I feel: 
nostalgic
nostalgic15 comments | leave a comment
City Lights
see right through me
26 Septembris 2012 @ 16:28
par Grieķu salām
24 Septembris 2012 @ 17:39
pēc ilga pārtraukuma
Nerādījos te piecus mēnešus, lai gan vēlme rakstīt radās bieži. Nezinu kā tā sanāca pazust. Slinkums laikam pie vainas.
Pēdējo mēnesi pavadīju dzimtajā Rīgā. Biju atvaļinājumā. Man vienmēr gribējās dzīvot vecpilsētā, lai mosties no rīta un redzēt baznīcu torņus aiz loga. Lai varētu brokastos kādas mīlīgas kafejnīcas terasē un staigāt pa šaurajām ieliņām katru vakaru pirms gulētiešanas. Agrāk es to elementāri nevarēju atļauties augstas īres maksas dēļ, bet šoreiz nolēmu palutināt sevi. Kā reiz atradās neliels, skaists, mēbelēts studijas tipa dzīvoklītis ar atsevišķu guļamistabu. Atrašanas vieta arī ideāla - Grēcinieku ielā minūtes gājienā no Galerijas centrs. Tā es te arī nodzīvoju mēnesi un jau rīt izvākšos, jo jālido atpakaļ uz darbu.
Šoreiz atvaļinājums bija mega aktīvs. Bija daudz kas ieplānots un praktiski viss arī īstenots. Pāris dienas pabiju savos laukos. Pavadīju arī divas dienas Tallinā un trīs dienasViļņā. Abi braucieni sanāca ideāli - bija saulains un silts, Lux Express autobusi bija super ērti un ar labu Wi-Fi, izvēlētās viesnīcas arī nelika vilties.
Kauns atzīties, bet Tallinā es nekad iepriekš nebiju bijusi. Un nepareizi darīju, jo tā ir ļoti interesanta un skaista pilsēta. Igaunijā ražoto labumu veikaliņi ir bezgala forši, gribās nopirkt visu un uzreiz. Starp citu vienīgais nepatīkamais atklājums bija cenas. Viss, pilnīgi viss ir dārgāks nekā pie mums. Laikam ar eiro ieviešanu pacēlās arī visas cenas līdz Eiropas līmenim =) Visvairāk patika viņu Reval hotel atklātā terase. Ja kādam aktuāli, varu padalīties ar noderīgu info un personīgām rekomendācijām.
Viļņa es gan jau biju vairākkārt un pilsētu pazīstu ļoti labi. Lai gan nebiju tur bijusi kādus 4 gadus, pilsēta ir tieši tāda, kādu es to atceros - zaļa, tīra, plaša. Tur es pavadīju veselas trīs dienas. Baudīju bez steigas. Izstaigāju visu vecpilsētu, atklāju jaunu līdz šim nezināmu rajoniņu Užupis. Tāds alternatīvs mākslinieku rajoniņš ar interesantiem veikaliņiem un galerijām. Lietuvā kā vienmēr viss lēti, cilvēki draudzīgi, ēdiens garšīgs. Īsi sakot ļoti patīkamas trīs dienas.
Rīga, kā jau Rīga, absolūta mīlestība. Šeit pavadītais laiks ir vislabākais. Arī te es daudz ko paspēju: pabiju brīvdabas muzejā, skaļi bļāvu PV koncertā, uzbraucu Pēterbaznīcas tornī, staigāju gar jūras krastu, braukājos ar riteni pa Mežaparku, noskatījos vairākas filmas Baltijas Pērles ietvaros, uzdāvināju vecākiem kucēnu, noīrēju riteni Siguldā un aizbraucu līdz Turaidas pilij. Starp citu manas bažas par aizmirsto latviešu valodu bija nepamatotas. Varbūt arī runāju ar amerikāņu akcentu, bet pareizi. Rakstīt arī it kā rakstu. Laikam palīdz tas, ka bieži lasu vietējās ziņas delfos - ieradums no studiju laikiem.
Atvaļinājums, kā jau atvaļinājums, vienmēr pārāk īss. Lai gan ilgāk es te nepaliktu, vienkārši nosaltu. Atradusi jau no mūsu klimata, pat +10 man ir auksti. ar šausmām domāju par nākamo atvaļinājumu, kad būs jālido uz Rīgu februārī. Jau nopirku lidojumu uz siltāku vietu, bet tas tikai uz nedēļu. Būs jāizdomā ko darīt ar pārējo atvaļinājuma laiku.
I feel: 
cold
cold22 Aprīlis 2012 @ 19:42
Sveiciens no Spānijas
Iegriezos pateikt, ka man viss ir labi. Tagad ceļoju pa Vidusjūru. Jau pabiju Kanāriju salās (Tenerife un Arrecife), uz Madeiras, divas reizes Barselonā un Malagā. Visvairāk patika Barselona un Madeira, noteikti atgriezīšos tur tuvākajā nākotnē. Tomēr žēl, ka es atstāju novārtā savus Portugāļu valodas kursus, jo pēc Madeiras apmeklējuma, ļoti gribās izbraukāt visu Portugāli.
Sākumā, kad ierados darbā, bija daudz stresa, jo esmu jaunā amatā un mans darba apraksts izklausījās so complicated. Lasīju iepriekšējās kolēģes handover notes kā Ķīniešu alfabētu. Jau pirmajā darba dienā, manā dienas kārtībā jau bija ieplānota runa 78 viesu priekšā un man bija tikai miglains iespaids par ko tā īsti būs. Tāpēc visu rītu paliku savā istabā lasot info un mēģinot to visu iegaumēt. Stresā biju tikai pirmās pāris dienas, kamēr nesaskaros praksē ar visiem darba knifiem un sīkumiem. Tagad varu droši pateikt, ka nekā sarežģīta tur nav. Kas kārtējo reizi pierāda to, ka viss ir paveicams, ja vien ir drosme stāties priekšā nezināmajam.
Tagad dodos uz Sicīliju, tad uz vairākām vietām Horvātijā un tad uz Venēciju. Pēc Venēcijas būs Grieķu salas. Daudz vietu un daudz iespaidu. Jautrības arī daudz. Mani jaunie kolēģi ir super, komanda ļoti saliedēta, daudz tusē kopā. Izskatās, ka nākamie 4 mēneši paskries ātri, tusiņu, darba un aizraujošu galamērķu kaleidoskopā.
I feel: 
excited
excited04 Aprīlis 2012 @ 11:53
Stories of Life
Pirmkārt, paldies visiem maniem lasītājiem, kas seko līdzi manam blogam un atstāj siltus komentārus, tas ir ļoti patīkami. Otrkārt, ņemot vērā kopējo interesi un atbildot uz dažu lasītāju jautājumiem, es rakstu šo ( follow me... )
I feel: 
productive
productive23 Marts 2012 @ 12:33
Home Sweet Home
Jau trīs dienas kā esmu mājās. Nogurums bija sakrājies pamatīgs, jo pēdējās divas nedēļas Karību salās gulēju maksimāli 5 stundas diennaktī. Bija daudz darba un foršas (lasi: neizbēgamas) ballītes katru nakti. Mans lidojums Maiami-Frankfurte bija tikai 17:50, bet Maiami es ierados jau 8 no rīta. Labi, ka nebiju viena, mani draugi muzikanti lidoja ar to pašu reisu. Mēs nodevām savus milzīgos čemodānus glabāšanā un devāmies meklēt brokastis un gaidīt kamēr atvērsies veikali Miami Bay Side molā. Miegaini un joprojām noguruši mēs klaiņojām pa veikaliem, veicām pēdēja brīža pirkumus. Jāsaka cenas tur salīdzinājumā ar Eiropu smieklīgas, viss tas pats tikai dollāros. Piemēram ipad es nopirku pa 430$, Blackberry pa 200$. Nezinu kā citur Amerikā, bet Maiami ir ideāla vieta šopingam. Bija pat doma nopirkt sev trešo čemodānu, uzpildīt ar pirkumiem un ar mierīgu sirdsapziņu samaksāt tos 70$ Lufthanzai par papildus somu. Tā vietā es tomēr uzpildīju savu rokas bagāžu līdz nepieklājīgi lielam overweight, kādi 12 kg sanāca atļauto 8 vietā %) Pirmais lidojums ilga 9 stundas. Es kā nolaidos uz sēdekļa, tā uzreiz aizmigu vēl pirms pacelšanās. Pamodos 2 stundas vēlāk jau augsti virs Atlantijas okeāna. Jāsaka Lufthanzas serviss un bija krietni labāks nekā American Airlines, ar kuriem es lidoju no Berlīnes uz Ņujorku. Lufthanzai ir daudz ērtāki un pārdomātāki displeji, ar lielu filmu un mūzikas albumu izvēli. Turklāt visa lidojumu informācija ir labi pārskatāma, ir arī kameras skats virs un zem lidmašīnas, kā arī no priekšas. Ēdiens bija ok, desertā bija mega garšīgs tiramisu. Dzērienu izvēle arī bija daudz labāka nekā AA. Es iedzēru Bailey's ar ledu, bet mans kaimiņš tā ievērojami iereiba no sarkanvīna :) Lielāko daļu 9 stundu lidojuma es tā arī nogulēju. Arī nolaišanos nogulēju, kaimiņš pamodināja jau kad bija jākāpj ārā. Frankfurtes lidostā atvadījos no saviem muzikantiem, viņi devās tālāk reisā uz Angliju. Es gāju līdz savam geitam vismaz 30 minūtes, lidosta tiešām milzīga. Laika man nebija daudz, nopirku vācu končas taxfree un atkal nogulēju praktiski visu lidojumu. Mani satika lidostā ar krāsainām tulpēm un kopš tā brīža es baudu būšanu mājās. Tikai 20 dienas, bet I will make the most of it )
( follow me... )
I feel: 
mellow
mellowI hear: The Knocks - Make it Better (Monsieur Adi Remix)
14 Janvāris 2012 @ 11:33
Sen nebiju te rādījusies, sorry for that. Zinu, ka daži no jums gaida stāstus par maniem piedzīvojumiem Karību salās. Ok, par visu pēc kārtas. ( follow me... )
I feel: 
chipper
chipper19 Decembris 2011 @ 17:52
Mani piedzīvojumi Karību salās turpinās. Šonedēļ man jāstrādā pēcpusdienās un no rīta man ir basic safety trenings, kas ilgs veselas 2 nedēļas. Tas ir ļoti nopietns tenings, kura beigās jākārto teorētisks un praktisks eksāmens un jāiegūst sertifikāts. Tā kā līdz nākamajam gadam esmu super busy. Toties pagajušajā nerdēļā man bija ideāls grafiks, tiku vairākās ekskursijās, peldējos ar delfīniem :)) Pabiju arī Barbadosā ( follow me... )
I feel: 
cheerful
cheerful07 Decembris 2011 @ 18:34
Sveika Latvija :)
Man iet labi. Esmu trešā kruīza vidū. Tagad atrodos Tortola salas ielas kafejnīcā, klausos Ziemassvētku dziesmas(!), kūstu 33C temperatūrā, dzeru karameļu Frapučīno un vēroju ķirzaciņu, kas rāpo pa grīdu man blakus. Darba joprojām ir ļoti daudz, bet man padodas arvien labāk un man patīk arvien vairāk. Nespēju noticēt, ka pēc 6 dienām būs mēnesis kopš esmu te. Laiks skrien tik ātri! Spriežot pēc feisbuka, jums jau sniegs un ziema pilnā sparā? Lai nu kā pagaidām es pēc tā nemaz neilgojos, palmas un smiltis pārmaiņas pēc ir jauki. Jau tagad sāku plānot savu atvaļinājumu, kas būs tikai pēc 3 mēnešiem. Sākumā protams gribu uz mājām un tad tālāk paceļot pa Eiropu. Pagaidām padomā Spānija un Itālija, bet laiks rādīs :)
I feel: 
jubilant
jubilant28 Novembris 2011 @ 15:50
Karību salas
I feel: 
refreshed
refreshedI hear: caribbean beats in the beach bar :)
19 Novembris 2011 @ 00:53
Hello from Caribbeans!
Nu jau sešas dienas kā es esmu uz skaistā Norwegian Dawn klāja. Maršruts mums nepārspējams – katru dienu cita sala. Mēs jau pabijām uz Tortolas un St. Martina, šobrīd esam uz Antigua salas, rīt būsim Barbadosā, parīt uz St. Kitts... Pagaidām man bija pavisam nedaudz brīvā laika, bet es paspēju aiziet iepirkties St. Martin salā un aiziet uz pludmali šorīt. Lasīju milzu gliemežvākus, nopirku inčīgus flip flopus un platmali un rakstīju šo ierakstu pludmales bārā. Vēl es saskandināju kokosriekstu piena kokteiļus ar saviem jaunajiem kolēģiem par godu Latvijas dzimšanas dienai :) Kas attiecās uz darbu, darba ir ļoti daudz. Es vēl neesmu pilnīgi pārņēmusi visus pienākumus, bet man vēl ir tam laiks. Paralēli darbam man jāapmeklē visādi treningi: orientēšanās, drošība utt. Jūtos kā skolā – mūs apsēdina klasē, nolasa lekciju, parāda video un beigās eksāmens. Ar kolēģiem man kā vienmēr paveicās: mūsu ofisā ir ap 15 cilvēku no visām pasaules malām. Kā jau viesu servisa speciālistiem pienākas, viņi visi jauki, komunikabli un vienmēr gatavi palīdzēt :) Tā kā mans fotoaparāts pazuda kaut kur reisā starp Ņujorku un Miami, man nāksies nopirkt jaunu, kad nākamreiz būšu St. Martins salā, jo tur ir vislabākais šopings. Pagaidām man ir tikai pāris bildes no kolēģu iphone ;)
I feel: 
relaxed
relaxed11 Novembris 2011 @ 08:20
Parīze
Nedēļa Parīzē paskrēja tik ātri, ka es nepaspēju ne attapties! Ko lai saka, bija vairāk nekā kolosāli. Un uzreiz saku: nē, es neesmu to tiem cilvēkiem, kuri uzskata, ka Parīze ir romantiskākā vieta zemes virsū. Tomēr skaistums, elegance un iedvesma Parīzē mājo uz katra stūra. Tā ir pilsēta, kur uz katra soļa valda estētiska bauda. Es dievinu tos logus līdz pašai grīdai, trīsstūra mājas un Parīzes jumtus! Nemaz nerunājot par impresionismu D'Orsē muzejā, brokastīm mazajās franču kafejnīcās, galeriju La Fayette, Monmartras mākslas veikaliņiem un daudzām citām lietām. Par fizisku atpūtu to īsti nosaukt nevaru, jo sēdēt vienā vietā mums nenācās - gribējās apmeklēt jau iemīļotās un vēl neredzētās vietas. Toties garīgi es uzlādējos uz visiem 100 %! Tā kā dzīvojām centrā, mēs staigājām praktiski visur kājām. Ar laiku mums arī ļoti paveicās - Parīzē tagad skaists un silts rudens. Vēl mēs bijām vienā pasakaini skaistā parkā netālu no mūsu dzīvesvietas. Tur mēs sarīkojām pikniku pie ezera un uztaisījām skaistākās bildes.
Savukārt šodien es atvados no Eiropas uz kādu laiku. Jau rīt (! ārprāts) es lidoju virzienā Riga-Berlin-Ņujorka-Miami. Vairāk nekā 15 stundas jālido kopumā. Kā jau es teicu iepriekš, es kādu laiku tagad padzīvošu ASV. Strādāšu ceļojumu aģentūrā par viesu servisa speciālisti. Grūts darbs, jāstrādā vismaz 10 stundas katru dienu un visu laiku jāceļo. Bet tā kā ceļošana manās acīs ir vairāk bonuss, nekā nepatīkama neērtība, manuprāt man patiks. Kā saka: dzīvosim - redzēsim. Domāju, ka iegriezīšos arī šeit pastāstīt kā man tur iet ))
I feel: cheerful
cheerful01 Novembris 2011 @ 22:35
Uzelpoju ar lielu atvieglojumu, kad šodien beidzot saņēmu savu pasi no vīzas noformēšanas. Tā tika turēta vēstniecībā veselu nedēļu, lai gan parasti tas ir divu dienu jautājums. Ja šodien nesaņemtu, rīt nevarētu lidot uz Parīzi. Lūk mācība, cik bīstami atstāt visu uz pēdējo brīdi. Dabūju panervozēt. Turklāt vīza ir citai valstij, uz Franciju man vīzu nevajag. Bet bez pases jau tāpat nekur netiksi... Tagad man vajadzētu pakot čemodānu, bet tā vietā es sēžu pie datora un lasu komentārus facebook. Jūtu, ka atkal pakošos pēdējā brīdī. Un smieklīgākais ir tas, ka mana dārgā J ir tāda pati. Arī vienmēr pako mantas pēdējā brīdī un paralēli bļauj man klausulē, ka drēbes vēl slapjas, fotoaparāts lādējas un vēl kaut kas nav atrodams! %) Haha, vismaz es neesmu viena tāda :D
I feel: 
packing
packing
21 Oktobris 2011 @ 17:50
Esmu atpakaļ realitātē. Mans laptops satikās ar marinēto gurķu burciņu, kā rezultātā nācās remontēt pirmo. Tagad viss ok, got my baby back :)
Vakar ar J bijām Nacionālajā Operā uz baletu Anna Karenina. Paldies manai kolēģei par ielūgumiem, balets mums abām ļoti patika. Pēc baleta gājām uz Tokio City atklāt karstvīna sezonu un apēst pa porcijai Filadelfia maki. Pie viņiem kā vienmēr pilns, brīvi bija tikai 2 galdiņi. Suši kā vienmēr mega garšīgi, karstvīns arī. Tik labi pasēdējām, ka aizejot J aizmirsa savu telefonu uz galda. Te nu jāatzīmē Tokio City darbinieku godīgums un profesionalitāte. Jau pēc pāris minūtēm piezvanīja man, lai pateiktu, ka draudzene pie viņiem aizmirsa telefonu. Redz ko dara viena karstvīna glāze! %)
Tikmēr tuvojas novembris. Un novembris nozīmē milzīgas pārmaiņas. Par to visu uzrakstīšu vēlāk, kad pati zināšu kas un kā. Pagaidām tikai teikšu to, ka es pārceļos uz dzīvi citur, tālu prom no šejienes :)
I feel: excited
excited12 Oktobris 2011 @ 21:15
Tāda sajūta, ka ne tikai Stockmann, bet visa pilsēta trako un laikapstākļi arī. Jāsaka arī es pati pēdējās dienās esmu tik aizņemta un visu laiku kaut kur skrienu - te uz darbu, te pie ārsta, te uz vēstniecību, te vēl kur... Skatos plānotājā un nespēju noticēt, ka oktobris jau pusē! Līdz 2. novembrim ļoti daudz kas jāpaspēj, ka galva griežas kā padomāju.
Tā kā novembrī es sākumā braucu uz Lietuvu, biju jau nopirkusi autobusa biļetes līdz Kauņai. Vakar saņēmu no autobusu kompānijas īsziņu, ka reiss ir atcelts. Turklāt nevis vienkārši atcelts, bet vispār noņemts maršruts. Man sākās neliels stress, jo autobuss bija maksimāli pieskaņots lidojumam un tagad steidzami jāmeklē kāds cits variants. Es vēl toreiz pērkot biļeti principā zināju, ka cita varianta nav, jo citām kompānijām nav atbilstoša laika/maršruta. Kāpināja manu stresu tas, ka īsziņu saņēmu no rīta, man bija jābraukā visu dienu darīšanās, es nebiju pie datora līdz ar to nevarēju piezvanīt un uzreiz nokārtot šo lietu. Biju arī nedaudz dusmīga: kā tā var pārdot biļetes savā mājas lapā uz neesošu reisu? Šodien aizbraucu pie viņiem visu noskaidrot. Rezultātā man piedāvāja braukt uz Kauņu caur Viļņu ar pārsēšanos. Principā sanāk dārgāk un neērtāk. Bet tā kā reisa laiks bija ok un neko piemaksāt protams nevajadzēja, tā arī darīšu. Labi, ka vismaz tā )
Šovakar es atnācu mājās pēc masāžas, jūtos relaksēta un atslābināta. Ieliešu sev sarkanvīnu, sagriezīšu brie sieru, bumbierus un skatīšos veselas divas (ja neaizmigšu kaut kur vidū:)) Fransua Ozona filmas: "Baseins" un "5x2".
I feel: relaxed
relaxed10 Oktobris 2011 @ 11:40
Gribēju uzrakstīt te garu un jēgpilnu ierakstu par attiecībām no attāluma. Par to, ar kādu skepsi es vienmēr uz tām raudzījos no malas. Kā es nekad tām neticēju un neticu joprojām. Par to kā tas notika ar mani. Par manu laimi divtūkstoš km attālumā. Gribējās tā smuki, uz vienas elpas vilciena uzrakstīt to visu šeit, bet es nevarēju atrast īstos vārdus. Visu laiku bija tāda sajūta it kā atbilstošie vārdi vēl neeksistē, nu nav izgudroti vēl. Laikam es vienkārši vairs neprotu runāt par jūtām...
Es gribēju pastāstīt par cilvēku, kurš ir tik īpašs, ka gribās raudāt. Par īsiem laimes mirkļiem, kuri pilnīgi sāp. Par beigām pašā sākumā. Par naivu cerību, kuras vairs nav. Par manu izvēli, par dzīves līkločiem...
Tā visa vietā es labāk atkārtošu īsu un vispārzināmu dzīves gudrību. Un tā skan šādi: „Galvenais ir sekot savai sirdsbalsij. Vienmēr un visur. Punkts”. Šī bija grūtākā izvēle manā dzīve. Es izvēlējos sekot sapnim.
I feel: 
sad
sadI hear: Adele - Turning Tables
working01 Oktobris 2011 @ 20:03
Pasaule uz ledusskapja
Ļoti jauka magnētiņu izstāde ir šobrīd apskatāma t/c Galerijā Centrs. To organizēja Zanussi sadarbībā ar suvenīru veikalu Love Latvia. Izstādē ir apskatāmi vairāk nekā 280 magnētiņu. ( follow me... )
I feel: relaxed
relaxed28 Septembris 2011 @ 00:13
Andre Zucca, 1897 - 1973
Andre Zukkas dzīvespriecīgās bildes, kas uzņemtas vācu okupētājā Parīzē, ir interesants tā laika noskaņojuma atspoguļojums.
( follow me... )
I feel: 
sleepy
sleepy27 Septembris 2011 @ 23:00
Robert Doisneau, 1912 - 1994
Skatos uz šīm burvīgām melnbaltām Roberta Duano bildēm un vēlos kaut novembris pienāktu ātrāk.
( Paris... )
I feel: mellow
mellow