gnidrologs ([info]gnidrologs) rakstīja,
@ 2020-03-24 21:19:00

Previous Entry  Add to memories!  Tell a Friend!  Next Entry
Lasot ekstravertu žēlabas par karantīnu sāku mazliet empatizēt. Laikam arī viņiem mēdz būt grūti. Starpība ir tāda, ka viņi 99% laika izbauda sev dominējoši labvēlīgu sociālo vidi. Beisiklī "chek your extrovert privilege". Šobrīd viņi mokas, jo nevar visu laiku nodarboties ar nebeidzamu emocionālo vampīrismu, vervelējot, gramstoties, žestikulējot, tusējoties, ošņājoties, emocionējoties utt. Es personīgi turpinu dzīvot tieši tā pat kā visus pēdējos 10 gadus. Laikam atrašanās ārpus mūsu dižās lielpilsētas palīdz. Ar Rīgu saista tikai turp/atpakaļ ceļš uz darbu un ieiešanā kādā no bodēm pie Teikas. Maksimā kaut kādas tizlas sliedes sazīmētas un cilvēki it kā izliekas, ka ievēro, bet ko tas dod, kad trīs cilvēki vienu un to pašu baklažānu nolūkojuši vai mēģina paiet viens otram garām šaurajās caurejās? Tā pat kā senāk, satiekos tikai ar cilvēkiem, kas man patīk. Šobrīd varu būt gandarīts, ka darba kolektīvs iekļaujas starp tiem.
Galvenokārt nepatīk tas, ka laikam jau nav pat vērts braukt uz cetnrāltirgu (vispār vēl atvērts?) un diskomfortabli visa tā navigēšana dēļ vispārējās paranojas un visiem tiem kvazitotalitārajiem rīkojumiem, par kuriem maz kurš vēl īsti saprot kā rīkoties. Lai gan no otras puses viss pamatā tukšs un uz ielām, transportos un veikalos neredzu nekādas histērijas. Pieļauju, ka histēriskākie panikanti tiešām šobrīd RADIKĀLI sēž mājās un velk produktus maisus pa virvi augšā uz desmito stāvu.
Vobšem pa lielam zaibis.


(Lasīt komentārus) - (Ierakstīt jaunu komentāru)


[info]snark
2020-03-25 08:14 (saite)
Hear! hear!
Jā, pēc dažiem gadu desmitiem, pavadītiem ārpus komforta zonas, beidzot puslīdz jēdzīgs dzīvesveids. Paldies arī nelielajai apdzīvotības intensitātei un kultūrai, kas neparedz pavadīt lielu daļu dzīves sabiedriskajā telpā.

Jautājums, vai empātijas obligāta komponente ir vēlēšanās atvieglot nedienas, vai arī pietiek ar emocionālu priekšstatu par šīm nedienām, taču bez līdzjūtības?

(Atbildēt uz šo) (Diskusija)


[info]gnidrologs
2020-03-26 00:15 (saite)
Man personīgi empātija vienmēr ir savienota ar reālu līdzi jušanu vismaz tiktāl, cik es "iekāpju cita kurpēs". Man personīgi tā visu dzīvi vairāk traucējusi dzīvot, jo neesmu bijis spējīgs būt cinisks un agresīvs, lai izbrīvētu sev vietu zem saulītes. Pārāk uztrauca citu jūtas, pat zinot, kam citiem manējās piejāt. Fuck empātiju. Gribētu būt sociopāts. Tādiem dzīve kudi komfortablāka.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]zazis
2020-03-26 09:53 (saite)
kā empātija var strādāt tikai uz savas nacionalitātes brāļiem? es pavisam viegli hujeju no šitā.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]snark
2020-03-26 10:06 (saite)
Empātija taču var būt selektīva? Piemēram, var just līdzi dažiem labāk pazīstamiem un jēdzīgiem ekstravertiem, un atbalstīt viņus, vismaz pieslēdzot telekonferencei video fīdu, bet pasmīnēt par generic NPC ekstravertu vaidiem tviterī.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]zazis
2020-03-26 10:50 (saite)
tiešām nezinu, šķiet, ka man tas tā nestrādā.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


[info]krishjaanis2
2020-03-26 11:10 (saite)
Empātija pret savas ģimenes locekļiem taču ir automātiskāka kā pret svešiniekiem? Lai gan varbūt cibā tā nav, varbūt cibiņiem liberālisms un solipsisms ir totāli saindējis pasaules uztveri.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]zazis
2020-03-26 12:41 (saite)
laikam jau. par savu suni pārdzīvoju vairāk kā par, teiksim lembi.

un ir tikai normāli domāt par āfrikā piedzimušaniem, ka tie gan ir pilnīgi debīli. nu kā var ienākt prātā piedzimt āfrikā?

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]gnidrologs
2020-03-26 21:03 (saite)
Ko tas pēdējais teikums vispār nozīmē? Tu esi sieviete?
Es, piemēram, vispār neko nedomāju par cilvēkiem, kas dzimuši Āfrikā, jo mani tas neinteresē. Sāk interesēt tad, kad sāk spēt ietekmēt manis un manu tuvo dzīvi.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


[info]3koma14vs007
2020-03-26 18:24 (saite)
Tas taču nenozīmē, ka empātija TIKAI pret saviem nacionalitātes brāļiem. Normālos apstākļos ir normāli nostāties tā pusē, kuram dara pāri.
Bet kā tev būs ar empatizēšanu ienaidniekam kara apstākļos? Arī hujēsi un nevarēsi izšķirties, kurai pusei just līdzi?

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]ctulhu
2020-03-26 20:44 (saite)
Gadās

empatizēšana kara laikā

pret ienaidnieku

Vēsture: Kad Trumenam parādīja zināmos bombardēšanas rezultātus, viņam empātija uznāca. A tā bija paredzēta sērija no 4 vai 5 triecieniem .

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]3koma14vs007
2020-03-26 21:14 (saite)
Visām likumsakarībām ir izņēmumi - kā tavs pieminētais.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


[info]zazis
2020-03-27 18:40 (saite)
nedomāju, ka man jelkādreiz ar kādu būs karš. kādi ienaidnieki?

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


[info]gnidrologs
2020-03-26 21:00 (saite)
"kā empātija var strādāt tikai uz savas nacionalitātes brāļiem? es pavisam viegli hujeju no šitā."

Kur no tevis citētā teksta tas izrietēja?
Ja par kopējo principu, ka empātija ir selektīva, tad tā, protams, ir. Arī tu esi selektīvi empātisks un nekādi ideoloģiski māņi, kurus esi ielaidis savā galvā, šo faktu nekad neanulēs.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]zazis
2020-03-27 18:41 (saite)
labi, labi. pierunāji.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


(Lasīt komentārus) -

Neesi iežurnalējies. Iežurnalēties?