam nedaudz brīvā laika, bet es paspēju aiziet iepirkties St. Martin salā un aiziet uz pludmali šorīt. Lasīju milzu gliemežvākus, nopirku inčīgus flip flopus un platmali un rakstīju šo ierakstu pludmales bārā. Vēl es saskandināju kokosriekstu piena kokteiļus ar saviem jaunajiem kolēģiem par godu Latvijas dzimšanas dienai :) Kas attiecās uz darbu, darba ir ļoti daudz. Es vēl neesmu pilnīgi pārņēmusi visus pienākumus, bet man vēl ir tam laiks. Paralēli darbam man jāapmeklē visādi treningi: orientēšanās, drošība utt. Jūtos kā skolā – mūs apsēdina klasē, nolasa lekciju, parāda video un beigās eksāmens. Ar kolēģiem man kā vienmēr paveicās: mūsu ofisā ir ap 15 cilvēku no visām pasaules malām. Kā jau viesu servisa speciālistiem pienākas, viņi visi jauki, komunikabli un vienmēr gatavi palīdzēt :) Tā kā mans fotoaparāts pazuda kaut kur reisā starp Ņujorku un Miami, man nāksies nopirkt jaunu, kad nākamreiz būšu St. Martins salā, jo tur ir vislabākais šopings. Pagaidām man ir tikai pāris bildes no kolēģu iphone ;)
Nedēļa Parīzē paskrēja tik ātri, ka es nepaspēju ne attapties! Ko lai saka, bija vairāk nekā kolosāli. Un uzreiz saku: nē, es neesmu to tiem cilvēkiem, kuri uzskata, ka Parīze ir romantiskākā vieta zemes virsū. Tomēr skaistums, elegance un iedvesma Parīzē mājo uz katra stūra. Tā ir pilsēta, kur uz katra soļa valda estētiska bauda. Es dievinu tos logus līdz pašai grīdai, trīsstūra mājas un Parīzes jumtus! Nemaz nerunājot par impresionismu D'Orsē muzejā, brokastīm mazajās franču kafejnīcās, galeriju La Fayette, Monmartras mākslas veikaliņiem un daudzām citām lietām. Par fizisku atpūtu to īsti nosaukt nevaru, jo sēdēt vienā vietā mums nenācās - gribējās apmeklēt jau iemīļotās un vēl neredzētās vietas. Toties garīgi es uzlādējos uz visiem 100 %! Tā kā dzīvojām centrā, mēs staigājām praktiski visur kājām. Ar laiku mums arī ļoti paveicās - Parīzē tagad skaists un silts rudens. Vēl mēs bijām vienā pasakaini skaistā parkā netālu no mūsu dzīvesvietas. Tur mēs sarīkojām pikniku pie ezera un uztaisījām skaistākās bildes.
Savukārt šodien es atvados no Eiropas uz kādu laiku. Jau rīt (! ārprāts) es lidoju virzienā Riga-Berlin-Ņujorka-Miami. Vairāk nekā 15 stundas jālido kopumā. Kā jau es teicu iepriekš, es kādu laiku tagad padzīvošu ASV. Strādāšu ceļojumu aģentūrā par viesu servisa speciālisti. Grūts darbs, jāstrādā vismaz 10 stundas katru dienu un visu laiku jāceļo. Bet tā kā ceļošana manās acīs ir vairāk bonuss, nekā nepatīkama neērtība, manuprāt man patiks. Kā saka: dzīvosim - redzēsim. Domāju, ka iegriezīšos arī šeit pastāstīt kā man tur iet ))
Uzelpoju ar lielu atvieglojumu, kad šodien beidzot saņēmu savu pasi no vīzas noformēšanas. Tā tika turēta vēstniecībā veselu nedēļu, lai gan parasti tas ir divu dienu jautājums. Ja šodien nesaņemtu, rīt nevarētu lidot uz Parīzi. Lūk mācība, cik bīstami atstāt visu uz pēdējo brīdi. Dabūju panervozēt. Turklāt vīza ir citai valstij, uz Franciju man vīzu nevajag. Bet bez pases jau tāpat nekur netiksi... Tagad man vajadzētu pakot čemodānu, bet tā vietā es sēžu pie datora un lasu komentārus facebook. Jūtu, ka atkal pakošos pēdējā brīdī. Un smieklīgākais ir tas, ka mana dārgā J ir tāda pati. Arī vienmēr pako mantas pēdējā brīdī un paralēli bļauj man klausulē, ka drēbes vēl slapjas, fotoaparāts lādējas un vēl kaut kas nav atrodams! %) Haha, vismaz es neesmu viena tāda :D
Ļoti jauka magnētiņu izstāde ir šobrīd apskatāma t/c Galerijā Centrs. To organizēja Zanussi sadarbībā ar suvenīru veikalu Love Latvia. Izstādē ir apskatāmi vairāk nekā 280 magnētiņu. ( follow me... )
Laiks Budapeštā bija ļoti karsts - ap 37C. Līdz ar to nekādu ievērojamu vietu apskati (lasi: skraidīšanu) man negribējās, lēni pastaigājos pa pilsētu, sēdēju parkos uz soliņiem, ēdu saldējumu pa ceļam un šo to tomēr apskatīju. Pirmais, kas man šķita interesants, ierodoties pilsētā, bija tas, ka Budapešta ir burtiskā nozīmē sadalīta uz "Buda" un "Pešta". Divas pilsētas puses, kas kartē tā arī apzīmētas un Donava pa vidu :) ( follow me... )
Beidzot parādījās laiciņš uzrakstīt nedaudz par Vīni.
Vīne ir burvīga. Skaistas jūgendstila ēkas, stilīgi cilvēki, ielu mākslinieki, garšīga kafija, un kolosāls šopings!
( follow me... )
Durnšteina ir Vahau ielejas skaistākā un mājīgākā vietiņa, kas ir iekļauta UNESCO mantojuma sarakstā. ( follow me... )
Esmu mājās! Atlidoju vakar un jau šorīt cēlos 6:30, lai sāktu savu garo darba dienu. Likās, ka tagad, vakarā, kad esmu daudzmaz atelpojusies, saņemšos un sarakstīšu garu atskaiti par apmeklētām vietām, ielikšu pildītus cukīni cepties krāsnī un vēl sašķirošu veļu mazgāšanai... Bet spēka nav vairs itin nekam, sēžu ar vīna glāzi pie datora un atgūstu iekavēto ) Bilžu daudz, šķirot negribas, tāpēc sākšu pēc kārtas un pirmā pilsēta, kas man patiešām patika ir Linca. Patiešām jauka vecpilsēta un skaists galvenais laukums. ( follow me... )
Mans divu nedēļu ceļojums ir gandrīz galā. Jau pirmdien es atgriežos mājās. Šīs divas nedēļas bija nereālas, absolūti life changing tā teikt. Ārkārtīgi vērtīgas pieredzes un emociju ziņā. No smiekliem līdz pat asarām. Ko tādu nevar aizmirst, tas vienmēr būs ar tevi. Man ir jautri, man ir skumji un man kā vienmēr negribas braukt prom.
Atgriezos vakar 23:30. Man bija ļoti svarīgi atlidot pirms 0:00, kamēr vēl ir 19. datums. Mani vistuvākie un vismīļākie ar nepacietību gaidīja mani mājās ar ziediem, torti, šampanieti. Bet es tikmēr biju iestrēgusi Itālijas lidostā darbinieku streika dēļ. Pirmo reizi man bija tik liela nobīde ar lidojumiem. Sākumā mūs ilgi turēja tur stāvot rindā pie geita un gaidot. Tad informēja, ka lidojums aizkavēsies. Kad ekrānā parādījās "cancelled", manas cerības tikt mājās laikus gandrīz pazuda. Jāsaka ļoti nepatīkami atrasties lidostā, kad valda tāda nesapratne un haoss. Neviens nesaka vai vispār kāds šodien kaut kur lidos, visi reisi noņemti vai aizkavēti, apjukuši cilvēki uz grīdas, noguruši bērni... Man pašai bija tā, ka zvanīju saviem itāļu draugiem bez maz vai raudot klausulē, ka gribu mājās. Labi, ka mani neviens nepaspēja savākt no lidostas, jo pēc pāris stundām mans reiss tika paziņots atjaunots un mēs tomēr aizlidojām. Fuh, paspēju tomēr :)
Atlidoju un uzreiz tik daudz darīšanu, ka %). Kaudze neatbildētu meilu un iekrājušos darbu. Paldies par jūsu apsveikumiem iepriekšējā ierakstā. Šovakar gaidiet stāstus un bildes. Taisīšu vairākus ierakstus, jo pēc veselas nedēļas tur man ir ļoti daudz rādāms un stāstāms.
Laiks sheit paskrien tik atri, ka pilnigi arprats! Man ir tik daudz bilzu un tik daudz iespaidu, ka pat nezinu ar ko sakt. Tik talu esmu pavadijusi 4 dienas Roma un 1 dienu arpus tas. Ar Vespu mes izbraukajam mazas pilsetinas, bijam ari pie Albano ezera. Tur mums gadijas smiekligs storijs, jo izradijas, ka pilseta tieshi taja diena bija kaut kada pensionaru ballite. Tur bija tirdzinsh, skatuve, tautas dziesmas un daudz daudz dejojoshu vecmaminu %) Ka vini dejo! Ja jus redzetu cik feini ir veci cilveki Italija. Mes bijam bez maz vai vienigie kategorijas "jaunieshi" parstavji. Tas mus loti uzjautrinaja un mes pat parinkojam pa deju paci paris aplus joka pec :))
Shonakt mes svinesim manu dzimshanas dienu. Dosiemies uz Ostiju pie juras no pasha rita un paliksim tur visu nakti pludmales baros. 23 gadi... laiks tiesham skrien atri.
Trīs dienas, lai iemīlētos Romā un vesela dzīve, lai tur atgrieztos. Sapratu, ka trīs dienas tomēr bija par maz un vajag vairāk :) Izdomāju, ka 23 dzimšanas diena ir gana labs iemesls, lai tik ātri atgrieztos, tāpēc jau pēc 6 dienām lidoju uz turieni atkal. Šoreiz uz veselu nedēļu. Varbūt paceļošu arī apkārt pa Itāliju... a varbūt tā būs tikai Roma. Kas zin, kas zin...