hey hey sweetie!
ar manīm ir tāāāds storijs, ka viss, gandrīz viss, ko es childposmā neēdu tagad ēdu. pirms 2 gadiem, pat sāāku "zelēt" olīves ar visādiem sieriem, un visp. dēēļ laba siera, es varētu dzimteni pārdot :)
bet vienīgais joprojām man ir slitkas attiecības ar griķiem, putrām, kartupeļu pankūkām un zupām. laigan, ja ciemojos, pieklājības pēc es varu to ēst, bet tāā ikdienā, nēē ne par ko, kautkas, man līdz šai baltai dienai, atsit šajos ēdienos. laigan par zupām runājot, man vienk. nepatīk šķidri ēdieni, izņemot auksto zupu un kādu labu buljonu reizi gadā :) bet visp. liekās esmu palikusi mazliet izvēlīga ēdienos, vai nu ēdu, kautko, kas man ļoti garšo, vai neēdu neko. tākā es bieži mainos, man arī ātri apnīk ēst vienu un to pašu, bet sūdz. nevar bieži vien mani cienā ar citu valstu ēdieniem, kas man ir kautkas vāāu, laigan tie ēdieni ir ļoti garšvielām pieblīvēti. un vēēl, kas ar škidrumiem man agrāk bij tāpatās. kefīru arī neciešu un dzēru visu citu, tikai ne to ūdeni. visus tīņa gadus dzēru tikai kolu :D bet tagad kautkā pēkšņi uzsēdos uz kafijas, un tākā iegaršojās ūdens, laikam arī tāpēc, ka mums pieslēdza minerāli. un šokolādi, es ar kautkā esmu "atēdusies" bet tagad nesen atklāju šeriju šokolādi.
želejkončas arī vairs nevaru kautkā ieēst, jo ar manīm ir tāā, ja es vienu lietu ilgi ēdu, tad pāris gadus to nekādigi vairs nevaru ieēst. ņu tāālūkiņās