30 Jūlijs 2011 @ 11:48
 


Interesanti cik stipri mainās garšas uztvere ar laiku. Atceros, ka vēl nesen nevarēju iedomāties kā var ēst lakricu. Nu fuj! Želejkončas ir love, bet lakrica nē nē, nekad. Ha! sākām ar krāsainām un pildītām lakricas končiņām, rezultātā tagad tās ir pirmās, ko ieberu maisiņā. Tīri melnās arī gandrīz jau garšo. Hm, traka pasaule. Dīvainākais ir tas, ka man līdz kādiem 16 gadiem absolūti negaršoja ūdens. Dzēru tējas, sulas, kompotus, dajebko tikai ne ūdeni. Kā es tā varēju dzīvot neprasiet. 2 litri mans absolūts minimums tagad. Atceros ka kādreiz nevarēju iedomāties kā var ēst biezpienu, auzu pārslu putru, maizes zupu, olīvas un zilo sieru. Ak, cik naiva es biju - pat dzert kafiju reiz bija neiedomājami! Labi, tīri melno joprojām nedzeru, un arī biezpienam vienmēr kaut ko piejaucu, bet ne par to stāsts. Tagad sēžu prātoju - vai kādreiz pienāks laiks arī kefīram? Vai varbūt ir tādas lietas, kas visu dzīvi tā arī paliek "nekad un ne par ko"? Jautājums jums, draugi - kā mainījās jūsu garšas uztvere? varbūt es aizmirsu ko nosaukt?

P.S. Starp citu, pretējs efekts arī novērojams - kādreiz man garšoja piena šokolāde un krievijas siers. Tagad neēdu ne vienu, ne otru.
 
 
I feel: cheerful
 
 
( Post a new comment )
Aranel[info]aranel on 30. Jūlijs 2011 - 20:45
Jau gandrīz trīs gadus dzīvoju Dānijā, bet lakricu joprojām nespēju ieēst, lai gan mīļā miera labad esmu vairākas reizes garšojusi, centusies izturēt, tad beigās tomēr spļāvusi laukā un skalojusi muti :D

Agrāk negaršoja olīves un kazas siers. Tagad varu pāris olīves ieēst (ņamma), bet ar kazas sieru jorpojām tā piesardzīgi, mazos daudzumos un ļoti reti. Sīpoli, ja to ēdienā redzu, joprojām ir lielais pēē, un tāpat arī ar seleriju lakstiem (Valdorfa salāti ir lielais murgs, ko reiz pie mīļotā vecākiem ciemos pieklājības pēc kaut kā sevī iedabūju).
(Atbildēt) (Diskusija) (Link)
gossip_girl: Audrey[info]gossip_girl on 30. Jūlijs 2011 - 20:54
krāsainā lakrica tev arī negaršo? tāda kā, piem., Haribo Colorado, kur pašas lakricas garšu jūt daudz mazāk. Starp citu, is it just me vai tīrā lakrica tiešām ir bišķ sāļa? %))
o, pladies, ka atgādināji, lai kā man garšotu dažādi sieri, kazas siers vienmēr bija un būs absolūts nē. vaina laikam smakai, nu nevaru tādu paciest.
(Atbildēt) (Iepriekšējais) (Diskusija) (Link)
Aranel[info]aranel on 30. Jūlijs 2011 - 21:06
Krāsainajām nav ne vainas nelielos daudzumos :)

Lakricai ir dažādas garšas - ir gan sāļās (salmiaka lakrica), gan saldās. Sāļās tā neesmu garšojusi, bet saldajām ir ļoti spēcīga, salda pēcgarša, no kuras man šķērmi metas, tāpēc arī nevaru pierast.
(Atbildēt) (Iepriekšējais) (Link)