Man personīgi empātija vienmēr ir savienota ar reālu līdzi jušanu vismaz tiktāl, cik es "iekāpju cita kurpēs". Man personīgi tā visu dzīvi vairāk traucējusi dzīvot, jo neesmu bijis spējīgs būt cinisks un agresīvs, lai izbrīvētu sev vietu zem saulītes. Pārāk uztrauca citu jūtas, pat zinot, kam citiem manējās piejāt. Fuck empātiju. Gribētu būt sociopāts. Tādiem dzīve kudi komfortablāka.