Pēc garām piecu dienu brīvdienām jūtos pilnīgi atpalikusi no darba dzīves. Un tagad brīvdienās man jāstrādā abas dienas nakts maiņā. Neko nepadarīsi – tāds ir mūsu grafiks.

Šajās piecas dienās esmu daudz ko izdarījusi gan mācību, gan atpūtas ziņā. Beidzot notika visas lekcijas. Es jau paspēju apmeklēt un atteikties no viena kursa, kuru pasniedz vieslektore no Las Vegasas Žurnālistikas skolas. Viņa mums mācija blogot. Pārāk aizraujoši gan tas nebija. Arī obligātais apmeklējums darīja savu – es atteicos. Tā vietā es izvēlējos kursu „Kino un Jaunie Mediji”, kuru pasniedz V. Freibergs. Mīlu viņa dīvaino manieri skaļi teikt visu, kas vien viņam ienāk prātā. Tomēr mans mīļākais kurss šajā semestrī ir „Multimediju praktikums”. Biju sajūsmā vēl tad, kad lasīju kursa aprakstu – tieši tas, ko es gribēju apgūt visu šo laiku. Un pasniedzējs arī sakarīgs – māk sarežģītas lietas paskaidrot cilvēciskā valodā. Tas bija par mācībām. Tagad par izklaidi :)

Trešdien vakarā biju operā. Tagad tā būs jauna tradīcija: reizi mēnesī uz operu :) Ceturtdien biju uz to filmu, par kuru iepriekš rakstīju ad_loving. Nebija wow, bet man patika. Laba filma par kreatīviem cilvēkiem un viņu veiksmīgākiem darbiem. Varbūt es gaidīju no šīs filmas vairāk iedvesmas. Vai arī mana pārlieku liela interese par reklāmas nozari visu sabojāja – par lielāko daļu filmā redzamām personībām un reklāmas kampaņām es jau zināju. Tomēr ļoti uzjautrināja zīmola Nike un tā saukļa „Just do it.” vēsture. Kurš būtu domājis, ka reklāmas veidotājus iedvesmoja kāda cietumnieka reakcija uz nāves soda piespriešanu. Viņš teica: „Let’s do it.” %))

Vakar man bija super jauks un garš vakars ar Z., kuras vārda dienu mēs svinējām divās vietās: Madhouse (kokteiļi) un Gan Bei (suši). Kas varbūt labāks par Aveņu Daiquiri un Philadelphia Maki? Turklāt labā kompānijā? Starp citu, bijām jaunajā Gan Bei, kas ir t/c Origo. Agrāk man tur nepatika tieši interjera dēļ. Tagad ir daudz labāk. Sēdējām norobežotajā zonā zāles centrā. Ļoti ātri apkalpoja, suši atnesa piecu minūšu laikā un kopumā mums palika labs iespaids. 

Katrs jauns viesnīcas klients ir kā jauna iespēja. Iespēja apkalpot pēc iespējas labāk, būt laipnai, ieteikt, iepriecināt. Īsi sakot, padarīt šīs pāris dienas, kuras cilvēks pie mums dzīvos, pēc iespējas patīkamākas. Man patīk, kad klients ir laimīgs.

Šodien visu dienu gaidījām divus viesus no Ukrainas. Atbrauca jauns pāris. Sagaidījām, iečekojām, visu pastāstījām. Numuriņā viņiem sagatavojām visādus patīkamus complimentary sīkumiņus: augļus, vīnu, trifeles. Bet viesi bija ļoti nepatīkami pārsteigti, ka numuriņš izrādījās Twin kategorijas (divas lielas atsevišķas gultas). Protams, ka tas bija tieši tas, ko viesi pasūtīja. Savādāk nemaz nevarēja būt. Acīmredzot, pasūtot internetā, viesi sajauca divus dažādus jēdzienus Double un Twin. Viņi, protams, bija pārliecināti, ka visu pasūtīja pareizi un tā ir mūsu kļūda. Pierādīt viesa vainu tā kā nav pieņemts, tāpēc piedāvāju izvietot viņus līdzīgajā Double kategorijas numuriņā. Apskatot to, viņi tomēr palika pirmajā, jo tas bija lielāks. Bēdīga, ka tā sanāca, es atgriezos recepcijā. Vēlāk viesi nonāca lejā un izjautāja par restorāniem un vietām, ko apmeklēt. Viņi bija apmierināti, laipni un smaidīgi. It kā nekas nebūtu bijis. Forši, a es jau pārdzīvoju, ka sākums bija slikts. Україна - це круто! :)