Neredzu nevienu racionālu iemeslu, kāpēc domāšanas spēja tiek tik ļoti priviliģēta, un viss pārējais pēc tam. Pat gnostiski-duāliskie grieķi negāja tik tālu. Aristotelis, zinātnes tēvs, btw, atzina, ka domāšana tiešām ir izteikti cilvēcīga spēja, un ka dievišķums ir pielīdzināms tīrajai domāšanai - prātošanai, bet viņam domāšana nenotiek nekādā vakuumā, citas spējas un funkcijas ir būtiski saistītas ar domāšanu vai to determinē, jebšu domāšana nav nokritusi no zila gaisa.