gnidrologs ([info]gnidrologs) rakstīja,
@ 2019-01-06 00:30:00

Previous Entry  Add to memories!  Tell a Friend!  Next Entry
Reason is not sufficient on its own, as it does not contain in itself its own principles. Reason is a dialectical and indirect way of knowing, and when it's limited to empirical data it can only proceed by analysis, which cannot arrive at a synthesis due to the indefinitude of possible empirical data. In addition, proof isn't the same as the thing to be proved, as that would amount to the two being identical, therefore sensual experience and discursive reason can only indicate and point to certain higher things, which are the most essential of all. This doesn't amount to advocating for irrationalism but rather indicating the necessity of supra-rational knowledge, which is the intellect in its traditional meaning, although one can use it just as well by accepting the foundations that are given to him on authority or which are implied in common usage.

Modernity started out from a position of a relative certainty deriving from accepted norms, but by cutting itself off from religious and metaphysical foundation it eventually replaced them with purely human philosophies and attributed absolute value to things that were contingent (which is not to say arbitrary, but simply founded on something higher still), making itself vulnerable to extreme relativism and other kinds of critique grouped under the ‘post-modernist’ designation. Limits imposed on knowledge simply made it plausible for deconstructionist thinkers to deny objectivity or validity of all normal assumptions which people used to hold, on which cultures were founded, and on which sciences hinged.

One example of an early modern assumption that opened the way for the present chaos was the new understanding of freedom, which, following on nominalism and individualism, posited that to be free is to lack any constraints on one's will and to be completely spontaneous on one's own terms, as opposed to the traditional understanding of freedom as the perfect conformity to human nature and not being under the sway of error or sin.


(Lasīt komentārus) - (Ierakstīt jaunu komentāru)


[info]3koma14vs007
2019-01-08 02:02 (saite)
Šeit nav nekāda sakara ar skaņu sekvenču atšķirībām - pilnīgi nekāda! Šāds skaidrojums ir absolūti nekompetents, patiesību sakot, analfabētisks.
Lai ilustrētu kāpēc tā, paskaidrošu ar vienkāršu piemēru.
Vienu un to pašu skaņdarbu izpilda divi dažādi mūziķi, abi vienlīdz profesionāli izglītoti. Abi savus instrumentus (balsis) pārvalda vienlīdz tehniski kvalitatīvi. Bet mūzikas mīļotāji no viena izpildījuma ir burtiski katarsē, sarīko sajūsminātas ovācijas, bet otram mūziķim velta šķidrus pieklājības aplausus.
Tā kā skaņu sekvences abos gadījumos ir identiskas un arī abu mūziķu instrumenta pārvaldīšanas līmenis būtiski neatšķiras, skaidrs, ka ne ar kādām skaņu celiņa elektroniskas datorizētas analīzes metodēm mūzikas māksliniecisko kvalitāti novērtēt un klasificēt nesanāks.

Vajag taču reiz pa visām reizēm apjēgt, ka māksla (mūzika, literatūra, teātris, kino, arhitektūra utt.) nav ar t.s. "zinātnisko metodi" novērtējama. Jo tā tīri subjektīvi galvenajos vilcienos nav arī homo sapiens tīri ar prātu novērtējama, bet faktiski tikai ar to netveramo un bieži vārdos neizsakāmo izjūtu, "čuju" tā teikt. Un, protams, jo interese un pieredze mākslas iepazīšanā un baudīšanā lielāka, jo arī šis "čujs" attīstītāks.
Tāpēc saviem tehnokrātiskajiem vienkāršotajiem ne-relatīvajiem skaidrojumiem vari beidzot mest mieru, jo tie ir pilnīgi bezjēdzīgi.

Domāju, ka Tevi varētu salīdzināt ar daltoniķi. Pie tam advancētu tehniski izglītotu daltoniķi, kuram eksaktā (pie tam, šauri saprastā un traktētā) "zinātniskā metode" ir dieva - vienīgās autoritātes vietā, kurš ir dzelžaini pārliecināts, ka visi apkārtējie cilvēki ("zinātniskās metodes" nepratēji) kaut ko murgo par kaut kādām subjektīvi sadomātām krāsām. Un ka viņu "izdomātā" bagātā krāsu pasaule ir pavisam vienkārši ar ģermometrisku eksperimentu un mērījumu palīdzību redukcionistiski izskaidrojama kā, teiksim, fotonu, receptoru, neironu utt. mijiedarbība.

Smieklīgi man visi Tavi skaidrojumi un uzskati likās, kad es pirms gadiem pirmo reizi ar tiem iepazinos. Nodomāju - cilvēks savdabīgi troļļo. Kad izrādījās, ka tomēr nē, tāds viņš ir savā būtībā, cerēju, ka tā kā zinātnē nodarbinātiem cilvēkiem jau pēc definīcijas nevajadzētu būt iesīkstējušiem dogmatiķiem, bet, saņemot kritiku, būt visu laiku tendētiem uz savu uzskatu analīzi un, iespējams, pārvērtēšanu.
Nekā no tā Tevī nav. Acīmredzot tā arī nomirsi ar uzskatiem, ka viss cilvēces humanitārais radošais mantojums ir maznozīmīgs cilvēces darbības blakusprodukts vai pat subprodukts, kas ar ģermometriem elementāri analizējams.
Bet ja tomēr nenomirsi, bet tomēr pārlādēsies kādā citā nesējā, tad būsi subjekts, kurš savas bezgalīgās eksistences laikā ar savu bezgalīgo ignoranci spēs cilvēcei radīt bezgalīgu kaitējumu. ;)

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]axsys
2019-01-08 05:19 (saite)
"krāsu pasaule ir pavisam vienkārši ar ģermometrisku eksperimentu un mērījumu palīdzību redukcionistiski izskaidrojama kā, teiksim, fotonu, receptoru, neironu utt. mijiedarbība."

Bet šajā te piemērā precīzi un 100% tā tas arī ir. Ko tu atkal gribēji pateikt? :D

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]gnidrologs
2019-01-08 06:37 (saite)
Paskaidrosi atklajam par fotoniem un viņš apjēgs dzelteno krāsu?

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


[info]3koma14vs007
2019-01-08 08:27 (saite)
Cilvēk mīļais, arī Tu neko neesi sapratis.
Pamēģini tādam cilvēkam, kuram kopš dzimšanas kaut kādas iedzimtības dēļ nedarbojas ožas mehānisms, vārdiem paskaidrot, attēlot, pēc kā smaržo sūds un pēc kā roze, un kā šīs smaržas atšķiras. :D
Jo tas, ka ģermometra mērījums kaut kādas kvantitatīvas vai kvalitatīvas atšķirības molekulārā līmenī uzrādīs, lietas izpratnei šādam cilvēkam nedos absolūti neko. Ja "čuja" šim cilvēkam nav, tad viņa nav, un zinātne te neko nevar palīdzēt.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]ctulhu
2019-01-08 12:48 (saite)
uztaisa mākslīgu ožas receptoru un pievieno caur BCI attiecīgajiem nervu traktiem smadzenēs

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]gnidrologs
2019-01-08 20:34 (saite)
Tas jau nozīmēs panākt to pašu kvaliju/direct experience. Tu taču teici, ka pietiek zināt par fotoniem, lai zinātu kas ir gaisma.

Anyhow, tas nekā nepalīdz bīberbaham, ja vien tev nav zinātniska ierīce, kas analizē fotonus, vibrācijas uc. lietas, pēc kā dispejā parādās pierādāms "genius detected" signāls.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


[info]ctulhu
2019-01-08 12:50 (saite)
/ Bet mūzikas mīļotāji no viena izpildījuma ir burtiski katarsē, sarīko sajūsminātas ovācijas, bet otram mūziķim velta šķidrus pieklājības aplausus./

Tātad skaņu sekvencēs ir nelielas atšķirības, nu tur drusku citādi obertoņi vai kas jau nu akustiķi labāk pateiks + droši vien ja ir 2 profesionāli mūziķi tad vieniem klausītājiem būs katarse no viena, otriem no otra => dažādas smadzenes kas reaģē uz dažādām niansēm

precīzi tas ko es teicu

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]3koma14vs007
2019-01-08 14:03 (saite)
Tu ABSOLŪTI neko nejēdz un nespēj iebraukt mākslas un tā procesa, kā cilvēki to uztver un IZJŪT (sic!!!) būtībā.
Pirmkārt, nekādi obertoņi te neko nenosaka un akustiķi nemūžam ar saviem mēraparātiem neatšķirs talantīgu mūziku no netalantīgas.
Otrkārt, pieredzējuši mākslas mīļotāji nekad nesadalīsies divās līdzīgās nometnēs, kad vieniem patiks talantīgais, bet otriem beztalantīgais.
Tas ko Tu te centies postulēt ir TIK APLAMI, ka ar Tevi vienkārši grūti diskutēt. Tas ir, kā kādam mežoņu cilts iezemietim mēģināt izskaidrot kvantu mehāniku.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]ctulhu
2019-01-08 15:43 (saite)
/ akustiķi nemūžam ar saviem mēraparātiem neatšķirs talantīgu mūziku no netalantīgas./

tu tā droši zini?

okej nu tātad mums ir talantīga mūziķa nospēlēts gabals un netalantīga mūziķa nospēlēts tas pats gabals. Tehniku abi prot vienādi labi. Skaņa atšķirsies vai neatšķirsies?

Pieņemsim ka tev ir viena un otra ieraksts.

kas atšķiras?

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]axsys
2019-01-08 17:08 (saite)
Da nav pat svarīgi kas atšķiras, galvenais ka atšķiras. Varbūt tās atšķirības ir pārāk daudzas un sīkas lai saliktu tabulā bet es varu saderēt ka var uztaisīt mākslīgos neironu tīklus (http://en.wikipedia.org/wiki/Artificial_neural_network) kas atšķirs vismaz tikpat labi kā cilvēks. Ar to pašu pietiks lai parādītu ka tur nav nekā transcendentāla un ezotēriska.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]gnidrologs
2019-01-08 20:39 (saite)
Protams, ka nav nekā ezotēriska vai transcendentāla skaņas vibrācijās, toņos un decibelos. Mēraparāti neko tādu neuzrādīs tieši tā pat kā tie neuzrādīs kvalitatīvu atšķirķbu starp Baha un Bībera skaņām. Caur zinātnes prizmu tie ir pilnīgi vienlīdzīgi, pat ja atšķirās ar kaut ko, jo zinātnes nemēra nekā kvalitāti, tikai kvantitāti.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


[info]3koma14vs007
2019-01-09 00:08 (saite)
Apžēliņ! Nu patiesi nolaižas rokas tik ignorantu argumentāciju lasot.
Bļa, vēlreiz, pa zilbēm!
Strīds jau nav par to ka ģermometri nespēs detektēt skaņu atšķirību nianses, bet gan par to, kā tie (ģermometri) mums veidos nekļūdīgu mākslas darbu un mākslinieku ranga tabulu - sākot no ģēnijiem, beidzot ar pēdējiem diletantiem.
Interesanti, kā datorprogramma, kurā salādēti, teiksim, 1000 biezi romāni, pēc burtu, vārdu, pieturzīmju utt. daudzuma un secības analīzes noteiks šo darbu autoru talanta līmeni. Lai tehniska ierīce, lai vai ar mākslīgu neironu, lai ar kādu citādu mākslīgu orgānu palīdzību spētu kaut ko KVALITATĪVI atšķirt un novērtēt, tai jābūt spējīgai noteikt, formulēt ģenialitātes kritērijus. Bet pat, ja AI (priekš sevis) spēs kaut ko kvalificēt kā ģeniālu, tas nepavisam nenozīmē, ka to par ģeniālu atzīs "homo sapiens".

Vai tiešām jūs abi ar ctulhu esat tik aprobežoti, ka jums nepielec jūsu argumentācijas absurdums?
Jūsu dzelžainā dogmatiskā turēšanās pie uzskata, ka pilnīgi visu uz pasaules var izskaidrot ar jūsu iemīļotajām/vienīgajām "zinātniskajām" metodēm, atgādina situāciju, kad maza bērna rokās nokļuvusi atslēga, ar kuru viņa vecāki slēguši dzīvokļa durvis, un tagad viņš kaifo, ka nu viņam jebkuras citas durvis atslēdzamas.
Vai, vēl drīzāk, jūsu domāšanas veids atgādina to vispārzināmo anekdotisko ainu, kur naudas maku nozaudējis tirlinš to meklē ielas laternas apgaismotā vietā, nevis tumsā, kur tas tika pazaudēts.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]ctulhu
2019-01-09 00:18 (saite)
Mēs varam atrast kādām smadzenēm patīk kādas skaņas.

Datorprogramma un romāni? Ja viņā būs salādēts iekšā tas kas ir salādēts romānus lasošam cilvēkam (kas ir kas, konteksti utt) tad spēs.

/Bet pat, ja AI (priekš sevis) spēs kaut ko kvalificēt kā ģeniālu, tas nepavisam nenozīmē, ka to par ģeniālu atzīs "homo sapiens"./

tieši tāpat kā dažādi homo sapiens indivīdi par ģeniālām atzīst dažādas lietas, viņi par to strīdas un tml , neesi pamanījis?

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]gnidrologs
2019-01-09 00:24 (saite)
Tu vēl ar vien neesi norādījis kā zinātniski noteikt bīber < bahu.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]ctulhu
2019-01-09 00:26 (saite)
šitā:

Pierakstam bīberu, pierakstam bahu

Pierakstam kādām smadzenēm patīk bībers, kādām bahs

secinam [visticamāk, neesmu mērījis nezinu]

bahs patīk komplicētākām jeb gudrākām smadzenēm nekā bībers

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]gnidrologs
2019-01-09 00:35 (saite)
Kur ir pierādījums ģenialitātei es vaicāju. Pierādījums?
Atbildes nav, bet rodas tikai papildus jautājumi. Kas nosaka smadzeņu gudrumu un kur tas tiek pierādīts? Kas ir "smadzeņu komplicētība"? Kur pierādījums, ka šī komplicētība ir vienīgā mēraukla izcilības detektēšanai un kā tas sadzīvo ar faktu, ka piemēram, daudzi cilvēki ar augstu IQ dod priekšroku profānai mākslai? (visi tie miljonāri, kas pērk modernās mākslas sūdus ir garantēti virs vidējā "smadzeņu komplicētības" ziņā, jo bez tā nevar kļūt bagāts)
Tu šobrīd spekulē bez pamatojuma, bet pirms tam apgalvoju, ka viss ir skaidrs kā diena.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]ctulhu
2019-01-09 00:38 (saite)
ģeniāls sanāk tas kas patīk gudrākām smadzenēm

/Kas nosaka smadzeņu gudrumu un kur tas tiek pierādīts? /

iq testi + izglītība + prof pieredze + emo inteliģence, visas lietas kā to nosaka

/kā tas sadzīvo ar faktu, ka piemēram, daudzi cilvēki ar augstu IQ dod priekšroku profānai mākslai? (visi tie miljonāri, kas pērk modernās mākslas sūdus ir garantēti virs vidējā "smadzeņu komplicētības" ziņā, jo bez tā nevar kļūt bagāts)/

nu vispirms dažādi cilvēki preferabli havo dažādu mākslu, piemēram gnidrologs vairāk mūziku un futbolu, ctulhu vairāk scifi utt

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]axsys
2019-01-09 01:36 (saite)
"emo inteliģence" ;D

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]ctulhu
2019-01-09 01:39 (saite)
dalabi tas lai gnidrologs ar pībondu nesabēdājas :D

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


[info]ctulhu
2019-01-09 00:40 (saite)
Protams tur ir jābūt backgroundam, piemēram lai lasītu scifi bieži jāzina vēsture un astronomija utt lai baudītu futbolu jāsaprot spēles noteikumi utt

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


[info]3koma14vs007
2019-01-09 00:45 (saite)
Nav iespējams diskutēt ar muļķi, kurš nekad, ne uz mirkli, ne kaut drusciņas neaizdomājas, ka viņa uzskati varētu arī nebūt pareizi.

Sfērā, kurā Tu esi absolūti nezinošs, nesaprotošs, nesajūtošs, esi iedomājies, ka ar ssavu universālo cirvja metodi var visu līdz vissīkākajām niansēm izskaidrot. Ja Tu nespēj atzīt, ka tā kā Tu domā, varētu arī nebūt, tad mūsu diskusijai nav nekādas jēgas. Tas ir gluži, kā diskutēt ar televizoru vai putekļusūcēju.
Tava aprobežotā cietpaurība ir tik apnicīgi nogurdinoša, jo Tu nekad NEKAD! neesi kaut nieku no saviem dzelžainajiem uzskatiem apšaubījis. Zinātniekiem šāda īpašība ir absolūti neraksturīga.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]ctulhu
2019-01-09 00:54 (saite)
Tu aizdomājies ka tavi uzskati varētu nebūt pareizi?

/Ja Tu nespēj atzīt, ka tā kā Tu domā, varētu arī nebūt, tad mūsu diskusijai nav nekādas jēgas./

Nu tātad varētu nebūt tā kā tu domā?

also zinātnieki seko evidencei ko evidence saka tādi arī secinājumi :)

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]3koma14vs007
2019-01-09 00:59 (saite)
Šajā diskusijā Tu nepiedāvāji nevienu evidenci. Vienīgi spekulācijas par nezināmi tālu nākotni.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]ctulhu
2019-01-09 01:05 (saite)
nē vispārīgas metodes kā noteikt skaņu sekvences ģeniālumu

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]3koma14vs007
2019-01-09 01:14 (saite)
Tā kā Tu neizproti ģeniāluma jēdzienu mākslā un vispār mākslu kā tādu, tad tad likumsakarīgi, ka piedāvātajām metodēm nulles vērtība.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]ctulhu
2019-01-09 01:15 (saite)
okej tad apgaismo

-nodefinē ģeinālumu
-nodefinē mākslu

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]3koma14vs007
2019-01-09 01:25 (saite)
Bļēģ, Tev jau cik reizes ir teikts, ka ģenialitāti var tikai nojaust, sajust.
To vai nu jūt vai nejūt. Tiem, kuri nejūt, pat tūkstoš definīcijas nepalīdzēs saprast.
Neviens uz pasaules nav trulajiem tehnokrātiskajiem prātiem apjēdzamu ģēnija definīciju formulējis.
Jau uzdot šādu jautājumu vien liecina par aprobežotību.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]ctulhu
2019-01-09 01:26 (saite)
nu vieni jūt ģenialitāti lietā X otri lietā Y. Kura ir ģeniāla? Jeb abas?

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


[info]3koma14vs007
2019-01-09 01:26 (saite)
Feirāms, guļu.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


[info]3koma14vs007
2019-01-10 07:53 (saite)
Pēdējo reizi mēģināšu tumsoņām likt saprast savu tumsonību. Tāpēc centīšos izteikties vienīgajos Tev saprotamos jēdzienos.
Mūzika tāpat kā vispārīgi jebkura māksla ir valoda. Valoda, kura Tev un ļoti daudziem ir pilnīgi sveša un nesaprotama.
Akustiskas skaņas ir tādas pašas mūzikas elementārdaļiņas kādas ir fonēmas kā verbālo valodu pamatelementi. Skaņas mūzikā un fonēmas cilvēka runā ir tikai nesējs, uz kura tiek uzslāņota tā informācija, kas veido attiecīgās valodas būtību.
Ja tu kā recipients šādu valodu nepazīsti un tev nav ne mazāko pieturas punktu, aiz kuriem aizķerties, lai sāktu to tulkot sev saprotamos priekšstatos, tad nav nekādu izredžu kaut ko no tās saprast. Vislabākais piemērs būtu hipotētiska situācija, ja cilvēki sastaptos ar citplanētiešiem. Iedomāsimies, ka realitāte uz svešās planētas ir tik atšķirīga no mūsējās, ka līdz ar to šo dažādo civilizāciju pārstāvju domāšanai tikpat kā nav nekā kopīga, nevienā no Zemes valodām nav analogu svešinieku izmantotajiem jēdzieniem. Pat ja mūsu rīcībā jau būtu par pašreizējiem nesalīdzināmi jaudīgāki kvantu datori, neviena valodas atšifrētājprogramma mums nespētu iztulkot viņu pausto jēgu.
Tieši tāda ir situācija ar cilvēkiem, kuriem sveša ir mūzikas valoda (pie tam mūzikā arī ir milzīga daudzvalodība). Lielākā nelaime ir tā, ka mūzikas valoda ir visabstraktākā no visām mākslu valodām un tieši tāpēc vislielākā mērā rada mānīgu iespaidu par saprotamību. Jo, dzirdot svešu verbālu valodu pat visneaptēstākais ļautiņš viennozīmīgi apjēdz, ka to nesaprot. Bet, kas attiecas uz mūziku, daudziem tieši tāpat kā Tev šķiet, ka tā sastāv no salīdzinoši vienkāršām skaņu frekvencēm un sekvencēm, tembru modulācijām un ar datoru analīzes palīdzību to saklasificēt pa plauktiņiem būs tikpat kā divus pirkstus apmīzt. Atliks vien papētīt, kā tā iedarbojas uz smadzenēm, un lieta darīta.
Muļķības, ja recipients pats nesaprot mūziku, tad datora analīzes rezultāti viņam neko nespēs paskaidrot. Tāpat kā tie rezultāti, kurus izmetīs dators, izanalizējis citplanētiešu runu.
Tas par mūziku. Tagad par ģenialitāti.
Ģenialitātes (mākslā) definīcija nav iespējama principā. Jo katrs no ģēnijiem ir pilnīgi atšķirīgs, unikāls. Tāpēc var cik uziet salīdzinoši analizēt veselu ģēniju plejādi, bet nekādu kopīgu algoritmu atrast neizdosies. Katrs ģēnijs jau tieši ar to ir ģēnijs, ka viņš tāds ir viens, pilnīgi atšķirīgs un nesajaucams ar nevienu citu.
Tā, lūk.
Šis šajā diskusijā ir mans pēdējais vārds.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]ctulhu
2019-01-10 11:02 (saite)
1) sist dibenu pret zemi un teikt pēdējais vārds ir zema debates kultūra
2) par valodu okej bet ne jau par to bija tēma, tēma bija konkrētāka - ja ir 2 sekvences, vienu izpilda ģeniāls otru neģeniāls tad sekvences atšķirsies, var izpētīt kādā veidā.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]gnidrologs
2019-01-10 21:29 (saite)
Kvnatitatīvi izpētīt un reducēt. Nav pat jārunā par augstām matērijām. Kvalitāte ir domēns, ar ko zinātniski nav iespējama nekāda izpēte. Pat divas dažādas rosola recweptes datoram liksies atšķirīgas tikai ar sastāvdaļām, nevis ar to cik kurš rosols beigas būs gards. Un tas ir tikai salātiņš.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]ctulhu
2019-01-10 21:52 (saite)
Nu jā bet to kāds būs rosols objektīvi noteikts tās sastāvdaļas un recepte, to kāds būs rosols subjektīvi noteikts + vēl arī garšotāja uzbūve

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]gnidrologs
2019-01-10 23:23 (saite)
Gan rosola sastāvdaļas gan garšojtāja uzbūve, gan abu mijiedarbīja, nenorāda nez uz ko ārpus šīs redukcijas. Garša vēl ar vien paliek kvalijas domēns. nav īsti skaidrs ko tu apstrīdi.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


[info]ctulhu
2019-01-09 01:06 (saite)
also atkārtoju jautājumu: vai varētu būt tā ka tavi uzskati nav pareizi?

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]3koma14vs007
2019-01-09 01:19 (saite)
Protams, ka daudzās jomās mani uzskati varētu būt un arī ir nepareizi.
Bet šobrīd diskusija ir par mākslu (kurā man ir pieredze un saprašana), kurā savukārt Tu nejēdz it neko, bet uzstājies kā nekļūdīgs eksperts. Tas nav pat groteski smieklīgi, bet ir vienkārši nožēlojami.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]ctulhu
2019-01-09 01:22 (saite)
/kurā man ir pieredze un saprašana/

tu agrāk uzstājoties kā john do teici ka tev ir eksaktā izglītība. Enciklopēdists esi?

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]3koma14vs007
2019-01-10 00:59 (saite)
Lai Tu saprastu, cik daudz man ir saprašanas tajā vai citā sfērā, varu vienīgi piebilst, ka savā laikā pabeidzu Latvijas vadošo eksakto priekšmetu novirziena vidusskolu, paralēli kopš bērnības gan teorētiski gan praktiski apgūstot mūziku, bet pēc vidusskolas mācījos RPI arhitektūru.
Tas ir viss, ko ģribēju pateikt, tālāk šo diskusiju neturpināšu.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]ctulhu
2019-01-10 10:58 (saite)
RPI vismaz pabeidzi?

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


(Lasīt komentārus) -

Neesi iežurnalējies. Iežurnalēties?