30 Jūlijs 2011 @ 11:48
 


Interesanti cik stipri mainās garšas uztvere ar laiku. Atceros, ka vēl nesen nevarēju iedomāties kā var ēst lakricu. Nu fuj! Želejkončas ir love, bet lakrica nē nē, nekad. Ha! sākām ar krāsainām un pildītām lakricas končiņām, rezultātā tagad tās ir pirmās, ko ieberu maisiņā. Tīri melnās arī gandrīz jau garšo. Hm, traka pasaule. Dīvainākais ir tas, ka man līdz kādiem 16 gadiem absolūti negaršoja ūdens. Dzēru tējas, sulas, kompotus, dajebko tikai ne ūdeni. Kā es tā varēju dzīvot neprasiet. 2 litri mans absolūts minimums tagad. Atceros ka kādreiz nevarēju iedomāties kā var ēst biezpienu, auzu pārslu putru, maizes zupu, olīvas un zilo sieru. Ak, cik naiva es biju - pat dzert kafiju reiz bija neiedomājami! Labi, tīri melno joprojām nedzeru, un arī biezpienam vienmēr kaut ko piejaucu, bet ne par to stāsts. Tagad sēžu prātoju - vai kādreiz pienāks laiks arī kefīram? Vai varbūt ir tādas lietas, kas visu dzīvi tā arī paliek "nekad un ne par ko"? Jautājums jums, draugi - kā mainījās jūsu garšas uztvere? varbūt es aizmirsu ko nosaukt?

P.S. Starp citu, pretējs efekts arī novērojams - kādreiz man garšoja piena šokolāde un krievijas siers. Tagad neēdu ne vienu, ne otru.
 
 
I feel: cheerful
 
 
( Post a new comment )
fb: speak[info]smoker_smoke on 30. Jūlijs 2011 - 15:04
hey hey sweetie!
ar manīm ir tāāāds storijs, ka viss, gandrīz viss, ko es childposmā neēdu tagad ēdu. pirms 2 gadiem, pat sāāku "zelēt" olīves ar visādiem sieriem, un visp. dēēļ laba siera, es varētu dzimteni pārdot :)
bet vienīgais joprojām man ir slitkas attiecības ar griķiem, putrām, kartupeļu pankūkām un zupām. laigan, ja ciemojos, pieklājības pēc es varu to ēst, bet tāā ikdienā, nēē ne par ko, kautkas, man līdz šai baltai dienai, atsit šajos ēdienos. laigan par zupām runājot, man vienk. nepatīk šķidri ēdieni, izņemot auksto zupu un kādu labu buljonu reizi gadā :) bet visp. liekās esmu palikusi mazliet izvēlīga ēdienos, vai nu ēdu, kautko, kas man ļoti garšo, vai neēdu neko. tākā es bieži mainos, man arī ātri apnīk ēst vienu un to pašu, bet sūdz. nevar bieži vien mani cienā ar citu valstu ēdieniem, kas man ir kautkas vāāu, laigan tie ēdieni ir ļoti garšvielām pieblīvēti. un vēēl, kas ar škidrumiem man agrāk bij tāpatās. kefīru arī neciešu un dzēru visu citu, tikai ne to ūdeni. visus tīņa gadus dzēru tikai kolu :D bet tagad kautkā pēkšņi uzsēdos uz kafijas, un tākā iegaršojās ūdens, laikam arī tāpēc, ka mums pieslēdza minerāli. un šokolādi, es ar kautkā esmu "atēdusies" bet tagad nesen atklāju šeriju šokolādi.
želejkončas arī vairs nevaru kautkā ieēst, jo ar manīm ir tāā, ja es vienu lietu ilgi ēdu, tad pāris gadus to nekādigi vairs nevaru ieēst. ņu tāālūkiņās
(Atbildēt) (Diskusija) (Link)
gossip_girl: Audrey[info]gossip_girl on 30. Jūlijs 2011 - 19:52
šeriju šokolāde? kur tādu var dabūt un vai tā ir rūgta?
(Atbildēt) (Iepriekšējais) (Diskusija) (Link)
fb: speak[info]smoker_smoke on 30. Jūlijs 2011 - 20:38
garšoja fantastiski, un liekās bij lielajā maksimā
(Atbildēt) (Iepriekšējais) (Link)