Sviesta Ciba |

gnidrologs (

gnidrologs) rakstīja,
@ 2018-05-14 01:43:00

classy

(Lasīt komentārus) - (Ierakstīt jaunu komentāru)

	krishjaanis2 2018-05-14 21:53 (saite)
	Ir arī pieauguši cilvēki ar bojātām vai nefunkcionējošām cerebrālajām struktūrām, tomēr mēs viņus saucam par cilvēkiem. Ir arī cilvēki, kam grūtības ar domāšanu, vai domāšanas pavisam maz, un tomēr viņi ir cilvēki. (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

	krishjaanis2 2018-05-14 21:53 (saite)
	Īsumā, wtf, cilvēka vai cilvēcības esenci vienādot ar domāšanas spēju. (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

	ctulhu 2018-05-14 21:56 (saite)
	Cilvēcība = domāšana. Domāt = eksistēt ( kā cilvēkam) Tā tas ir. Ja smadzenes ir bojātas, tās ārstē/ labo. Ja smadzenes ir gājušas bojā, tad to sauc par nāvi un tādu pacientu drīkst atslēgt no uzturošajām sistēmām. Toč krišjāni, tu vienkārši nezini elementāras lietas. (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

krishjaanis2
2018-05-15 07:51 (saite)

Nē, cilvēcība nav domāšana. Tas nav sevišķi jāzina, nav jābūt superracionālam, biologam vai ģēnijam, pietiek ieslēgt kaut mazumiņu DOMĀŠANAS, lai saprastu, cik patvaļīgi un neracionāli ir noteiktu būtni vienādot ar vienu atsevišķu tās spēju vai funkciju.
Smadzenes "neiet bojā", bojā iet cilvēks. Orgāns nevar iet bojā, bet gan vienkārši pārstāt funkcionēt. Cilvēku skata holistiski, nevis sadalot daļas un izejmateriālos un spējās vai funkcijās.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

	ctulhu 2018-05-15 09:16 (saite)
	Ja mēs paņemam tās pašas smadzenes un pievienojam jaunas rokas, kājas, plaušas, sirdi, tas ir tas pats cilvēks. Tātad cilvēku nosaka smadzenes, cilvēks = smadzenes. Elementāri. (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

gnidrologs
2018-05-15 12:24 (saite)

Patiesībā nē, cilvēka orgāni, fizika, veselības stāvoklis, hormonālais līdzsvars ļoti tiešā veidā ietekmē domāšanu. Notiek par personības izmaiņas. Triviāls piemērs, sportisks tips ar augstu testosterona līmeni domā un rīkojas daudz citādāk par resnu, pupainu nērdu, kas sauli redzējis 3 reizes mūžā. Uzkačā pēdējo kā pirmo un viņām būs pavisam cits skats uz dzīvi. Sirds, plaušas u.c. orgānu darbība arī ļoti ietekmē cilvēka psihi, īpaši jā strādā slikti. Smadzenēm unikālākai lieta ir tajā akumulētās atmiņas, ko var uzskatīt par zināmu personības identifikatoru, bet atdalīt to no visa pārējā kā kaut kādu neatkarīgu 'prātu burkā' ir ignoranti pat no neiroloģijas viedokļa.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)

	axsys 2018-05-14 23:22 (saite)
	Jā, ar domāšanas spēju vispirms un visu pārējo pēc tam. (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

krishjaanis2
2018-05-15 07:54 (saite)

Neredzu nevienu racionālu iemeslu, kāpēc domāšanas spēja tiek tik ļoti priviliģēta, un viss pārējais pēc tam. Pat gnostiski-duāliskie grieķi negāja tik tālu. Aristotelis, zinātnes tēvs, btw, atzina, ka domāšana tiešām ir izteikti cilvēcīga spēja, un ka dievišķums ir pielīdzināms tīrajai domāšanai - prātošanai, bet viņam domāšana nenotiek nekādā vakuumā, citas spējas un funkcijas ir būtiski saistītas ar domāšanu vai to determinē, jebšu domāšana nav nokritusi no zila gaisa.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

	ctulhu 2018-05-15 09:19 (saite)
	Nu re, pats pateici kāpēc domāšana nosaka cilvēku, + mūsu izpratne par lietām no aristoteļa un gnostiķu laikiem ir būtiski gājusi uz priekšu (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

	krishjaanis2 2018-05-15 13:00 (saite)
	Tevis minētie piemēri par visa cilvēka funkciju reducēšanu uz domāšanu tomēr parāda, ka pat ekstravangātākie pītagoriešu vai gnostiķu sektanti tomēr bija nedaudz gudrāki kā mūsdienu cilvēks. Viņi tomēr mācēja atšķirt maņu uztveri no domāšanas. (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)

(Lasīt komentārus) -

Navigate: