Bet iemesls vienalga ir zinaatne, ja arii pa netiesjiem celjiem.

(Reply to this) (Thread)

Zinātniekus iekšēji motivē nevis vēlēšanās palīdzēt cilvēcei, bet personīgās ambīcijas - karjera, slava, vēlēšanās darīt vienīgo lietu, ko viņi pieprot (lai nejustos kā liekēži), labākajā gadījumā ziņkārība.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Ar kādu autoritāti Tu šādu apgalvojumu pacel vispārības līmenī?

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Tas ir no Hārdija gramatas.

We must guard against a fallacy common among apologist of science, the fallacy of supposing that the men whose work most benefits humanity are
thinking much of that while they do it, that physiologists, for example, have particularly noble souls.

There are many highly respected motives which may lead men to prosecute research, but three which are much more important than the rest. The first (without which the rest must come to nothing) is intellectual curiosity, desire to know the truth. Then, professional pride, anxiety to be satisfied with one’s performance the shame that overcomes any self-respecting craftsman when his work is unworthy of his talent. Finally, ambition, desire for reputation, and the position, even the power or the money, which it brings. It may be fine to feel, when you have done your work, that you have added to the happiness or alleviated the sufferings of others, but that will not be why you did it. So if a mathematician, or a chemist, or even a physiologist, were to tell me that the driving force in his work had been the desired to benefit humanity, then I should not believe him (nor should I think the better of him if I did). His dominant motives have been those which I have stated, and in which, surely, there is nothing of which any decent man need be ashamed.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Such an eloquent statement and yet lacking even a single bit of evidence supporting it or showing its truth. I would be surprised if the author turned out to be a scientist himself, instead of a "science philosopher" or whatever it is those people call themselves today.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Pie tam, motivācija vienalga ir otršķirīga, the causes and means are a lot less relevant than the ends and consequences. It is their work that lifts us out of the greater darkness, and to fuckery with picking at the individual reasons behind it.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Autors ir matemātiķis.

Tā kā darbs principā ir autobiogrāfija, evidence ir personīgā dzīve. Tas nav nekāds apjomīgs pētījums, vienkārši trāpīgi īsta zinātnieka novērojumi.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Matemātiķis. OK, I'm now properly surprised, updating accordingly for the specific case and the general assumption. Enīvej. Iemesls ir daudz mazsvarīgāks pat rezultātiem.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Es te nesen noskatījos vienu filmu par gudru un ideālistisku zinātnieku, kurš gribēja sakaut nāvi, augšāmcelt mirušos un būt "benefactor of the human species".
Nez kā to filmu sauca...? Hmm. Ā, atcerējos - Frankenšteins! :D

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Es saprotu, ka tas būtu jāuztver kā reizē joks un kontrpiemērs (kaut arī no tikai daiļliteratūras), taču sorry, nesanāk to uztvert nesz kā vienu, nedz kā otru. Mesidži par "playing god" un "tampering with nature" uz mani, šķiet, atstāj pavisam pretēju iespaidu tipiski paredzētajam. (:

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Viktors Frankenšteins vai Gajs Baltars no BG - reālistiski zinātnieku tēli. Welcome to the real world. Abi nodara kaitējumu tieši tāpēc, ka rīkojas kā egoistiski maitas.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Par to, vai Frankenšteins stāstā nodara jelkādu reālu kaitējumu un par to, vai, ja arī tā, šī kaitējuma cēlonis nav vienkārša nespēja/neprasme novest iesākto līdz galam, var vēl strīdēties, taču tas nemaina fakta būtību - proti, ka primāri no svara ir rezultāts, iznākums un sekas, nevis iemesls, iegansts vai līdzekļi.

(Reply to this) (Parent)

Jaa, kaadu tad kaiteejumu nodariija Frankensteins?

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Tikai pats sev un savam darbam, nespējot tikt pāri sava radījuma ārējam veidolam (ar kuru, varētu domāt, viņam taču būtu bijis papilnam laika aprast pirms atdzīvināšanas).

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Tas ir - cilveeks vnk netika galaa pats ar savu ``bailju ieleju`` un sapsihojaas? (Pardon, es storiju sen lasiiju un kaadasdetaljas varu buut piemirsis)

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Būtībā - jā.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Ja taa - tad iisto kaiteejumu te ir nodariijusji tie, kas Frankensteinu audzinot, sacakareeja vinjam smadzenes ar greiziem meempleksiem. Aciimredzot tie audzinaataaji religiozi vai tml. bija :)

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Well, nesagatavotas smadzenes nereti vienkārši "nepavelk". No otras puses, tā, kā stāsts parasti risinās XIX gs., tad jā, arī šie faktori būtu jāņem vērā vai vismaz jāapsver, ja kāds iedomātos konstruēt Frankenšteina kā personāža psiholoģisko profilu.

(Reply to this) (Parent)

(Reply to this) (Parent)

Tas ko mb teica, plus eksperimenta rezultātā vairāk vai mazāk dramatiski (atkarībā no versijas) pakāpeniski iznīcina visu savu ģimeni.

(Reply to this) (Parent)

Precizeesim: Diametrali preteeju.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

T.i. ja kāds nodarbojas ar "playing god" un rezultāts ir slikts, tad tas tik un tā ir labi? Izcils loģikas paraugs.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Bet rezultāts, mind you, nevis metode.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Tikko vēl teici, ka "primāri no svara ir rezultāts". Izskatās pēc pretrunas.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

"Playing god" ir tikai nepamatoti nievājošs apzīmējums avangarda zinātnei (pirms pāris gadsimtiem arī sirds ķirurģija būtu bijusi šajā kategorijā). Metodes labumu nosaka tikai tas, kādi ir tās dotie rezultāti, nekas cits.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

By playing God without being God one creates monsters. Morāle ir vienkāršā.
"Playing God" abos piemēros nav vis jebkura advancēta zinātne, bet specifiski tieši mākslīgas dzīvības radīšana / mirošo atdzīvināšana.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

- kas arii ir pilniigi nepieciesjams virziens/ lauks. Protams, taadaa meeraa, kaadaa tas dabas likumu deelj ir izdaraams.

(Reply to this) (Parent)

Since the seat is empty, there is nothing wrong with trying to get to it. Un abos piemēros morāle reāli sabrūk uz muļķīgu pietāti smagu uzdevumu priekšā.

(Reply to this) (Parent)

Ja rezultaats ir slikts, tad playing god ir tapis piekopts nepareizi, paarkaapjot DTN un tml, jaalabojas.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Ja nogalinot savus konkurentus, rezultāts nav bijis pietiekami efektīvs, tad konkurentu nogalināšana jāveic krietni efektīvāk. Tava doma ir, mērķis attaisno līdzerkļus, tāpēc anything goes as long as we can try and improve it's efficiency.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Pēdējais teikums ir pilnīgi pareizs, taču ar vienu ļoti svarīgu (un ļoti obvious) "bet" - paši mērķi un rezultāti nav savatarpēji vienlīdzīgi. Ja kāds mērķis prasa šādus līdzekļus, izskatās, ka problēma sākas jau ar mērķa nospraušanu.

(Reply to this) (Parent)

Problēma ar zinātni ir tā, ka tā nekādā veidā nevirza cilvēci uz kvalitatīviem lēcieniem apziņas/pasaules uztveres jomā. Tā nespēj transcendēt pati savu prokrusta gultu, kurā sevi ieslodzījusi. Vēl vairāk, tā cenšas uzurpēt savu autoritāti pār disciplīnām, kurās patiešām nepieciešama inteliģence, ne vieni pietiekams daudzums mērkaķu un laika. Ar ko atšķiras akmens laikmeta cilvēks no mūsdienu? Ar to, ka akmens laikmeta cilvēks banānu no koka kratīja vai nosita ar mietu, bet mūsdienās to vietā ir kombains. Tas arī viss, ko plika tiekšanās pēc jaunām tehnoloģijām mums dod. Visas paradigmu maiņas kultūrā un apziņā ir radušas savu cēloni ar neatkarīgi no jaunu darbarīku pieejamības.

(Reply to this) (Thread)

Pēc šāda uzstādījuma, pilnīgi visiem sasniegumiem pietiek ar pietiekamu daudzumu mērkaķu un laika.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

T.i., inteliģences atslēga un tās instrumentalitāte šādā kontekstā ir metode, kā atrast ceļu no uzstādījuma līdz risinājumam ātrāk/efektīvāk par brute-force mērkaķu triljoniem. Optimizācija, kompresija.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Tātad tu atžīsti, ka inteliģences vienīgā šķautne ir spēja efektīvāk nokratīt no koka banānus. Vēl tos izaudzēt lielākaus, saldākus un dzeltanākus. Vai bez šāda tīri konsūmeriska aspekta zinātnei vēl ir kaut kas ko piedāvāt?
Un nē, VISAM nepietiktu ar tīri brute force vai/un daudz laika. Tieši tas ir mans points, sakot, ka reāli kvalitatīvi lēcieni cilvēcē notiek paralēli pieejamo fizikālo manipulāciju attīstībai.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Šādā, galēji ciniskā, rakursā pilnīgi visi rezultāti ir "konsūmeriski", tikai daļu no tiem apēd gremošanas trakts, bet citus - smadzenes. Ieskaitot mākslu, filosofiju un absolūti visu pārējo. Neglītums tur ir neveiksmīgi uzstādītās definīcijās un kategorizācijā.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Savukārt par "visam nepietiktu" the burden of proof (or at least evidence) is purely on you.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

''Savukārt par "visam nepietiktu" the burden of proof (or at least evidence) is purely on you.''

Drīzāk jau būtu jāprasa evidences tiem, kas apgalvo, ka var. Es labprāt redzētu kā tavi mērkaķi sacerētu Bēthovena vai Baha līmeņa skaņdarbus, ņemot vērā, ka to ģenialitāte kā tāda nav materiāli reducējama.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Implying, ka tā nav "nereducējama" tādā veidā, kādā nereducējams ir dievs vai dvēsele - proti, ka tā nav tikai projām aizskaidrojams vārds bez piesaistes fizikālai realitātei.

Bet pierādīt Tavu konkrēto prasību var ļoti viegli. Visu atbilstoša garuma bitu virkņu permutāciju telpa nepieciešami satur arī virkni, kas kodē (encodes) brīvi izvēlētu Baha vai Bēthovena skaņdarbu. Given enough time and generations of monkeys iterating through this space we would eventually find said string.

(Reply to this) (Parent)

Nē, konsūmeriski ir tieši zinātnes sniegtie rezultāti. Jo tā uz to eksplicīti fokusējas. Māksla, filosofija un absolūti viss pārējais, kas nav pakārtots mērkaķa tieksmei ar vien efektīvāk nokratīt banānu (tb, tavam mīļotajam materiālismam kā tādam) kā reiz ir disciplīnas, kas pārdefinēja mērkaķi par cilvēku, taču pasludinot tās par subjektīvām un relatīvām, kā to dara tu u.c. postmodernisti, protams, nekāda attīstība vai to ietekme uz sabiedrību tajās nevar notikt. Ja bērnu no skolas breinvašo par to, ka objektīvi pastāv tikai matēriāli objekti, bet ideālā pasaule ir tikai subjektīvs smadzeņu gļuks, kam nepiemīt objektivitātes, tad nekas cits bez kosūmerisma un hēdonisma un apātijas nepaliek. To mēs jau tīri labi redzam mūsdienu Rietumu sadzīves kultūrā. Sociālais status un mantu akumulācija, preslovutais amerikāņu sapnis, ir viss kas palicis.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Well, ja Tu tiešām uzskati, ka Platona ideālajiem cepumiem piemīt objektīva realitāte, tad lūdzu, nodemonstrē to mums, zinātnes dogmatikā iestigušajiem un patēriņa murgu apsēstajiem vientiešiem - vai arī beidz tukši vārīties. Zinātne līdz šim ir spējusi gluži labi parādīt savu apgalvojumu rezultātus, now it's your move.

Un postmodernismu pasūti tālāk pēc piederības. Ja Tev nav problēmu vienās iekavās ielikt ontoloģisko naturālismu (kas, būtībā, apgalvo "ir tikai viena patiesība, un tā ir funkcija no manu uzskatu atbilstīguma objektīvai, no manis neatkarīgai fizikālai realitātei pakāpes") un postmodernismu (kura ietvaros parasti tiek deklarēts, ka patiesības vai nu nav, vai arī tā ir tikai konsensa jautājums), tad vispirms apdeito savu filosofijas lēcu un tad runāsim tālāk.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Nu lūk, relatīvisms to the rescue. Īsti nezinu vai tik primitīvi domājoši cilvēki kā tu ir mūsdienu uzņemtā kursa idiokrātijas virzienā simptoms, cēlonis vai abi kopā. Cilvēki, kas fokusējas uz materiālu labumu un ērtību ieguvi, visu pārējo, kas nav pētāms caur lupu, uzskata par neeksistējošu.
Jā, es nevaru nodemonstrēt ar ko laba literatūra ir labāka par sliktu vai ģeniāls komponists pārspēj pelēcību, jo zinātne un materiālais redukcionisms ir zemākās pakāpes kognīcijas realms. Ar to var pētīt banānus un veidus kā tos uzlabot, taču nevar nekā palīdzēt izprast kulturālus fenomenus pēc būtības. Par laimi arī ne visi akadēmiķi, tajā skaitā eksaktie, scaentismu pieņēmuši par reliģiju, tāpēc vēl ir zināma cerība, ka šī pasaule nekļūs par mērkaķu planētu.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

"[..]zinātne [..] ir zemākās pakāpes kognīcijas realms."

Izskatās gan, ka vienīgais filistīnis un intelekta nīdējs (vai vismaz vienīgais, kam pietiek cinisma un vienkārši iekšēja tukšuma, lai šādas frāzītes laistu tālāk par savu galvaskausu) šeit esi Tu. Pie tam, ko gan Tu esi devis savu iemīļoto kognīcijas lauciņu attīstībai? Mākslā, filosofijā? That's right, pilnīgi neko. Tu esi bijis un paliec esam tikai citu izaudzētas smadzeņu barības patērētājs, pie tam tāds, kas atklāti spļauj pamatēdiena traukā, lepni paziņojot, ka ēšanas vērtas ir tikai uzkodas.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Es ļoti cienu citu smadzeņu izaudzētu pārtiku, tieši tāpēc man nešķiet pazemojoši atklāti atzīt, ka pastāv inherenti apdāvinātāki cilvēki kā es. Es *zinu*, ka nekad nebūšu ne Bēthovens, ne Bulgakovs ne Messi un man nav problēmu atzīt to pārākumu pār mani.
Par zemāku kognīcijas sfēru es uzskatu zinātni un racionalitāti kā tādu, nevis visus, kas nodarbojas ar zinātni un spēj spriest racionāli. Jūti atšķirību? Tu diemžēl, time and time again, ar saviem tekstiem spītīgi demonstrē, ka nespēj pat saprast, ka pastāv 'intangible' fenomeni, kuri ne tuvu nav tikai indivīda subjektīvās gaumes produkts. Var jau būt, ka tu vienkārši es tik spītīgi ieņēmis šo savu pozīciju gadu gaitā, ka tagad būtu kauns atzīt savas pieejas kļūdainību.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

"Par zemāku kognīcijas sfēru es uzskatu zinātni un racionalitāti kā tādu [..]"

Jā, es to sapratu jau ar pirmo reizi. Tādēļ arī klasificēju Tevi kā filistīni un borderline ludītu, nevis tikai kā trolli un klaunu.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Nez kādā veidā esmu filistīnis un nemaz nezinu kas ir 'ludīts'.
Protams, ja paskaidrotu, tad moš arī saprastu the wrong of my way.

Btw, nekad neesmu noliedzis zinātnes foršumu. Kompji ir jauki un siltais ūdens arī. Vnk man kaut kā nešķiet, ka tie būtu fundamentālas vērtības, kas ekskluzīvi definē homo sapienu ārpus citu pērtiķu bara. Tas, ka šobrīd šīs materiālās ērtības tiek uzskatītas par vienīgo reālo vērtību, man šķiet degradācijas pazīme. Vai tev ne?

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Zinātne vispirms ir atbilžu meklējumi uz jautājumiem, kā un kādēļ tieši tā darbojas realitāte. Ja šiem meklējumiem un/vai to sniegtajām atbildēm ir arī praktisks ikdienas pielietojums, tas, protams, ir ļoti labi un jauki, taču tā jau ir inženierija, ko nevajadzētu jaukt ar tīro zinātni.

Šādas kategoriju kļūdas tad arī rada nelāgu iespaidu.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Kurā vietā no manas puses bija kategoriju kļūda?
Es, liekas, diezgan izsmeļoši definēju zinātnes funkciju - rast jaunus risinājumus kontrolē pār mums pieejamajiem fizikālajiem objektiem. Te ir gan zinātnes plus un tajā pašā laikā arī ierobežotība. Nepiekrīti?

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Ņemot vērā to, ka fizikālā realitāte, to the best of our knowledge, ir burtiski viss, kas eksistē, es īsti neredzu, kādā veidā tas būtu ierobežojums. Kas attiecas uz pārējo, tad Tavs pēdējais formulējums stipri atšķiras no sākotnējā "zinātne tikai piegādā produktus patēriņam", which is, of course, BS.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

''fizikālā realitāte, to the best of our knowledge, ir burtiski viss, kas eksistē''
'
Ceru, ka iekš ''our'' tu neietilpini visu cilvēci, bet vien savu ierobežoto kliķi. Jo, to ''our knowledge'', lietas, kas ir 'intangible' ir tieši tās, kas definē cilvēku kā tādu. Banānu kratīšanas jauda to nekādi neatspoguļo, jo tā var piemist arī pietiekami advancētam pērtiķim.

Un te ne mēs atkal nonākam pie tā, ka tev neeksistē nekas, kas ir pārāks pār primitīviem dubļiem. Vai tiešām tas ir viss, ko tava smadzenīte spēj komprehendēt?

''es īsti neredzu, kādā veidā tas būtu ierobežojums''

Tādā, kas cilvēks un ar to saistītā kultūra ir krietni sarežģītāka par primitīvu cenšanis radīt jaunus darbarīkus, ar ko radīt efektīvākus veidus kā producēt jaunus darbarīkus, ar ko.. etc.etc. ad infinitum. Beisiklī - advancet mērkaķis, bet ne vairāk kā mērkaķis.


''Kas attiecas uz pārējo, tad Tavs pēdējais formulējums stipri atšķiras no sākotnējā "zinātne tikai piegādā produktus patēriņam", which is, of course, BS''

Ok, ko VĒL piegādā zinātne? Bet galvenais - kā zinātne spēj aizvietot visu pārējo? Tb, to kas stāv ārpus tehnoloģijām un faktoīdiem. Ko tu piedāvā cilvēcei mākslas, filosofijas un reliģijas vietā? Es taču ceru, ka neiedomājies zinātni spējam aizvietot pilnīgi visu Tb, ar pērtiķa banāniem aizbarot visu cilvēku mūļus tā, ka tie par abstraktiem konceptiem pārstās interesēties kā tādiem.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Ar "our knowledge" es domāju the state of the human knowledge, the foremost truth we have so far been able to reveal about the reality through the four foundations of science - theory, observation, experiment and, more recently, simulation.

Tava galvenā kļūda šeit, protams, ir pieņēmums, ka tās lietas, par ko Tu šeit iestājies, ir "intangible", ka tās nav to pašu domāšanas procesu rezultāti, kas, savukārt, ir tās pašas smadzeņu aktivitātes rezultāti. Māksla un filosofija nepieder nekādam citam domēnam, jo nekāda cita domēna vienkārši nav. Tās apraksta citus cilvēciskās domāšanas aspektus, sure, bet tās neveido nedz savu autonomu apgabalu, nedz augstāku (vai zemāku) pakāpienu kādā iedomātā "kognitīvajā hierarhijā". Cilvēka prāts nedarbojas tādā veidā to begin with.

Kas attiecas uz abstraktiem konceptiem, tad tie ir tieši un tikai tas - abstrakcijas, vienkāršojumi, konkrētu instanču vispārinājumi. "General ideas are no proof of the strength, but rather of the insufficiency of the human intellect. General ideas allow human minds to make judgments quickly, they are necessarily incomplete. A mighty enough mind would understand everything in its purview in detail and at a glance."

Visbeidzot, es nepiedāvāju "aizvietot" mākslu vai filosofiju ar jelko. Tās netraucē zinātnei, vēl vairāk - tās ir spējīgas tiešām iespaidīgi augt tās klātbūtnē. Kas attiecas uz reliģiju, tad tā nedz ir glābjama, nedz to būtu jāglābj. There will be no peace until these spiritual lies have received a one-way ticket to where they now belong - to oblivion of all the bad ideas humankind has come up with so far.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Troglodytes gonna troglodyte. I give up.;/

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Viens konkrēts jautājums - ja viss ir tangible - nodemonstrē ar materiālā redukcionisma palīdzību kāpēc Bēthovens, heck, kaut vai Lenons+Makartnijs ir lielāki ģēniji par Lēdiju Gagu. Nu nodemonstrē, pieved piemērus, matēriālas evidences. Viss taču ir tik taustāms un mikroskopā aplūkojams, pat idejas un abstrakcijas. Lūdzu, karogs tev zobos, uz priekšu.

(in before estētiskais relatīvisms *yawn*)

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Pirmkārt, nav pareizi izvirzīt hipotēzes ar tajās iebūvētu begging the question elementu; šādā gadījumā vispirms būtu jānoskaidro, vai starp viņu darbiem ir kāds objektīvi salīdzināms pārākums, kas paliek tur arī under detachment - arī tad, kad aiziet gaume, aiziet simpātijas, aiziet emocionālā piesaiste un aiziet personiskā nostāja pret jautājumu. Vai tas tā ir, es nezinu.

Otrkārt, srsly, vai Tev tiešām šķiet, ka man šobrīd ir laika nodarboties ar Bēthovena un Gāgas kvantitatīvo analīzi? Es saprotu, ka neesi informēts (and that's all right), taču man/mums straujāk, kā jelkad agrāk top Asociācija un tajā notiekošie projekti, man tapšanas stadijā (un ar termiņu, kas tik vien, kā atļauj so so iekļauties tajā) ir 60 lpp. raksts iesniegšanai uz peer-review Frontiers in Computational Neuroscience žurnālā, what the hell, man vēl šomēnes priekšā stāv viena publiska lekcija un divas intervijas, uz kurām man nav ne mazākā entuziasma doties, ir tikai vajadzība -- and then you have the nerve for this crap?

Vai nu uztici to saviem trenētajiem mērkaķiem, kas ar zinātni taču tiekot galā tikpat labi, kā zinātnieki, vai arī pagaidi, kamēr... kamēr mums šeit būs kāds, kam uzticēt šos uzdevumus.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Relatīvisms + ''ai man nav laika''. Visa argumentācija, uz ko spējīgi postmodernisti (jā jā, tu apgalvo ka neesi, bet jau nākamajā teikumā demonstrē, ka esi - man nav laika jūsu kognitīvajām disonansēm).

''nodarboties ar Bēthovena un Gāgas kvantitatīvo analīzi''

Tas labi, jo tikai pilnīgi dumfucki tic, ka kultūras vērtību kvalitāte izpaužas kvantitatīvi.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Well, es ticu, ka kā cilvēks, kas nopietni uzskata, ka pastāv neizmērāmas, taču tajā pašā laikā objektīvi salīdzināmas lietas, Tu varētu mums pastāstīt gana daudz jauna un interesanta gan par dumbfucks, gan par kognitīvo disonansi, bet tiešām, whatever.

(Reply to this) (Parent)

Tika jau izdarīts. Notisd miglā salīdzinājām.

(Reply to this) (Parent)

Tu tiešām domā, ka noteiktu neiropeptīdu atdalīšanos izsaucošu skaņu virknīšu sacerēšana ir ``augstākas kārtas kognicija`` calīdzinot ar visu citu radošo darbību? Really? :)

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Kāpēc? Es tieši par radošo darbību arī runāju.
(in before 'hruščovkas' uzrasēšana = radoša darbība lol)

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Jā. Modulāra habitāta konstruēšana IR radoša darbība. Un?

(Reply to this) (Parent)

Nez, lai taisnīgi iekārtotu sabiedrību, piemēram? Šaubos vai pietiks.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Jā, var nepietikt, bet tādēļ, ka šādus uzdevumus praksē nevar risināt patvaļīgi ilgu laiku. Ja šo parametru atskaita, brute-forcing ir vismaz tikpat labs līdzeklis, cik optimizētākas alternatīvas.

(Reply to this) (Parent)