Jau gandrīz trīs gadus dzīvoju Dānijā, bet lakricu joprojām nespēju ieēst, lai gan mīļā miera labad esmu vairākas reizes garšojusi, centusies izturēt, tad beigās tomēr spļāvusi laukā un skalojusi muti :D

Agrāk negaršoja olīves un kazas siers. Tagad varu pāris olīves ieēst (ņamma), bet ar kazas sieru jorpojām tā piesardzīgi, mazos daudzumos un ļoti reti. Sīpoli, ja to ēdienā redzu, joprojām ir lielais pēē, un tāpat arī ar seleriju lakstiem (Valdorfa salāti ir lielais murgs, ko reiz pie mīļotā vecākiem ciemos pieklājības pēc kaut kā sevī iedabūju).