gnidrologs ([info]gnidrologs) rakstīja,
@ 2019-01-06 00:30:00

Previous Entry  Add to memories!  Tell a Friend!  Next Entry
Reason is not sufficient on its own, as it does not contain in itself its own principles. Reason is a dialectical and indirect way of knowing, and when it's limited to empirical data it can only proceed by analysis, which cannot arrive at a synthesis due to the indefinitude of possible empirical data. In addition, proof isn't the same as the thing to be proved, as that would amount to the two being identical, therefore sensual experience and discursive reason can only indicate and point to certain higher things, which are the most essential of all. This doesn't amount to advocating for irrationalism but rather indicating the necessity of supra-rational knowledge, which is the intellect in its traditional meaning, although one can use it just as well by accepting the foundations that are given to him on authority or which are implied in common usage.

Modernity started out from a position of a relative certainty deriving from accepted norms, but by cutting itself off from religious and metaphysical foundation it eventually replaced them with purely human philosophies and attributed absolute value to things that were contingent (which is not to say arbitrary, but simply founded on something higher still), making itself vulnerable to extreme relativism and other kinds of critique grouped under the ‘post-modernist’ designation. Limits imposed on knowledge simply made it plausible for deconstructionist thinkers to deny objectivity or validity of all normal assumptions which people used to hold, on which cultures were founded, and on which sciences hinged.

One example of an early modern assumption that opened the way for the present chaos was the new understanding of freedom, which, following on nominalism and individualism, posited that to be free is to lack any constraints on one's will and to be completely spontaneous on one's own terms, as opposed to the traditional understanding of freedom as the perfect conformity to human nature and not being under the sway of error or sin.


(Lasīt komentārus) - (Ierakstīt jaunu komentāru)


[info]3koma14vs007
2019-01-10 07:53 (saite)
Pēdējo reizi mēģināšu tumsoņām likt saprast savu tumsonību. Tāpēc centīšos izteikties vienīgajos Tev saprotamos jēdzienos.
Mūzika tāpat kā vispārīgi jebkura māksla ir valoda. Valoda, kura Tev un ļoti daudziem ir pilnīgi sveša un nesaprotama.
Akustiskas skaņas ir tādas pašas mūzikas elementārdaļiņas kādas ir fonēmas kā verbālo valodu pamatelementi. Skaņas mūzikā un fonēmas cilvēka runā ir tikai nesējs, uz kura tiek uzslāņota tā informācija, kas veido attiecīgās valodas būtību.
Ja tu kā recipients šādu valodu nepazīsti un tev nav ne mazāko pieturas punktu, aiz kuriem aizķerties, lai sāktu to tulkot sev saprotamos priekšstatos, tad nav nekādu izredžu kaut ko no tās saprast. Vislabākais piemērs būtu hipotētiska situācija, ja cilvēki sastaptos ar citplanētiešiem. Iedomāsimies, ka realitāte uz svešās planētas ir tik atšķirīga no mūsējās, ka līdz ar to šo dažādo civilizāciju pārstāvju domāšanai tikpat kā nav nekā kopīga, nevienā no Zemes valodām nav analogu svešinieku izmantotajiem jēdzieniem. Pat ja mūsu rīcībā jau būtu par pašreizējiem nesalīdzināmi jaudīgāki kvantu datori, neviena valodas atšifrētājprogramma mums nespētu iztulkot viņu pausto jēgu.
Tieši tāda ir situācija ar cilvēkiem, kuriem sveša ir mūzikas valoda (pie tam mūzikā arī ir milzīga daudzvalodība). Lielākā nelaime ir tā, ka mūzikas valoda ir visabstraktākā no visām mākslu valodām un tieši tāpēc vislielākā mērā rada mānīgu iespaidu par saprotamību. Jo, dzirdot svešu verbālu valodu pat visneaptēstākais ļautiņš viennozīmīgi apjēdz, ka to nesaprot. Bet, kas attiecas uz mūziku, daudziem tieši tāpat kā Tev šķiet, ka tā sastāv no salīdzinoši vienkāršām skaņu frekvencēm un sekvencēm, tembru modulācijām un ar datoru analīzes palīdzību to saklasificēt pa plauktiņiem būs tikpat kā divus pirkstus apmīzt. Atliks vien papētīt, kā tā iedarbojas uz smadzenēm, un lieta darīta.
Muļķības, ja recipients pats nesaprot mūziku, tad datora analīzes rezultāti viņam neko nespēs paskaidrot. Tāpat kā tie rezultāti, kurus izmetīs dators, izanalizējis citplanētiešu runu.
Tas par mūziku. Tagad par ģenialitāti.
Ģenialitātes (mākslā) definīcija nav iespējama principā. Jo katrs no ģēnijiem ir pilnīgi atšķirīgs, unikāls. Tāpēc var cik uziet salīdzinoši analizēt veselu ģēniju plejādi, bet nekādu kopīgu algoritmu atrast neizdosies. Katrs ģēnijs jau tieši ar to ir ģēnijs, ka viņš tāds ir viens, pilnīgi atšķirīgs un nesajaucams ar nevienu citu.
Tā, lūk.
Šis šajā diskusijā ir mans pēdējais vārds.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]ctulhu
2019-01-10 11:02 (saite)
1) sist dibenu pret zemi un teikt pēdējais vārds ir zema debates kultūra
2) par valodu okej bet ne jau par to bija tēma, tēma bija konkrētāka - ja ir 2 sekvences, vienu izpilda ģeniāls otru neģeniāls tad sekvences atšķirsies, var izpētīt kādā veidā.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]gnidrologs
2019-01-10 21:29 (saite)
Kvnatitatīvi izpētīt un reducēt. Nav pat jārunā par augstām matērijām. Kvalitāte ir domēns, ar ko zinātniski nav iespējama nekāda izpēte. Pat divas dažādas rosola recweptes datoram liksies atšķirīgas tikai ar sastāvdaļām, nevis ar to cik kurš rosols beigas būs gards. Un tas ir tikai salātiņš.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]ctulhu
2019-01-10 21:52 (saite)
Nu jā bet to kāds būs rosols objektīvi noteikts tās sastāvdaļas un recepte, to kāds būs rosols subjektīvi noteikts + vēl arī garšotāja uzbūve

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]gnidrologs
2019-01-10 23:23 (saite)
Gan rosola sastāvdaļas gan garšojtāja uzbūve, gan abu mijiedarbīja, nenorāda nez uz ko ārpus šīs redukcijas. Garša vēl ar vien paliek kvalijas domēns. nav īsti skaidrs ko tu apstrīdi.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


(Lasīt komentārus) -

Neesi iežurnalējies. Iežurnalēties?