3.5.10 12:16 - SKOTIJAS pār[ap]domas -16-Nu jau varu teikt - sveiki dzimtenē!Tas nekas, ka jau nedēļa pagājusi kopš esmu atgriezusies mājās, tikai nesen sāku justies un iejusties kā tādās. Šoreiz aklimatizēšanās notika normālāk kā tad, kad augustā aizbraucu prom - laikam pierast pie tā, kas izdzīvots divdesmit gadu, ir daudz vieglāk. Jāatzīst gan ir, ka domās joprojām viss ir angliski un brīžiem neatceros, kā vārds ir latviski. Nevaru pierast, ka angliski viens vārds tiek lietots plašākā nozīmē, bet latviski tam ir vairāki vārdi. Piemēram, es pateicu, ka istaba smird pēc puķēm, lai gan biju domājusi smaržo, pierasts nodomāt, ka "smells like..." u.tml. Tik dīvaini gulēt un pamosties tāpēc, ka ir jābeidz gulēt nevis kāds atkal skaļāk aizcirtis durvis vai Itāliete aizgājusi pačurāt (vai sākusi lūgties). Man pat liekas dīvaini, ka nav jāizdomā visādi MakGaivera gājieni, lai duša darbotos. Starp citu, es stāstīju kā ar matu gumijas palīdzību sataisīju dušas galviņu, lai viņa nekristu nost, bet jauki stāvētu pie tā turekļa, lai man nav jātur viņa rokās, kad mazgājos? Ja, nē, tad pamēģiniet paši ar matu gumiju liegt dušas galviņai brīvi grozīties. Protams, vieglāk būtu bijis atrast skrūvgriezi un pievilkt ciešāk izļurkāto skrūvi, bet manā mājā nebija skrūvgrieža, vismaz ne pieejama, jo Pļūteņi laikam no virtuves bija vienīgo savākuši, tā kā pēc manas dušas piestiprināšanas ar matu gumiju paši nevarēja nomazgāties un aši vien skrūvi pievilka. Protams, lieki piebilst, ka dušu toreiz saplēsa Skots. Un es nudien nesaprotu, kā viņš var būt spēļu programmētājs, ja pat dušas ierīci visu laiku pamanījās sabeigt. Brīžiem aizdomājos par to, kāda gan izskatās māja. Vai trauki joprojām pūst nost, jo neviens neizmazgā, vai atkritumi krājas maisiņos virtuves dažādos punktos un neviens nejēdz iznest un neatceras, ka atkritumu mašīna izved tos katru 1dienas rītu? Vai kāds spēj normāli izslēgt signalizāciju? Ak, kā man gribētos tajā visā dažkārt nolūkoties, cik gan neaptēsti mēs būt cilvēki. Es jau, protams, nevēlos nevienu nolikt vai kā, tomēr dažkārt tāda izlutinātība nevar palikt nenovērtēta. Biju domājusi uz mājām atvest pilnu čemodānu ar saldumiem, lai vēl ilgi varētu baudīt Tesco gardumus, tomēr beigās, kad čemodāni jau tā tika pārstūķēti un knapi aiztaisīti, secināju, ka saldumiem nebūs vietas. Jau Ebetei sanāca tikai divas mini paciņas atvest. Laikam pār-rēķinājos! Tā jau gadās, ja viens čemodāns ir pilns ar sapirktajām grāmatām  Sēžot un lūkojoties laukā pa logu uz mežu liekas, ka tie ir izauguši priekšā manam skatam uz līci. Tik nepierasti neredzēt vairs gaismas spēli ūdenī un lidmašīnu motoriņu vietā dzirdēt traktora rūkoņu. Pat atceros, kā pēdējā dienā Skotijā, kas bija jau pirms veselas nedēļas, es pavēros laukā pa logu un redzēju kaimiņu dārzā strādnieku, kurš bija sācis pļaut zāli, bet uz brīdi pārtraucis, lai apčurātu mājas stūri. Nav jau tā, ka man pietrūktu skatīties uz večiem, kuri čurā vai ko apčurā, vienkārši pietrūkst tās sajūtas, ka paveroties pa logu, tu nezināsi, ko tur ieraudzīsi - ko parastu, ko skaistu, ko neparastu vai pārsteidzošu. Cik gan ātri var pierast pie svešām lietām! Dažkārt liekas, ka saprotu kleptomānus, kuri pašiem nezinot savāc svešas lietas. Arī man pašai nezinot sanāca pierast pie svešas vietas un no tās paņemt visu, ko iegribējās - izspiedu un savācu sev līdzi visas tās atmiņu velves un pieredzes krātuves. Laikam esmu Ģeo-[klepto]-māne: savācu svešas vietas [ne jau burtiski] un velku sev līdzi. Ja Skotijā pirmajos mēnešos, kad tur dzīvoju, kāds bija izslēdzis sapņu kanālu, tad atgriežoties Latvijā kāds mani ir atvienojis no iedvesmas kanāla. Viss, ko uzrakstu, vai tā būtu proza vai miniatūra, vai kas cits, pārlasot neliekas tik labs kā skanēja galvā. Rakstīšanai neatliek tik daudz laika, kā gribētos, bet tas vien tāpēc, ka jāizdara tik daudz kas, ka negribas neko darīt. Pat čemodāni vēl nav izkrāmēti. Nu, patiesībā jau ir viss izvilkts no tiem laukā, tikai mētājas viss uz tiem tāpat. Vienīgi grāmatas skaisti iegulstas plauktā un priecē mani ik rītu, kad pamostos. Atsāku spēlēt WoW. Brīvbrīžiem laba nodarbe, lai atslēgtos un relaksētos, vismaz var atsist kādu un nejusties par to vainīgs. Un es tur spēlēju ar Draenei Hunter tēlu un viņas dzīvnieks ir gorilla. Nezinu kādā jēga, bet reiz ko stāstot es ne tā izteicos un pateicu - pērkaķis (it kā mērkaķa un pērtiķa vārdu savienojums). Tagad par to visu laiku vēl smejos. Interesanti, kā tāds pērkaķis varētu izskatīties?  Palēnām atgriežos Latviešu mazkrāsainajā dzīvītē. Ar nepacietību gaidu septembri, lai satiktu "vecos" studijas biedrus. Gribas redzēt, kā viņi izauguši un ko esmu pa šo gadu nokavējusi. Bet pirms tam es nespēju sagaidīt budžeta vietu iedalījumu, DIKTI ceru tur ieraudzīt arī savu līguma numuru, tad vismaz nebūtu pa vasaru dikti jāiespringst naudas meklējumiem. Kādi plāni vasarai? |
Madaras pasaule
* * *
21.4.10 20:02 - SKOTIJAS pār[ap]domas -15- Brīvdienas klāt!Pirmais bakalaurs kabatā Vasaras brīvdieniņas! Wiii!  iiiW!Šodien uzrakstīju pēdējo šī mācību gada eksāmenu un beidzot man ir brīvdienas sākušās. Protams, roka atkal ir nejūtīga no pierakstītajiem 3 bukletiem (katrā pa 6 A4 līniju lapām no abām pusēm), tomēr pietiekoši funkcionējoša, lai jau trešo stundu lēnā garā uzrakstītu šo ierakstu. Rīta jau pats par sevi iesākās briesmīgi - nespēju pamosties tā kā pa nakti ik pēc stundas cēlos augšā, jo likās modinātājs nav noskanējis, un atliku vairākas reizes modinātāju. Beigās no 1,5h rīta materiālu pārlapošanas mācībām (mācību materiālu kaudze pamatīgākā - kā biezākā HP grāmata) sanāca tikai 30 min ašs pārskrējiens galvenajiem tematiem un cilvēkiem pāri. Kas to būtu domājis, ka tik daudzi "zinātnieki" pēta tādas lietas kā emotional labor, psychological contract, globalization, flexible working un citas tamlīdzīgas tēmas. Nemaz visus nespēju atcerēties. Labi, eksāmenā es atcerējos visus, kurus man vajadzēja un šoreiz diemžēl Boltonei aizmirsu gada skaitli pierakstīt, un, nē, neesmu zubre - pēdējā laikā palēnām sāku trenēt redzes atmiņu - dikti noderīgi. Ja neņem vērā, ka eksāmena laikā, kad aizver acis un centies atcerēties, uz kuras lapas bija rakstīta tev nepieciešamā informācija, eksāmena uzraugi domā, ka esi noģībusi Ir TIK daudz kas iekrājies, ko visu laiku gribējās un vajadzēja sadarīt, ka nu vairs no priekiem nezinu, kam ķerties pirmajam klāt. Sāku ar pēc eksāmena izrīšanos gardumu tūri - Lidlā nopirku siļķi krējuma mērcē ar sīpoliņiem, gurķiem un ābolu gabaliņiem un kopā ar griķiem apēdu lielā ātrumā. Zibenīgi tāpēc, ka gribējās ašāk ķerties klāt "saldajam" ēdienam. Turpat Lidlā nopirku 300g El Tequito Tortilla Chips with Chilli Flavour un 300g El Tequito Mild Cheese Salsa Dip un ēdu jau visu dienu un kā nevaru apēst, tā nevaru. Es gan nezinu, cik Latvijā kas tāds maksā, bet šeit es par "saldo" ēdienu kopā samaksāju 1,44 poundus un nezin kāpēc likās nenormāli lēti, jo Latvijā (es laikam nemācēju sameklēt) Tortilla Chips vien liekas, ka bija dikti dārgi. Samērā daudz jāiet uz tualeti, jo šitam asumiņam gribas daudz ūdeni uzdzert Es pārnākot mājās gribēju gultas veļu izmazgāt, tā kā es no rīta ēdu Tesco šokolādi un nejauši liela šokolādīga siekala izleca no mutes un trāpīja uz palaga, kā arī es aizvakar lakojot nagus nolakoju arī "mazliet" segu, un laikam 6dien nejauši novārtīju spilvendrānu ar majonēzi, un ... tā ir, kad ēd gultā Mācība: neēst gultā! Kāpēc es to sāku stāstīt? Ak, jā... Pārnākot mājās gribēju izmazgāt gultas veļu, bet kāds cits jau pamanījās savējo iebāzt pirms manis un pievākt visus žāvētājus, nu man jāgaida rītdiena. Rīcība: apgriezt spilvenu uz otru pusi, segu ar netīro galu uz kāju pusi un apgriezt matraci kopā ar palagu (jo man ir slinkums maukt viņu nost un likt otrādi, ja vieglāk ir to smago lielo matraci pacelt un apmest otrādāk) ar netīro galu uz gultas pusi, kurā neguļu, lai nerēgojas pirmajam skatam netīrās lietas. Cerams, ka rītdien atcerēšos, ka gultas veļa ir jāmazgā, tā kā vairs acīs nekrīt netīrie pleķi Un, nē, man nav vēl viens gultas veļas komplekts, ko nomainīt! Un tagad diemžēl pēdējais stāstiņš no kolosālā Čārlija stāstām-gabaliem. Šoreiz par to, ko Latvieši sauc par verbālo caureju, bet Čārlijs par "6 pints of lager and a kebab". Respektīvi, students sadzeras 6 pintes alus un apēd kebabu un tad viņš to visu izvemj ārā uz sava eksāmena darba. Pēc tam pasniedzējam ir jārakņājas pa šo šmuci, lai sameklētu kariju. Kā vienmēr - taisnība jau ir. Dažkārt studenti var saliet tādus ūdeņus, ka pasniedzējam labi gribot jāmeklē par ko kādu punktiņu piešķirt. Protams, viņa stāstīšana un tēlošana, un entuziasms visus noveda līdz smiekliem (nu vismaz tos, kuri saprata angļu valodu). Varbūt jāmēģina pierunāt viņu pārcelties uz Turību? Iepriekš, lai iepirktos, bija jāizdomā iet uz Tesco VAI Lidl, jo viņi atradās pretējos iešanas virzienos un bija pārāk liels slinkums iet uz vienu un tad otru, bet šodien atvērās Tesco Express tieši otrpus ielai no Lidla. Kaut kāds stulbums - tieši tad, kad man jau nu vairs nevajag. Kur viņi bija mācību gada sākumā? Pff! Un tā kā veikalu atvēra tikai šorīt un man sanāca iet garām ejot uz eksāmenu, visi veikala darbinieki kā atlīmējušies pret stiklu uz mani lūkojās un gaidīja, ka ieiešu iekšā. Man gan nebija laika, bet vajadzēja, kas zina, varbūt man ko piešķirtu par pirmo klientu veikalā. Es pat skata pēc būtu ko nopirkusi Kāpēc es tādas lietas iedomājos tikai pēc tam?Ok, tauta, gaidiet ārzemnieci mājās. Piespiediet Ryanair sākt darboties. Vakar un šodien TĀDI vēji pūta, ka pašam vulkānam jau jābūt aizpūstam nezin kur. Čav un līdz nākošai reizei. Man jāiet pakaļ jaunam divlitrīgajam (ūdenim)! Nu to tortillu dēļ!  |
17.4.10 22:16 - SKOTIJAS pār[ap]domas -14-Esmu saēdusies TIK daudz saldumu, ka laikam kādu laiku negribēšu šokolādi pat saost. Jeah, kā tad! *visi smejas* Pēc pāris minūtēm atkal jau stiepšos kārtējam batoniņam pakaļ un īdēšu, ka mirstu nost no saldās garšas pārdozēšanas.
Laikam tāpēc es vakaros pēdējā laikā ne tikai varu uztaisīt vēsi 80
vēderpresītes, 20 piepumpēšanās pret gultas malu un pāris staipīšanās
vingrinājumus, bet esmu pamanījusies arī uztaisīt kā minimums 12
piepumpēšanos no grīdas.Sāka skanēt dīvaina skaņa. Ja sākumā man likās, ka mājā ielidojusi gigantiska mutant muša un izložņā visus stūrus, tad tagad ieklausoties saprotu, ka itāliete vienkārši lūdzās - ATKAL! Šodien tā jau ir trešā reize un diena vēl nav beigusies. Jauns novērojums: katru trešo rītu līdz 9am ir klusums (Skotu neskaitot, viņš nekad neguļ, sen jau pārprogrammējies), tas laikam nozīmē, ka pat dažkārt Itālietei un Pļūteņiem iestājas miega bads. Laikam palēnām jāsāk meklēt kastroļi un karotes, lai viņu gulēšanas rītos taisītu troliņu Un, jā, esmu pārēdusies saldumus un jūtos traki enerģiska un man nav, kur to enerģiju likt. Tāpēc es vingroju pirms gulētiešanas, lai visu iekrāto iztērētu, un tad iekristu gultā un atlūztu rakstot sms. Man liekas, ka kāds nav saņēmis jau krietni daudzas nakts sms tik tāpēc, ka es iemiegu procesa laikā Vai Madara Bērziņa pliks(-a) varētu apskriet 5 apļus ap māju? -Jā!- Vispār māja jau nav liela, bet tās sētas. Ja man jākāpj visu laiku pāri augstajām akmens sētām, tad diezin vai, es vienu varētu knapi pārvarēt, bet, ja man jāskrien apkārt visam "kvartālam" (nekāpjot pāri sētām), tad piecas reizes es neapskrietu, tad takš man tur TĀDS gabals jāskrien. Trakie! Vienu vēl varētu, nu varbūt divas. Domājat ir viegli pa tādu stāvo ielu augšā un lejā nesties? Beidzot pievarēju ekonomisko anime Spice & Wolf. Ja godīgi, es dažas vietas skatījos divas un trīs reizes, lai saprastu ekonomisko secību. Īpaši grūti man saprast bija to naudas maiņu, kad pēc smaguma centās pateikt, vai naudas vērtība krītas vai ceļas. Bet vispār tīri forši. Tagad es arī gribu sev lapsas/kaķa/vilka smukās ausis. Jā, esmu atgriezusies bērnībā, dievinu anime. Palēnām sāku domāt atkal noskatīties bērnības fanojamo gabalu - Sailor Moon (šoreiz japāniski ar subiem nevis vāciski ar kliedzien-efektiem). Ak, bērnība, tas tik bija laiciņš! Par bērnībām atceroties, arī vēlējos pateikt, ka patīkami atrast vecos bērnības biedrus draugos un paskatīties kā viņi izauguši pēc n-to gadu nesatikšanas. Tik neiedomājami kolosāli saprast, kādus dzīves ceļus izgājuši un par ko kļuvuši. Nudien dažkārt nākas brīnīties, kā cilvēks gadu gaitā ir izmainījies - gan ārēji, gan iekšēji! Zinu, ka izklausos kā veca bāba, bet tā nudien ir. Tie bērni tomēr tik ātri izaug Nezinu, cik ļoti tas ietekmē cilvēkus Latvijā, bet šeit pavasaris ir aktivizējis visu hormonālos līmeņus (laikam izņemot manējo, es nejūtos Un, jā, esmu varbūt mazliet izsalkusi pēc gaļas, jo diezin cik daudz tādu sen jau nelietoju, bet tas nemaina salīdzinājuma būtības garšīgumu. Atgriežoties pie tēmas... Un pilns ar visādiem cilvēkiem, kuri visu ko svilpo, visu ko runājās un cenšas pievērst sev uzmanību. Visādi smaida un ārdās, un Dundee meitenes joprojām ģērbjas vienkārši krimināli. Šeit pēc apģērba vien var pateikt, kuras ir vietējās, kuras nē. Tā kā lekcijas mums vairs sen nenotiek un man palēnām beidzas Čārlija kolosālie stāstiņi, tad izstāstīšu to, kuru viņš man stāstīja pēdējās tikšanās laikā par to, kādu reiz eksāmenu esot labojis. Čārlijs iesāka savu stāstu ar garu ievadu, kura laikā es apmaldījos vārdos un vairs neatcerējos, kāpēc viņš sāka to stāstīt, līdz nonāca līdz smieklīgākajai daļai. Labojot eksāmenu, viņš izlasa jautājumu, uz kuru studentam jāatbild un tad sāk lasīt viņa atbildi. Pirmais teikums esot bijis vēl pa tēmu, otrais jau mazliet novirzījies, bet aptuveni pa tēmu, bet lasot trešo viņš sācis skaļi smieties. Tur students raksta: "Čārlij, tālāk par šo teikumu vari nelasīt, es vienkārši aizpildu laiku, lai aizpildītu pirmās 30 eksāmena minūtes (piebilde: mums nav ļauts pamest eksāmena telpas pirmajās un pēdējās eksāmena 30 minūtēs), lai varu pēc tām iet prom. Es diemžēl neesmu neko samācījies, jo vakar traki piedzēros, ejot mājās gandrīz nokritu pa kāpnēm, tomēr sveiks un vesels izdzīvoju. Mājās dikti sakašķējos ar savu draudzeni, viņa kliedza uz mani un ilgi nebija miers. Aizgāju gulēt. ..." Un tā tālāk. Protams, Čārlijam tas sanāca daudzkārt smieklīgāk un teksts ir aptuvens izklāsts nevis precīzs, jo jau piemirsies sīkāk, kas tur smieklīgs bija, ko tas students bija sarakstījis. Šī studenta dzīves stāstu par to, kāpēc nav neko samācījies eksāmenam, dabūjis lasīt gandrīz 2 lpp. garumā. Nobeigumā palūgšu jums visiem katrā brīvbrīdī, kad nav ko darīt, pūst gaisā savu elpu, lai aizpūstu prom tos vulkāniskos putekļus (pūtiet uz Krievijas pusi nevis uz UK), jo Edgaram 23. aprīlī jātiek pie manis, tas nozīmē, ka Rīgas un Glāzgovas lidostai ir jāstrādā. Paldies par pūtēj-palīdzību jau iepriekš! Veiksmīgu pūšanu/-os! |
13.4.10 23:18 - SKOTIJAS pār[ap]domas -13-Iesākumā par vecu ziņu - lielum lielais paldies visiem par apsveikumiem jubilejā. Pagāja ilgs laiks, kamēr visus atradu un izlasīju. Vismaz šādās reizēs emailā var redzēt, kādos saitos agrāk esi piereģistrējiesBeidzot piespiedu sevi mācīties, bet pareizi jau ir teikts - studenti pat pēdējo brīdi atstāj uz pēdējo brīdi. Bet tomēr man izdevās pat vairāk izmācīties nekā paredzēts. Eksāmens (managerial economics) sastāvēja no 6 jautājumiem, no kuriem jāatbild 2 stundu laikā uz 3. Pavisam kopā apguvām 7 tēmas, tas nozīmē, ka mācoties tikai 3 tēmas varēja iekrist, es mācījos sākumā 4, bet beigās sapratu, ka eju cauri visiem materiāliem. Lasot visus jautājumus es pavadīju vairāk kā paredzētās 5min, jo nespēju izlemt, uz kuriem jautājumiem atbildēt, tā kā visus zināju. Sāku ar zīmuli pierakstīt vārdus, kuri ir kā daļa no atbildes un beigās izvēlējos tos trīs jautājumus, kuros sanāca vairāk vārdu. Šodien man bija runājamā diena, tas nozīmēja, ka angliski runāt pratu labi, rakstīšana arī gāja kā pa diedziņu. Izlasu jautājumu, apskatos sarakstītās piezīmes un aidā. 40 minūtes katram jautājumam un tik drukā, drukā vien. Atbildes par Asymmetric information un Principal-Agent problem sarakstīju vienā bukletā (1 buklets = 6 lpp., kurām var rakstīt abās pusēs), bet ar collusive behavior (sākumā gribēju rakstīt franchising advantages, bet pārdomāju) beigās sanāca pierakstīt visu otro bukletu. Mana labā roka ir pusmirusi, pirksti visu laiku tirpst un līdz mājām vispār knapi tiku, likās, ka sākumā nokritīs pirksti, tad rokas daļa līdz elkonim, tad pārpalikušais līdz plecam. Tā kā mani stulbie kaimiņi atrod īstos mirkļus, kad es guļu, lai ietu dušā, tad vakar pie durvīm vannas istabai pieliku zīmīti: "Tomorrow I have an exam so I need a good sleep (at least some). If today after 11pm and tomorrow before 9am you are going to use shower bear in mind if I am going to wake up because of that I'll switch off shower button without hesitation. If you don't respect others why should I!" Skots laikam angliski neprot lasīt. Viņam gan paveicās, ka es biju jau pamodusies. Tas jau nekas, ka viņš tāpat visu dienu sēž savā istabā un spēlē šaudīšanās spēlītes, viņam dušā jāiet (or jātaisa ēst) tieši tad, kad citi guļ. Arī šoreiz jau 7am viņš bija vannas istabā un pagāja 30 minūtes, kamēr viņš klusiņām centās no sienas noraut no lipekļu paklāju, kuru viņš lieto, jo reiz saplēsa dušu, kad vannā paslīdēja un nokrita. Tad viņš tecinot izlietnē ūdeni saziepējās tā aizvadot vēl kādas 15 minūtes, tad beidzot ieslēdza dušu un noskalojās tik zibenīgā ātrumā, ka es pat gribēdama nebūtu paspējusi aiziet līdz dušas izslēgšanas slēdzim tepat koridorā. Noskalojies, viņš aši jo aši noslaucījās, saģērbās, skaļi pačurāja un brīnumainā pārmaiņas kārtā pat atcerējās nolaist ūdeni (ne kā parasti - tiesa poda brilli tāpat atstāja augšā - pff, neaudzinātie vīrieši), tad klusi atvēra vannas istabas durvis un ašā skrējienā pazuda savā istabā aizslēdzot tās durvis. Es vairāk biju pārsmējusies par viņa izturēšanos nekā faktu, ka nespēju vairs iemigt. Un, jā, es dzirdu PILNĪGI visu, kas notiek vannas istabā, un vispār visā mājā, kurai ir 3 stāvi, bet es no trešā dzirdu pirmajā tekam ūdeni izlietnē. Ak, jā, diena iesākās neiedomājami kolosāli. Parasti pastnieks ātrāk par 12am nenāk, bet šodien klauvējiens pie durvīm skanēja jau 8am. Tā kā Skots jau bija augšā, viņš aizgāja pie durvīm, bet tā kā es dzirdēju, ka tas ir pastnieks, es aši vien saģērbos un devos lejā. Un, ak dieniņās, TĀDA paciņu kaudze mani sagaidīja, ka knapi ar vienu reizi visu uznesu augšā savā istabā. Man patīk dienas, kad pienāk pasts. Nosvēru visas atnākušās grāmatas. 9kg, kuri jāved uz mājām. Nē, es jau nu nemazām neesmu ķerta uz grāmatām. Pēc skaita kopā 26 Un es gribēju pilnu čemodānu ar saldumiem vest mājās Tagad tik jācer, ka lidostā muitnieki nedomās, ka vedu ko dīvainu, man tā kā negribētos viņiem skaidrot to, cik amazone ir atkarību izrausoša ar savu suggestion sistēmu. Tas, ka cilvēki šeit ik pa laikam prieka pēc ejot pa ielu svilpo, ir normāla parādība, bet pirmoreiz es dzirdēju, ka kāds iet un svilpo Lady Gagas "Telephone". Smieklīgi, bet tas nav viss. Pēc kāda laika parādījās vēl viens cilvēks, kuram laikam "pielipa" un tad pa ceļu gāja divi tādi svilpotāji. Nākot mājās Skotijas dzelzceļš mani arī pārsteidza. Šodien vispār ir super diena, ka es jums saku. Nepietika ar to, ka beidzot var iet bez kurtkas, tikai maiciņā un jaciņā (tas nenozīmē, ka lejas daļa ir plika), bet nu arī pēc labi uzrakstīta eksāmena pēkšņi izdzirdu bānīša svilpienus, pēc brīža redzu garām lielajam Tesco aizslīd dūmu mutuļi un tur jau manam skatam pavīd veco laiku lokomotīvīte ar 13 vagoniņiem. Dūmi sitās gaisā, ik pa laikam tas uzdeva skaļu pīkšķi. Sajutos kā vecajos laikos, bet tik piemīlīgi. Visi vagoni bija pilni un cilvēki liecās pa logu ārā, lai mātu visām ieinteresētajām acīm, starp kurām bija arī manējās. Atnākot mājās apsēdos savā gultā un skatījos laukā pa logu, un domāju par lokomotīvi un tad pēkšņi garām aizbrauca vēl viena, šoreiz tikai ar 1 vagoniņu. Es arī gribētu ar tādu pavizināties! Manu istabu piepilda pūpolu smarža, pat negribas vērt logu vaļā, lai ielaistu svaigu gaisu, negribas ne grama šīs smaržas pazaudēt. Edgars man uz dzimšanas dienu atsūtīja TIK piemīlīgi kolosālu dāvanu, ka nezināju, kur likties. Es pat neatceros, kad pēdējoreiz ēdu Geishas končas, pat biju piemirsusi, cik tās gardas un atkarību izrausošas. Lai nu ko mana pustirpusī roka nespēja izdarīt, tomēr sniegties kārtējai končai un ielikt to mutē gan viņai pietika spēka Zinu, ka jāraksta studiju darbs, vēl veseli 2000 vārdi, bet visas E-business un E-commerce grāmatas ir apraktas zem dāvanu daļām un nudien nemaz negribējās neko darīt, tikai priecāties un baudīt, baudīt un priecāties. Žēl tikai, ka rīt es sevi lādēšu, jo 5dien jau darbs jānodod un man ir tikai 21 vārds uzrakstīts un tas pats ir saskaitot titullapā uzrakstīto, ko pie kopējā skaita nepieskaita Gribēju vēl ko smieklīgu pastāstīt, bet to atstāšu nākošajai reizei, jo jau tā cilvēkiem ir slinkums šos garos rakstus lasīt, kur nu vēl komentēt. Ak, jūs sliņķi! Man vienkārši patīk parunāties! Līdz nākošajam ierakstam! Lai jums krāsains pavasaris! |
7.4.10 13:30 - SKOTIJAS pār[ap]domas -12-Šo ierakstu rakstu jau otro reizi, jo iepriekš stulbie draugi mani izlogoja laukā un garais ieraksts neiesūtījās. Joprojām esmu dikti nikna par to. Un šis jau vairs nav tik skanīgs kā iepriekš.Vējš pagājušajā naktī mani tā biedēja, ka likās manu logu atraus vaļā un mani pašu aizraus prom. Likās, ka vējš ir tik alkatīgs un tik vēlmju pilns mani nolaupīt, ka bija gatavs izgāzt logu. Un es biju pārāk slinka, lai nakts vidū ietu pie loga, lai to kārtīgi nevis pusmastā atstātu aizvērtu. Tā vietā es gulšņāju un baiļojos, cerot, ka vējš netiks iekšā. Viņš nolaupīja manu pavasari. Rīma! Vēl vējš vakar nozaga internetu. Man gribējās atraut visus logus vaļā, lai caurvējā ļautu internetam vazāties pa māju un tad ieslodzīt to tikai savā istabā. Ja ar spaini neatnest, varbūt ar caurvēju Tad viss internets piederētu man vienai un nebūtu jādalās ar skaļo itālieti vai nesaprātīgajiem pļutkiem *ļauni smiekliņi*Lai gan man nevajadzētu pīkstēt, jo iespējams vējš izglāba manu matu dzīvību, bet iespējams tā bija veiksme. Ejot mājās no skolas es pie gājēju pārejas luksofora aizsapņojos par kārtējo putnu ķezas tēmu. Es pēdējā laikā bieži domāju par putniem - par to, cik skaisti viņi planē pa un pret vēju, par to, ka cilvēkiem ir jāpaļaujas uz veiksmi, lai netiktu apķēzīti. Iedegoties zaļajai gaismai, es sākumā to nepiefiksēju, gandrīz nokavēju to, knapi tiku pāri ielai un nākošo zaļo gaidīt negribējās, jo vējš bija traks un centās mani aizpūst prom. Tā nu es tiku ar nokavēšanos pāri ceļam un palūkojos augšup, kur man garām lidoja kaija, un tieši tajā brīdī atskanēja kluss purkšķis un pļeka uzsāka savu lidojumu. Es jau sabijos, bet pļeka nokrita kādu pusotru metru uz priekšu no manis. Man atlika vien priecāties, ka neesmu apšķaidīta, un nespēju saprast, kam būtu jāpasakās - vējam, kurš aiznesa cūcību prom, vai man, ka nejauši aizsapņojos, jo tieši tik īss sprīdis mani šķīra no cūcības. Ejot uz skolu manu taisno ceļu iztramdīja kāda mašīna, kura izbrauca no sānieliņas. Mirkli stāvēju gaidot, kad tā aizbrauks, tad apnika un pacēlu acis no zemes, lai redzētu kur iet, lai apietu autiņu. "Hey there sexy!" izdzirdēju džeka balsi un palūkojos, kas mani bija uzrunājis - mašīnas šoferis bija atvēris logu un nu lūkojās uz mani. Es novīpsnāju un uzsāku savu ceļu apkārt mašīnai, lai dotos tālāk uz priekšu. "Give me your phone number!" balss nu jau man aiz muguras atkal izskanēja. Es pagriezos pret šoferi ar "Wtf!" sejas izteiksmi, kuru pēc tam nomainīju uz "You must be kidding, right?" sejas izteiksmi. Novīpsnāju tik spēcīgi, ka gandrīz puņķi no deguna izsprāga, un pagriezusies devos ašā solī tālāk prom. Vai patiešām sievietes uzķeras uz tādām jēlībām? Ja tā, tad es nudien nebrīnos, ka Dundee ir pilns ar četrpadsmit gadīgām māmiņām. Ja nebūtu meiču, kuras uz ķeras uz tik viegliem āķiem, nebūtu džeku, kuri šos āķus izmestu. Naivi, neapdomāti, blondi! Vai tas norāda uz to, ka Latvijā sievietes ir saprātīgākas un tāpēc vīrieši neizrāda savu uzmanību, jo zina, ka gultā tik viegli neievilkt? "Hi, how are you?" Charlie asked and looked at us all. "Fine, thanks!" Everyone said but I kept silent. I know that this question is asked and the answer is well known before, this is just ordinary phrase which is used in every-day situation however I don't like these kind of phrases - if you don't want to know then just shut up and don't say anything at all. I couldn't live all my life in such place so full with ignorance - how would you know when person really want to know how are you and when to use usually used answer? Suddenly Charlie was near me and our eyes met. "And how are you?" he asked me because probably saw that I didn't answer. I didn't know what to say - to use the phrase or tell the truth and if I choose second possibility what is the truth? "Ou, I'm sleepy!" I said and it was true because I woke up hour before alarm clock. I took my eyes off him and looked at girls near me - they were starring at me like I just did something terrible. I started to feel uncomfortable but Charlies voice woke me up. "You are probably the honest person, aren't you?" he smiled and opened doors in front of me. I felt how hot wave shivers all over my body. After few steps down the stairs I realized that I haven't asked him the same. So I asked him and almost prepared myself on getting back again this one (or sometimes two) word phrase but that wouldn't be Charlie if he didn't surprise me. He started to tell us a story about how usually unlucky he is and in days like these when something good happens he can't believe it. I relaxed and enjoyed his story. He IS funny! * * * "Do you have any questions?" Charlie asked looking at students in his tutorial class. I was sitting in last row alone and hiding behind other student backs. I didn't want to talk. It was just one of those days when I wanted to be invisible. Usually it worked but it didn't work on Charlie. After few seconds of silence he moved his chair on wheels so he can see me sitting there - in the back row of the class, alone and trying to avoid other eyes. I was writing something in my note-paper. "I remember you. You are the girl I discriminated!" he remembered and smiled. I looked into his eyes and felt how my cheeks started to burn and I knew then my face was red. I felt confused and suddenly my palms started to sweat. I almost choked trying to ingest all that saliva that appeared in my mouth. "Yeah, and I am still confused about that!" for my surprise my voice sounded calm and tricky. This joke became very popular between us a week ago when he said to all student to come down and get lecture materials however when I got there he looked at me and said: "I didn't say you can take one" his voice sounded more foxy than usual and I smiled. "Are you discriminating me?" I asked and pretended to look upset and surprised. "Yes, I am!" he answered and my hand was lurking to take materials. "You are mean!" I answered and giggled "Yes I know!" he answered and looked at my hand. I smiled back with the same foxy smile he gave me an said: "I am not taking one but three! Thank you!" I took three materials, turned back on him and went to my seat. Since then this was our joke - him discriminating me through a joke and me answering stupidly. "So do you have any questions?" he asked me and moved closer "As I told you yesterday I will be coming to revision tutorials in order I find something necessary. Because for now I don't have questions." although I knew my face was red and my cheeks burned as hell I sounded calm, relaxed and cunning. He continued to smile and I smiled as well. After few second he remembered one story about psychological contract and started to tell us about that however his maneuver relaxed me and last part of tutorial I felt very comfortable, I didn't wanted to hide anymore. My head was lurking between other student backs in order to get noticed to show that I am at the back row but I am there. Lai no cik kolosāliem pasniedzējam man bija tas gods un prieks šeit mācīties, tomēr visvairāk man pietrūks tieši Čārlijs. Ne velti viņš šogad ieguva inovatīvākā pasniedzējā titulu (šeit studenti balso par pasniedzējiem nominējot un apbalvojot 3 kategorijās), ne velti viņš ir vienīgais pasniedzējs, kurš atvadoties no mums un novēlot veiksmi eksāmenos tiek pie sirsnīgiem aplausiem. Viņa lekcijās allaž var pasmieties un viņš tik aizraujoši stāsta. Uii, Latvijai līdz šādam līmenim diemžēl ir vēl TĀLU jāmācās. Man pietrūks aktīvās domāšanas, jo šeit teoriju ir jāpielieto praksē risinot visādas iespējamās dzīves problēmas, ar teoriju liek skaidrot savus argumentus, kamēr Latvijā tu tikai zubries teoriju nemaz dažkārt nesaprotot, kā to pielietot praksē. Tā man visvairāk pietrūkst - domāšanas outside the box. Un vēl es zinu, ka nespēšu nosēdēt pusotru stundu garlaicīgā lekcijā, jo visas pēc šādām lekcijām tādas liksies, kamēr šeit jānosēž tikai stunda (kopā ar starpbrīdi, lai aizietu uz nākošo kabinetu). Čārlijs disertāciju salīdzināja ar būšanu stāvoklī. Tev
ir 9 mēneši, lai tam sagatavotos, tomēr pirmajos trīs tu pat iespējams
vēl nenojaut, ka kaut kas tevī mainās. Pēc trim mēnešiem, tev rodas
sajūta, ka kaut kas nav kā nākas un sāc saprast, ka tas bērns tevī
veidojas un aug - palēnām, bet aug. Pēc kāda laika tev uzrodas draugi,
kuri arī ir stāvoklī, un jūs runājat tikai un vienīgi par to, kā tu
jūties, nākošajā mēnesī tu jau esi tā pieķēries savam bērnam, ka stāsti
visiem, cik viņš ir lielisks, tu sāc krist pat savai ģimenei uz
nerviem. Tuvojas dzemdību diena un visi no tevis izvairās, jo visiem
jau sen apriebies klausīties kā tu stāsti par savu bērnu. Un tad viņš
piedzimst. Tu jūties atvieglots un noguris, bet priecīgs, ka tas viss
beidzies. Pēc brīža tu saproti, ka tev ar draugiem vairs nav ko runāt,
toties tava ģimene sāk atkal tevi pieņemt. Sava taisnība jau ir!Kaimiņu būšana numur "pārāk daudz, lai saskaitītu": itālietes māte ATKAL ir ciemos. Šoreiz dīvainā kārtā liekas, ka viņas ir skaļākas nekā parasti. Lai gan viņa ir šeit tikai 3 dienas, liekas, ka pagājusi vai vesela mūžība. Palēnām gatavoju piezīmju lapiņu dušai draudot izslēgt dušai elektrības pogu laukā, ja kāds ies šodien pēc 11pm vai rīt pirms 9am mazgāties. Man rīt ir pirmais eksāmens un nemaz negribas par to domāt, jo no tā sāk griezties vēders. Ja kāds iztraucēs manu saldo miegu, es nežēlošu miega enerģiju, lai atriebtos. Ja nedomā par citiem, kāpēc man jādomā par viņiem? Right? Un pats "foršākais" - šorīt itālietes māte iegāja dušā un izdomāja palūgties arī tur. Man likās, ka kāds manā galvā dūc. Man gribējās izurbt kulaku cauri sienai un likt viņai apklust. Žēl, ka aiznākošnedēļ Kriss (mājas saimnieks) nāks apskatīties istabu, lai pārbaudītu, vai sienā nav caurumu. It's like he know... a) mācoties šeit esmu piemirsusi latviešu valodu un daži vārdi jāmeklē angļu-latviešu vārdnīcā, so nepiekasieties, ja gadās stulbas kļūdas b) rakstot šo ierakstu latviski man aizmirsās angļu valoda un nespēju vairs normāli neko uzrakstīt, so nepiekasieties, ja gadās stulbas kļūdas Novēliet man veiksmi eksāmenos! Visiem studentiem, kuriem tuvojas sesijas - sveicieni sesijā un, lai veicas! |
16.3.10 21:57 - SKOTIJAS pār[ap]domas -11-Jau pailgu laiku atpakaļ, man reiz nebija ko darīt, es iegooglēju vārdus "free sample" un izmeta neskaitāmas lapas ar iespējām pasūtīt tā saucamos freebies, un tas ir tik smieklīgi jautri pasūtīt visu ko, kas tev atnāks par brīvu, īpaši tagad, kad es drīzumā vien izvākšos no šejienes, bet nākošajiem īrniekiem nāks visādi paraudziņi
Labi, ka biksīšu ieliktnīšu visus iespējamos veidus un prezervatīvu jau
saņēmu. Žēl, ka vairs neatceros, kas vēl tur bija, kam pierakstījos. Ir
tik jautri saņemt pasta kaudzīti un kā filmās izskatīt visam cauri
šķirojot - crap, crap, crap, ōōōoo Latvijā jums ir Wasabi Pringles? Es dievinu wasabi, man tīri labi garšo pringles un abas lietas kopā ir vienkārši AWESOME! Ja Latvijā nebūs wasabi pringles... laikam jāsapērk riktīgi un jāatēdās, lai silti līdz mūža galam, nu, lai negribētos. Mmm, wasabi pringles! Vēl tagad skatos uz stūrī nolikto tukšo skaisti salātzaļo iepakojumu, žēl, ka tur jau sen nekā nav iekšā! Amazonē mani nevar laist - es palieku histēriski traka. Edgars sauc mani par grāmat-tārpu. Dikti neskaists vārds, bet atbilstošs. Man plauktiņā stāv jau 10 grāmatas, kuras iepriekš pasūtīju, bet šodien es pasūtīju vēl 10. Muahahaaa (kāpēc nav smailijs ar maniakāliem smiekliem?)! Lovely Bones (liels paldies Kristai un viņas māsai par kino vakaru) filma nebija tik kolosāla, cik neiedomājami kolosāla bija grāmata. Es nezinu, kā filmu uztvēra cilvēki, kuri nav lasījuši grāmatu, bet es arī filmā knapi valdīju asaras, bet varu teikt, ka pavisam droši grāmata ir simtreiz lieliskāka. Ja jau iesāku par grāmatām, tad vēl mazliet - mans TOP grāmatu piecinieks vai pat desmitnieks nebija mainījies kādus 6 gadus, bet man tikai atliek ielīst Amazonē, pasūtīt grāmatas, maniakāli tās iesūkt sevī (ar nozīmi izlasīt, lai gan viņas arī dievīgi smaržo) un mans tops izmainījās. Nu vairs neviena grāmata, kura reiz bija manā top5 sarakstā tur vairs neatrodas. Edgars mani sauc par smailijzaķi, jo, kad man uznāk nerunīgais garīgais vai noguruši pirksti no drukāšanas, vai ēdu, es čatā daudz lietoju smailijus nevis atbildu ar vārdiem. Bet ko padarīt, ka dažreiz attēls var pateikt vairāk nekā spēj izteikt vārdi? Nē, tas bija galīgi stulbi teikts, vārdos allaž var visu vairāk un foršāk pateikt! Tikai nesakiet to viņam Redzēju pilnu lielo autobusu ar Skotiem svārciņos, viņi kāpa vairākas reizes ārā no autobusa dziedot. Vairākas reizes, jo viņus filmēja un operatoram kaut kas visu laiku nepatika, viņš tikai bļaustījās "This shit isn't working! Go back! Try again! Louder, LOUDĒR!" Un vīrišķi svārciņos tusnējās atpakaļ autobusā, lai nāktu jau neskaitāmo reizi no tā ārā skaļi dziedot. Meldiņš bija lipīgs, izklausījās gan vairāk pēc kaut kādas īru dzērāj-dziesmas. Pirms vairākām nedēļām (laikam) es rakstīju, ka mums bija salūzusi duša, jā, dušas plēšanas incidents sākās jau tajā tālajā dienā, kad stulbais skots nespēja noturēties kājās un paslīdot ķērās nevis pie aizkariem, bet pie dušas. Kriss (mājas īpašnieks) nomainīja beidzot visu dušas iekārtu, mēs veselas 2 dienas varējām izbaudīt veselas dušas priekus, līdz kāds idiots atkal to saplēsa. Tiesa gan šoreiz vismaz tā darbojas, tur tikai pa aparāta apakšējo pusi tek tik lielām straumēm ūdens, kad iedarbina dušu, ka pašā dušas galviņā spiediens samazinās 3 reizes. Un visi normāli mazgājas tikai tālāk, nemaz nemēģinādami to salabot! Varu derēt, ka mājas saimniekam viņi nav sūdzējušies. Pat negribu zināt, kā šitā foršā māja tiks nopostīta nākošā gada laikā, jau tagad bez latviešu meitenēm te neiztikt. Tiklīdz mēs ko neizdarām, tā viss noiet grīstē. Kā var būt tik neaudzināti cilvēki? Ak, jā, par dušu. Es nezinu, kā pārējie piecieš mazgāšanos 1/3 ūdens spiediena, kamēr pārējais šļakstās no aparāta uz vannas malu un tev virsū jau atdzisušā veidā, bet es nepieciešu. Es izdomāju vienkāršu veidu, kā to caurumu "aizmālēt". Es paņemu 2 tualetes papīra kubiciņus, saslapinu, satinu plānā josliņā, kā cigaretē, vienu tā galu iespraužu caurumā, cik tālu iespējams, pārējo aptinu ap šļauku, lai labāk turās. Un voila - es mazgājos 100% spiediena dušā Ar lielu nepacietību gaidu, kad Edgars atbrauks, tad mēs tiem kaimiņiem parādīsim, kā tas ir traucēt man gulēt. Kāds pēkšņi izdomā 2am virtuvē griezt burkānus ĻOTI skaļi. Un es tieši cenšos iemigt. Pēc pusstundas mocībām beidzot iemiegu un tas pats idiots 6:30am izdomā iet dušā un vēl pūš un elš, ka dušai pa vienu galu tek ūdens, lai gan pats to pirmām kārtām saplēsa. Nudien, tauta! Diennaktī ir 24h, bet viņš allaž pamanās traucēt mani tikai tad, kad eju gulēt vai man līdz modinātāja skanēšanai palikušas 30minūtes vai stunda. Un pļutkas... ak šausmas, viņi takš to gāzes ieslēgšanas pogu nodeldēs šitik bieži slēdzot iekšā. Es nesaprotu, tas ir par spīti vai jau kaut kā māniski (kā kleptomānija) iestrādājies? Nez, kā tā mānija sauktos - pogspaidīšana? Deniss? Denisa sindroms [tiem, kuri nezina - no filmas Denisa bieds - ja nemaldos]Edgars ieteica veidot realitātes šovu par šiem trakajiem ļautiņiem. Izvietot telpās kameras un vērot cilvēku reakciju situācijās, piemēram, ieslēdzas signalizācija, ko kurš darīs, kurš pirmais sapratīs, ka vajadzētu to izslēgt un/vai pārbaudīt, vai tiešām kur kas nedeg? Es bez kameru izvietošanas jau zinu, ka Skots ieslēgtu skaļāk savu šaušanas spēli, lai nedzirdētu signalizāciju (or uzliktu savas milzīgās austiņas), bet Itāliete laikam ir tik kurla, ka viņai tas neuztrauktu. Ak, jā, reiz viņa divpadsmitos kaut ko virtuvē piesvilināja (virtuve ir 1. stāvā tāpat kā signalizācijas atslēgšanas aparāts) un sākās signalizācija, viņa izskrēja no savas istabas (2. stāvā) un aizskrēja uz virtuvi noņemt no plīts to, kas viņai bija jau pie katla piesvilis, tad viņa vēsā mierā aizgāja uz savu istabu. Mēs ar Leldi stāvējām manā istabā un es viņai teicu, lai neiet lejā slēgt laukā, redzēsim, kurš izslēgs. Un gaidījām un gaidījām, un gaidījām, līdz apriebās! Jau vērām durvis vaļā, līdz beigās Pļūtenis izlēma aiziet izslēgt signalizāciju. Ar otro piegājienu izdevās. Wow! Skots, protams, nepakustējās no savas spēles, tikai šaudījās tālāk. Pļutka ir palikusi TIK kārna, nu TIK tieva, ka liekas, ka skeletiņš staigā. Nu, ja neskaita buferus, tur joprojām viss ir bumbās
Bet kāda viņai iekritusi seja, acis kā mironim. Nav brīnums, ka šitā
izkāmē, ja ēd tikai riekstus un rozīnes un dīvaina paskata un krāsas
zirņveidīgus izaugumus. Brīnos kā viņas tievie striebuļi un mugurkauls
vispār viņu var panest, kur nu vēl buferus, kuri, starp citu, nu
izskatās vēl nedabīgāki nekā iepriekš, kā izaugumi, kuriem tur nebūtu
jābūt. Brrr!Mums joprojām ir burvīgs pavasaris. Nemaz par Latvijas ziemu negribas domāt. Reizumis pa dienu var pat bez kurtkas jau staigāt. Un tās puķītes... mmm, un saulīte... jā! Kad atcerēšos ejot uz skolu paņemt fotoaparātu līdzi, nofotogrāfēšu, cik skaisti viss mums jau zied. Centrā vispār zaļo zāli knapi redz, viss kā nosēts ar violetiem un oranžiem ziediem. (es neesmu ziedu fane, es nezinu nosaukumus; kā Lelde saka "man visi ziedi ir flokši" man gan visi ziedi ir vienkārši ziedi) Un tagad priecīgās vēstis. Skotijā vārnas saka "ņau" un imitē signalizācijas skaņas. Nē, nopietni! Es nācu pagājušonedēļ no skolas mājās viena pati un sāku skaļā balsī smieties, kad kokā man līdzās vārnai līdzīgs putns sāka spiegt "ņāū" "mjāu" Un šorīt ejot uz skolu es arī sāku skaļi smieties, bet šoreiz ne putnu dēļ. Nezinu, vai es pārklausījos vai tiešām džekam nenoveicies ar uzvārdu, bet situācija tāda, ka es eju augšup pa ielu, iznāku uz galvenā ceļa un tur kā vienmēr satiksme. Gaidu, kad tikšu pāri, te pēkšņi līdzās iznirst kāds uzvalkā tērpies džeks. Viņam iezvanās telefons, viņš paceļ un saka: "Hello, Asshole speaking!"
Nudien, iespējams es tikai saklausīju, ko gribēju saklausīt, bet es
sāku smieties. Labi, ka tajā brīdī mašīnu satiksme samazinājās un varēju
aši tikt ielas pretējā pusē.Un nu svarīgākā ziņa: Es vācu visus savus vecos dzejoļus, stāstus un citus mirkļa iedvesmas darbus kopā, lai man paliek personīgajai kolekcijai. Ja gadījumā esmu tev sūtījusi apsveikumu jubilejās vai tāpat uzrakstījusi kaut ko, vai tev kas mājās "nejauši" no manis ieklīdis, lūdzu atsūtīt. Liels paldies! Lai jums jauka nedēļa, Lai vārnas saka "ņau" un ir par ko papriecāties! |
26.2.10 16:40 - SKOTIJAS pār[ap]domas -10-Pavasaris iesākās tajā dienā, kad izejot no mājas sajutu vēsuma dūrienus pirkstu galos un saldējam manus vaigus, lai gan tajā pat laikā saule spīdēja tik spoži, ka koda man acīs un ejot augšup pa kalnu pretī Dundē universitātei, tā raidīja man acīs saules zaķu atspīdumus no logiem, cenšoties mani nomest lejā no kalna. Pavasarī ir tik skaisti, ka neviļus nākas vēlēties atrasties tajā vienai pašai bez citiem cilvēkiem, skriet klusumā un saltumam pretī tikai kreklā un biksēs, basām kājām, bet ar šalli ap kaklu, jo es taču nevēlos saslimt. Viss liekas tik patīkami kluss un spožs, apsalis, bet vienlaikus tik sildošs, ka īsti nespēj saprast, kurai no sajūtām nodoties... tikai apmulsums... tikai klusums, tikai patīkama sajūta, ka ziema ir prom, ka vēl viens gads iesācies no jauna. Manās domās gads sākas ar siltumu un beidzas ar tā beigām. Man patīk, kad ir silti, man patīk, kad var noaut basas kājas un izbaudīt zemes slāņus slīdam starp pirkstiem. Ar nepacietību gaidu lielākus grādus temperatūras skalā, lai varētu sākt skriešanas treniņus vienlaikus baudot pavasarīgo klusumu ar putnu treļļiem. Man patīk sapņot! Man patīk pavasaris, kurš liek sapņot un izjust! Man patīk daba pavasarī! Uzdāviniet man varavīksnes krāsas kurpju šņores, lai es varētu justies kā staigājot pa to. Uzdāviniet man krāsiņas, lai varu palīdzēt pavasarim izkrāsot pasauli! Cilvēku vienaldzībai un egoismam laikam nav robežu. Katrs domā par sevi, katrs domā par to, lai tikai viņam ir labi, un pat tad, kad dzīvo ar citiem kopā, nespēj iemācīties sadzīvot. Jā, es jau atkal par saviem "foršajiem" kaimiņiem. Skots ir aktivizējies, pieņemu, ka tāpēc, ka viņš beidzot ir uzprogrammējis sev dāmu bez nepilnībām. Viņš jau 4am ir augšā, lai tracinātu mani ar skaļu durvju ciršanu, jo viņam laikam nav roku, lai durvis pieturētu vai normāli aizvērtu, viņš 4am taisa savu zupu, kuru vāra 2h, jo nesaprot, ka ūdens ātrāk uzvārās, ja uzgriež plīti uz 6, nevis uz 2. Viņš iet mazgāties un plēš jau iepriekš viņa vainas dēļ saplēsto dušu, kura nedarbosies labāk, ja viņš spiedīs pogu iekšā un ārā vēlreiz un vēlreiz. Un tā viņš atkārto jau kādu nedēļu, nespēdams saprast, ka duša vienkārši nedarbojas un ne no kā pēkšņi nesāks darboties. Man jau apnicis klāstīt par itālieti, tāpēc es nemaz neatkārtošos, bet tie Pļūteņi. Nu vai ziniet - ne prāta, ne mācības! Skuķene iet mazgāties, sakrājas tvaiki vannas istabā un viņa nejēdz atvērt tajā logu, jo nosūcējs nedarbojas, lai izlaistu tvaikus laukā, viņai vieglāk ir atstāt durvis vaļā, lai tvaiki nonāk līdz dūmu detektoram, lai iedarbinātu signalizāciju. Labi, jau pāris nedēļas šādi nav bijis, jo nedarbojas duša, bet likās, ka nebiju to izstāstījusi, ka viņai šādi "nejauši" sanāca dikti bieži iedarbināt signalizāciju. Bet tagad, viņi slēdz iekšā gāzi, lai uzsildītu ūdeni vannai, jo tas, ka duša nedarbojas viņiem nav šķērslis, lai neietu 2x dienā mazgāties. Visu laiku kā mazus bērnus jāpiepasē, lai nav ieslēguši atkal gāzi, jo maksāt par viņu untumiem nāksies mums visiem. Mūsu mājā laikam visi palikuši bez rokām, jo, ja iepriekš tikai Itāliete sita durvis, nu to dara visi. Un ar visiem es nudien domāju - VISI, pat es! Jā, es arī sāku palēnām uzkrāt savas dusmas un izlādēju tās raidot pretī nekaunības viļņus. Es vairs necenšos istabā uzvesties klusu vai vēlu vakarā, ja viti jau guļ, iet klusām pa savu istabu, lai nečīkstētu grīda, kāpēc man būtu jādomā par viņiem, ja viņi nedomā par mani? Es arī palieku ļauna, es palieku kā visi, bet par spīti tam, cik ļoti ienīstu padošanos grupu ietekmei, es šoreiz to pieļauju, jo laikam nekaunību var izmācīt ar nekaunību.Trauki joprojām pūst un neviens nespēj savus izmazgāt pēc to lietošanas,
tikai sakrāj vairākās kārtās puvumu. Tiesa gan šajā jomā es viņiem
neatspēlējos, man tādas riebeklības neiet pie dūšas. Un zinu, ka labāk
un vieglāk ir izmazgāt uzreiz savus traukus nekā vēlāk saprast, ka ir
slinkums to izdarīt. Nu arī viņi vairs nejēdz tīros traukus ne tikai
ielikt skapītī, tie paliek trauku žāvētāja līdzās izlietnei, nu viņi pat
nejēdz tajā traukus ielikt, nu lielākoties ir vai nu sapuvušie trauki
vienā izlietnes puse vai tīrie trauki otrā izlietnes pusē uz galda virs
veļas mašīnas. Un, cik nopratu no mājas saimnieka, kad mēs (latvietes)
izvāksimies, te ievāksies viens Itālietes draudziņš. Nu moins! Tad nu
šeit būs īstākā elle. Man tikai žēl mājas saimnieku, kura māja tiks
nopūdēta un visu laiku zumēs kā bišu strops, lai gan tā vairs nebūs mana
vaina, mana nasta, mana mītne. Kāds prieks būs tikt starp biš vairāk
civilizētiem cilvēkiem. Jau pavisam drīz, vēl tikai jāizciešas līdz
aprīļa beigām. Mājās svinēšu brīvību - klusumā! Es vēlējos izveidot dgrāmatas ierakstu ar smieklīgākajiem pasniedzēju izteicieniem, bet neesmu vēl visus materiālus pārlūkojusi, tāpēc šis apkopojums kādā no nākošajām reizēm. Vai es jau teicu, cik smieklīgi Čanga saka blah-blah-blah? Ja nē, tad ieskats pasniedzēju teicienos, viņa saka: brā-brā-brā, kas man liek allaž ieķiķināties, jo izklausās pēc "krūšturis-krūšturis-krūšturis" Lūkojoties laukā pa logu pavasarī es manu pāris kaijas lēnā lidojumā
sķērsoja manu redzamības teritoriju. Tās lido tik skaisti un bezrūpīgi.
Šodien balodis lidojot man garām tik tuvu, ka es spētu to noglaudīt, palūkojās uz mani un
šķita, ka arī es lidoju viņam līdzi, vismaz uz mirkli, kaut tikai uz
sekundi, kamēr viņš atkal novērsās. Nē, es neesmu neko salietojusies,
tikai iesakņojusies fantāzijās par to, kur ir labāk kā tajā vietā, kurā
stāvu es. |
15.2.10 20:27 - SKOTIJAS pār[ap]domas -09-Sākšu šoreiz ar to, ka ejot uz skolu uz ielas satiku to rižo aktieri no CSI Maiami Pec besīšanās par to, ka šādā jaukā dienā apsprādzis mans laptops, izlēmu uztaisīt sev stipru kafiju termosa krūzē, jo es allaž sēžot pie laptopa pamanījos aizmirst, ka man kas silts uztaisīts. Tā vietā es apsvilināju mēli. Stulbais DELL, kurš mani no tā nepaglāba kā iepriekš to bija darījis. Protams, tad es sadusmojos uz savu kafiju un atstāju to, kamēr izlēmu iet izberzt briesmīgo vannu, lai pēc tam ieietu atsvaidzinošā vannas mērcēšanās relaksācijā, tā kā duša joprojām rāda man Low Pressure. Arī pārmaiņas pēc nejauši izlēmu izmazgāt drēbes. Iepriekš ikreiz, kad ieplānoju mazgāt drēbes, tās jau mazgāja kāds cits, šoreiz, kad es neplānoti izlēmu drēbes izmazgāt, neviens nemazgāja drēbes un varēju pat izvēlēties 1 no 3 žāvētājiem, kas šajā mājā gadās reti, jo parasti visi ir aizņemti. Tā kā audzinu garus matus, tad nesen nopirku želeju, ar ko tos ieveidot, tīri smuki sanāca, vismaz nu pēc lietus varu matus ieveidot no jauna vienkārši ar rokām pabakstot nevis pukoties, par kādu pūdeli esmu palikusi. Dzirdēju, ka Anglijā un citur pasaulē vēl ir sniegi un auksts laiks. Es laikam dzīvoju kaut kādā citā maģiskā vietā, jo šeit ir reālākais pavasaris. Par spīti tam, ka sodien lika, ir dikti jauks laiks. Sniegs joprojām ir tikai saldētavā pie Leldes burkāniemBeidzot sakārtoju istabu. It kā jau nebija TIK šausmīgi piemēslots, bet, kad palūkojos, ka beigās iznesu laukā pilnu lielo (bik vairāk par 30 L) miskastes maisu un tas viss ar sūdiem no manas istabas, bija ko pabrīnīties. Un tajos mēslos neietilpa kartona/papīra lietas, jo mēs šķirojam visu (nu vismaz es un Lelde, jo pārējie tāpat kartona kasti iemet melnajā nevis zilajā atkritumu tvertnē). Un vakarnakt es atcerējos, ka 1dienās agri no rīta izved atkritumus, gāju skatīties, vai kāds "vīrišķis" mājās ir izvedis abas tvertnes, kuras starp citu bija līdz vākam un ar kaudzi pilnas, un, protams, ka nebija. Tā nu es stiepos un vedu laukā uz ielas abas tvertnes. Mīkstmieši un ļerbaki tikai man kaimiņos dzīvo, ka liek sievietei šādas lietas darīt. Ak, jā, piedošanu, ja ir kļūdas, skolā nav LV klaviatūras un, ja nebūtu dievīgās IC pogas, kura pārvērš aa uz ā, tad vispār es nezinātu, ko iesākt, jo man vēl jāraksta 2 gari dokumenti latviski nodošanai. IC - mans glābējs!
Atcerējos joku, kuru man nesen atsūtīja. Tu zināji, ka ierakstot vienu burtu vārdos "honey bunny" sanāk pavisam
kas cits? Un nudien, ieraksta R un sanāk "horney bunny". How funny is
that? Ak, jā, es vakarā sēžot gultā
un lasot žurnālu, dzirdēju kā vēl kāds izlēma ieiet vannā. Nu, tā kā es
dzīvoju līdzās 3. stāva tualetei+vannas istabai, tad es visu dzirdu. Es
jau nodomāju - lieliski, es iztīru to vannu, un citi sāk iet mazgāties -
bet es nepaspēju domu līdz galam izdomāt, kad izdzirdēju, ka tas
cilvēks, kurš sēdēja vannā palaida ūdenī purkšķīti. Ak dievs, es klusībā
spilvenā smējos, jo nedrīkstēju takš samulsināt cilvēku ar to, ka
pēkšņi sāku smieties sekundi pēc gaisa palaišanas. Ak, jā, šodien es dikti nejauši lieliski saģērbos, bet nudien
nejauši. Es kā vienmēr uzvilku džemperi ar augsto apkakli un jaku pa
virsu, zem džempera es velku maiku, jo man nepatīk tā sajūta, kā
džempera audums skaras klāt manai ādai, bet tā kā 7dienā izmazgāju visas
savas maikas, šoreiz zem džempera uzvilku gandrīz kleitiņu, nu tādu kā
maiktipa augšdaļa, bet dikti gara,ka sniedzas pāri dibenam normāli, ka
var uzskatīt, ka tā ir kleita, tad nu bija doma uzvilkt vēl sarkanos
siltos svārkus, bet pēc tam pamanījusi, cik daudz ir pulkstenis, ka
kavēju skolu, par svārkiem aizmirsu un neuzvilku. Paldies dievam es
nebiju uzvilkusi parasto maiku, jo tad visu dienu dabūtu staigāt kurtkā
pa skolu, bet nu pateicoties šai kleitveidīgajai maikai, es izskatījos
vienkārši skotijiski, jo šeit daudzas tā ģērbjas |
12.2.10 16:52 - SKOTIJAS pār[ap]domas -08-Sākšu šoreiz ar to, ka man ir LIELAS aizdomas, ka mans DELL palēnām
iet dēlī. Interesanti, no kurienes viņi izrauj tik dīvainus nosaukumus
datoriem? Tas noteikti ir kārtējais gadījums, kur vienā valstī vārds
nozīmē ko pavisam parastu, bet citā ko smieklīgu un neparastu, kā tajā
piemērā par meksikāņu (ja nemaldos) pildspalvām, kuru nosaukums kaut
kādā citā valstī nozīmēja kaut ko saistībā ar izšļākšanos Kaimiņu [ne]būšana turpinās, sāga neskaitāmos cēlienos. *Sāga
nr.1* Skots pirms kāda laika no rītiem bļaustījās kā vājprātīgs sakot
„NŌ”, smējāmies abas ar Leldi līdz vēdera krampjiem iedomājoties, ka
viņš uzprogrammējis beidzot sev meiteni, tā kā anyway visu dienu nīkst
pie datorspēlēm, bet beigās palaižot programmu atklājis, ka aizmirsis
uzprogrammēt viņai pupus *Sāga Nr.2* Itālietes māte paliek pie viņas jau otro nedēļu, joprojām nesaprotu kā tā sieviete pelna, ja pelna, ja visu laiku visu dienu sarunājas ar savu meitu pa telefonu, kad viņas nav kopā, un šeit pavada tik ilgu laiku. Lai vai kā, šoreiz stāsts nav par to, bet gan par ģimeniskumu. Es īsti nezinu, kādas ir itāļu ģimeniskās saites, tomēr iešana kopā ar māti mazgāties un uz tualeti ir mazliet par traku pat manai saprašanai. Es vēl iespējams pieļautu tādu lietu kā aiziešanu kopā pačurāt, bet pa lielām darīšanām? Nu tur ir jābūt iekšām. Nu tas, ka mātei ir iekšas stenēt un elst, un aktīvi mētāties ar klučiem pa podu 20 min no vietas, esmu dzirdējusi ik rītu 7am jau gandrīz pilnu otro nedēļu. Un tā māte nebūt nav veca, es vairāk par kādiem 45 gadiem nedotu, bet, ka nevar uzkāpt bez skaļas elšanas vienu stāvu augstāk, kas ir tieši 7 pakāpieni, tas man liekas kas dīvains. Un abas ir visu laiku kopā visu dienu. Viņas pat naktī gandrīz sinhroni krāc. Un šādas sievietes patīk itāļu vīriešiem? *Sāga Nr.3* Es zināju, ka itāļi ir skaļi, es to ik dienu no rīta un vakara lūgšanās dzirdu, bet es nebiju dzirdējusi kā viņas reāli strīdas un tad nu gan tur bļaustīšanās iet kā traka vaļā. Es domāju, ka Meksikāņu seriāli ir vājprātīgi, bet Itāļu.... uh, tas pārspēj visu. Pus 1 naktī (LV tad ir pus 3) māte sāk bļaustīties uz kādu caur skype call un kādas 10 minūtes izkliedza vienu un to pašu vārdu, kurš man izklausījās pēc „nomīza”. Pirmajās reizēs likās smieklīgi, bet viņa tā turpināja vēl 10 minūtes. Tas jau nekas, ka man nākošajā dienā 7:40am jāceļas, lai sataisītos un 8:20 izietu uz skolu. Mana „veiksme” atkal darbojas pilnā sparā. Ja kam ir iespējams nokrist, tad tas nokritīs, ja kam ir iespējams uzskriet virsū, tas notiks, bet, ka tieši tad, kad es eju mazgāties dušā, pēkšņi tai nav spiediena, tas nu bija par traku. Vienu vakaru izlēmu beidzot iet izmazgāt matus, ieslēdzu dušu un viss kādu laiku iet normāli, pēkšņi spļaudās un raustās un čušs – lowpressure! Es nodomāju, ka esmu saplēsusi dušu neko nedarot, bet tad pamanīju sarkano gaismiņu mirgojam pie tā uzraksta, ok, izlemju iet vēlāk. Sāku sačatoties ar Edgaru, kā dzirdu, ka Plūtenis aiziet mazgāties un, ko tu iedomājies, duša iet normāli. Es nopriecājos, ka tikšu izmazgāt matus. Nepaspēju rindiņā ielīst, kā pēc Plūteņa aizgāja Pļutene mazgāties, ok, gaidu, iešu pēc viņas. Es jau laimīga skrienu nākošā mazgāties, ieslēdzu dušu, 10 min padarbojas normāli un atkal low pressure. Man nu gan neveicās un biju trakoti ellīgi nikna. Nākošajā dienā no rīta, kad Pļūteņi uzsāka savu maratonu no jauna, es izlēmu arī pēc šiem un, protams, atkal neiet. Beigās ielaidu vannā ūdeni un mazgājuos tāpat, tiesa gan galva no turēšanas uz leju sagriezās un vēl ilgi griezās, bet vismaz bija mati beidzot tīri. Klausos visu dienu BoA. Šodien garastāvoklis velk uz labu deju mūziku. Lūk, kā jādejo. Uznāk nostaļģija. Man arī gribas atkal kur un kaut ko padejot. Jāmēģina atgriežoties LV atsākt kāda dejas stila apmācība. |
5.2.10 16:13 - SKOTIJAS pār[ap]domas -07-Nedēļa iesākās tīri normāli. Beidzot bija apņēmība uztaisīt jaunā gada video. Liels paldies Kristai par ieteikto programmu un, protams, arī pārējiem, kuri atbildēja. Video uztaisīt, bet vai nu stulbā YouTube vai craptops man neļauj ielikt video YouTube, lai jums parādītu, iespējams es vienkārši nemāku pareizi caur jauno programmu saglabāt video, kas zina. Es no tiem HD, MPEG un kādiem vēl faila nosaukumiem un rezolūcijām neko nesaprotu. No one is perfect! Pirmais nobastotais tutorials. E-business pasniedzēja sāk mani biedēt un pagājušajā nedēļā no 30 cilvēkiem mēs bijām 6 ieskaitot pasniedzēju. Un pats dīvainākais bija tas, ka es jutos kā maza meitene visu pārējo starpā, vienlaikus sajutos kā nezinīte, jo ne crap nesapratu, par ko viņi runā. Ceru, ka līdz studiju darba rakstīšanas laikam, kas ir pēc 2 vai 3 nedēļām, es ko sapratīšu. Pagājušajā nedēļā Čangas Business Research Methods
lekcijā + tutorialā kopā sanāca veseli 37 whičū mīns un tikai tāpēc, ka
tutorialā mēs neļāvām viņai pārāk daudz runāties. Šonedēļ šis rekords
tika pārsniegts, jo lekcijā vien tika pateikti 45 whičū mīns + 16
tutorialā. Pa 2h var pateikt tik daudz vienādu vārdu, ka bail paliek.
Vismaz atbilstoši moduļa nosaukumam ar Leldi taisām research par to, kā
katru nedēļu mainīsies šo vārdu lietošanas skaits. Vakar apēdu Sweet Cred Strawberry and Cream (btw made in china) un ir totāli slikti. Bija nenormāli gara konča, nenormāli salda, bet garšīga, un man, protams, nebija miers, kamēr neapēdu visu. Vēl ilgi sēdēju un pukstēju, cik slikti. Būs jānopērk vēlreiz kas tāds. 2dienas Organisation and Transformation tutorialā ienāk pasniedzējs un brīnās, cik maz cilvēku esam. Pārlūkojot klasi viņš pasmīn un saka: Ou, only 5 people and unseen faces. No wait I have seen you somewhere. (norādot uz mani)
|
23.1.10 15:04 - SKOTIJAS pār[ap]domas -06-Čārlijs (Organisation & Trasformation pasniedzējs) saka:"We all know what SMART Objectives are but why exactly SMART? It could be TRAMS objectives, right?" Čārlija lekcijā kā jau iepriekš stāstīju varēja pārsmieties līdz asarām, bet tad uzreiz neatcerējos piemērus, šis bija īsākais no garajiem jokiem, ko atcerējos Vēl mums ir Marketing Research Methods pasniedzēja Yi Chang, kuras angļu valoda ir ne tikai neiedomājami smieklīga, bet arī tikai 10% no visa viņas izteiktā saprotama. Ar viņu varētu spēlēt dzeršanas spēli, ka ikreiz, kad viņa pasaka "vhičū mīns" (kas ir domāts kā which means), ir jāiedzer. Diemžēl tad visi spēlētāji jau lekcijas vidū būtu atrubījušies, jo stundas laikā vien viņa var pateikt vismaz 30 savus vhičū mīns. Pats smieklīgākais ir tas, ka to skaņu, kas viņai sanāk sakot šos vārdus nevar aprakstīt, tā vairāk līdzinās pātagas sitiena cauri gaisam skaņai nekā kaut kam tādam, ko var uzrakstīt. Nudien smieklīgi! Vēl viņa saka nevis think bet fink Un tie ir tikai 2 piemēri, es tik aši nespēju pierakstīt visu, lai aprakstītu kā skan pārējais Vismaz labi, ka šo pašu priekšmetu pagājušogad Turībā apguvu, citādāk nesaprastu galīgi neko. Pienāca gan elektrības, gan gāzes rēķini. Izrēķinājām, cik katram jāmaksā un iedevām pārējiem, cik jādod mums nauda. Atnāk Pļūtenis, kurš mācās par arhitektu, lai censtos mums ieskaidrot, ka gāzes rēķins jāaprēķina citādāk. No viņa "argumentiem" secinām, ka no viņa diezin cik labs arhitekts nesanāks, ja viņš pat nesaprot, kā loģiski izrēķināt no tikai viena dotā skaitļa un laika parametriem, cik gāzes izmaksas, lai apsildītu visu māju, aiziet uz katru personu pēc dzīvojamās platības. Pēc tam atnāk itāliete, kura mācās par grāmatvedi, (jā, diemžēl viņa ir atpakaļ) un pierāda mums, ka viņa diezin cik sakarīga grāmatvede nebūs, ja nesaprot tik vienkāršu lietu kā aprēķināt, cik katram jāmaksā no kopējās summas ņemot vērā, ka tajā un tajā nedēļā tik un tik cilvēki mājā nav uzturējušies. Ō-eM-džī! Tā kā man dikti jātaupa nauda, no šodienas es nogriezu savam radiatoram IV siltumu uz (*), kas nozīmē, ka es gāzi vairs nelietoju. Lai viņi paši savā starpā tad dalās un maksā, jo uzrodas ik dienu kāds umņiks, kurš noiet lejā un uzspiež +1h, lai sildās māja, kad tas nav nepieciešams. PAT itāliete atzina, ka viņai dažkārt ir par karstu. Man apnika ar visiem kašķēties, so es vnk gāzi vairs neizmantošu. Tiesa gan šorīt no rīta sildījos pie sveču liesmiņas un termosa krūzes ar karsti svelmainu kafiju. Ko tik cilvēks nav gatavs darīt taupības vārdā. Jau trešo dienu ēdu 600ml ķiršu želejas. Jau pirmajā dienā pēc 400ml apēstās želejas sametās slikti ap dūšu, otrajā dienā pēc pirmās ēdamkarotes likās, ka slikti paliks, trešajā dienā (šodien) es jau paskatoties jūtu, ka paliks slikti, tomēr, kas iesākts - jāpiebeidz! Dīvainā kārtā septembrī nopirktā 600g šokolādes burka tikai tagad iet uz beigām, vakar sāku ar karoti kašāt laukā pēdējās paliekas. Rekords! |
20.1.10 19:17 - SKOTIJAS pār[ap]domas -05-Ziemassvētki bija tīri jauki svētki ar abām ģimenēm. Jaunā gada papīra strēmeles joprojām bija saķērušās manā šallē, atbraucot atpakaļ uz Skotiju atradu vēl pāris zeķēs.Bija neiedomājami liels prieks satikt foršos cilvēkus, ar kuriem nesanāk dienu no dienas saskrieties, bet tomēr, kuri ir forši pa dzīvi un pa grādiem Cerams, ka man neliks samaksāt telefona rēķinu, kuru izrunāju ne pa savu telefonu Not my fault! No Latvijas atvedu arī malkas mazu atlūzu, kura man otrajā zeķubikšu
uzvilkšanas reizē tikai iedūrās dupsī. Lēni aiziet laikam!Bet nu esmu atpakaļ Skotijā, Dundee un ir atsākušās mācības. Šī gada mācību priekšmeti ir vēl jo interesantāki nekā iepriekš, tiesa gan jāatzīst, ka es jau tagad baidos no eksāmeniem, jo priekšmeti ir arī nenormāli grūti apgūstami un saprotami. Arī pasniedzēju klāsts ir cits, tiesa gan jāsaka, ka šogad ir vēl smieklīgāk nekā iepriekš. Čārlijs (Organisation & Transformation) TIK smieklīgi stāsta visādus piemērus iz savas dzīves, ka pirmajā lekcijā nosmējos līdz asarām, tāpat kā meitene pirmajā rindā tikai es atšķirībā no viņas neņirdzu tik skaļi, ka pat milzīgās divu stāvu auditorijas augšējā rinda dzirdēja. Sākumā likās, ka viņš ir līdzīgs žurkulēnam vai kāmim, jo nu tā seja bija tik kaut kur redzēta, bet beigās ar Leldi izspriedelējām, ka viņš ir līdzīgs Grinčam, tiesa gan - īsāks augumā. Managerial Economics pasniedzēja Kornēlija izskatījās kā no kaut kādiem astoņdesmitajiem vai kuriem tur gadiem izkāpusi savā fričenē un dīvaini sakombinētajā apģērbā, lai gan pēc viņas plašajiem rokas mājieniem likās, ka viņa ir svētā, kurai ērti stāvēt ar rokām plāši vaļā cenšoties izskaidrot, cik liels jēdziens vai liela nozīme kam ir. E-business... ak man dieniņās *nopūšas* Neviens nekad nespētu iedomāties, ka par ko tādu var mācīt sieviete ap/pēc sešdesmit, es jau nu ne tik, jo likās, ka tāda vecuma cilvēkiem dators ir maģiska kartona kaste, kur nu vēl zināt, kas ir internets, tomēr šī dīvaini ņirdzošā tante zina tik daudz un grib par to runāt tik daudz, ka galva griežas. Jau pirmajā dienā lika izlasīt 9 lpp. teksta priekš nākošās dienas tutoriala. Likās, ka viņa ir kā traka uz visām šīm mājas lapas, novērošanas un visām e-business lietām, tomēr tutorialā atklāju, ka viņa prot ne tikai sasmīdināt ar savu smieklīgo smiešanos un humora izjūtu, bet arī prot novērtēt tavas pūles, kaut tās ir nelielas - zināma sirsnība. Patīkami! Tiesa gan tutoriala grupa man nepatīk, centīšos ko izmainīt, jo VISI ir frukti, ok, ir 3 cilvēku izņēmumi, tomēr kā var sakrist tā, ka visi uzvārda alfabēta augšējā galā ir fruktieši no fruktlandes? Ak šausmas! Nebūtu jau nekas traks, ja viņi normāli strādātu, kad jāveic grupu vai pāra darbs, bet viņi visu laiku savā starpā sarunājas fruktiski? Kāda jēga mācīties ārzemēs, ja valodu neapgūsti? Un viņi jau tāpat to traki slikti zina. Atbraucot uz šejieni no Latvijas -20 grādiem, sajutos kā kāpostiņš, jo pa ceļam uz mājām visu palēnām vilku nost. Šeit ir lielākoties ap 0 grādiem, pirmajā skolas dienā pat bija +4, likās, ka karstumā izcepšos. Nē, nopietni, tik strauja temperatūras maiņa nav forša, toties forša ir laika maiņa, jo šajā miklajā zonā mani mati ir tik forši pūkaini un ruļļojas, ka prieks. Tiesa gan neesmu pieradusi atkal staigāt pa kalnainajiem ceļiem, ir ko noņemties, kamēr tiek līdz skolai un mājās. Ak, jā, un grafiks šogad ir tik stulbi izkārtots, ka man ir 2 dienas ejot uz skolu jānāk mājās, jo ir 3h starp lekcijām, tas nozīmē, ka pa dienu man sanāk kopā 100 minūtes noiet ar kājām un tādas ir 2 dienas nedēļā. Nu moins! Šodien secināju, ka mani nevar laist youtube, man uzreiz atrodas daudz kas, ko skatīties. Mana humora izjūta arī laikam ir sabendējusies |
21.12.09 01:05 - SKOTIJAS pār[ap]domas -04/8-Gara diena bija te priekpilna, te rūpju pilna, te kaitinoša. Pārmaiņas pēc pat uz stresu sanāca aizmirst skaitīt un beigās ēst veselas 3 reizes dienā vienas vietā. Viss jau būtu lieliski, ja vien es spētu visu to, kas līdzi ņemams ietilpināt tajā mazajā rokas bagāžā, kura man būs. Šausmīgi pārbāzti izskatās. Jāpatrenējas pie spoguļa tēlot nevainīgu sejas izteiksmi, katram gadījumam, lai neizskatos aizdomīga. Ļoti satraucos, jo nekad iepriekš viena pati neesmu ceļojusi. Un man joprojām bail no augstuma un mazām telpām, un lidmašīna nav tā īstākā vieta, kur es vēlētos atrasties viena bez kāda pazīstama cilvēka līdzās. Jau nodrošinājos ar sūkājamām končām un šokolādi, katram gadījumam ir arī maisiņš, nu tas, kurā jāliek šķidrumi iekšā. Tā kā man bija nevis 100ml tūbiņa, bet 125ml, tad sejas krēmu nācās pārlikt citā tūbiņā. Lelde aizdeva kaut kādu bišu peru tablešu burciņu mini-mini, kurā sastūķēju sejas krēmu iekšā. Smieklīgi izskatīsies, kad es no tāda maza piņģerota smērēšu krēmu uz sejasDušā nevar iet, kad pārējā mājā ir ellīgi auksts un galva ir pilna ar domām. Šodien pārsniedzu savu rekordu, nu ilgākais, cik esmu mazgājusies dušā ir 1 stunda 15 minūtes iepriekšējā rekorda 45 minūtes vietā. Vēl tikai jānolako nadziņi un esmu gatava ceļam. Tā kā līdz lidostai man vēl ceļā jāpavada 3 vai 4 h autobusā, tad izlēmu paņemt līdzi grāmatu, sākšu Hunger Games lasīt, tikai man nav ne mazākās nojausmas, kur to grāmatu ielikt, jo soma jau tā ir pārbāzta un būšu lucky, ja nesaplīsīs šī tripa laikā. Ienīstu savu kompi, or vismaz Windows Movie Maker točna. Mans 6h darbs nu ir vējā tās stulbās čakarīgās programmas dēļ. Stundu blenzu Sony Vegas Pro 2.0 un nekā nesapratu enīvēj. Stulbums, stulbums, stulbums! Gribējās mest kompi pret sienu, ka šitā mani apbižo. Džeisons (Mārketinga Plānošanas pasniedzējs) man vēlreiz novēlēja priekpilnus Ziemassvētkus un teica, ka tiksimies nākošgad, bet viņš nezina, ka es nomainīju viņa moduli uz E-Biznesa moduli. Ja nepatiks, mainīšu atpakaļ uz Mārketingu, lai gan arī Shares modulis varētu būt dikti interesants un pasniedzējs ir smieklīgs. Ak, cik grūta izvēle, kad pašam jāizdomā, ko vēlas mācīties, bet cilvēkiem jau nekad nav pietiekoši labi. Mamma parūpējusies, lai meitukiņš LV nenosaltu, iedos drēbes priekš manis, Anna uzlaboja šovakar man omu to nemaz nenojaušot tieši mirklī, kad visvairāk likās, ka izbesīšos līdz baltkvēlei un vēl tālāk. Uiii, šodien pārāk daudz kas noticis, pārāk daudz cilvēku jāpiesauc. Katrā ziņā visiem tiem, kuri man palīdzēja šodienu izkrāsot, lielum lielais paldies! Pavisam drīz tiekamies dzimtenē. Mājas - es jau lidoju!  |
19.12.09 17:52 - SKOTIJAS pār[ap]domas -04/7-Brīvdienas klāt
Nu var atsākt klausīties Ziemassvētku mūziciņu un gatavoties braukšanai
mājās. Par spīti galvas sāpēm, trim pēdējām īpaši negulētām naktī un
sala, viss beidzot liekas tik kolosāls un foršs, ka nevaru vien
sagaidīt, kad būs svētki, kad tikšu mājās pie visiem saviem smaiduļiem.
Mamma teica, ka Moņuks atsācis gulēt manā gultā, kas nozīmē, ka arī viņa zina un gaida manu atgriešanos mājās, bet iespējams viņa tikai pielien, jo ir uzzinājusi, cik kolosālu dāvanu Ziemassvētkos esmu viņai sagatavojusi HRM eksāmens bija tīri tā neko, varēja, ja ne no teorijas, tas caur loģisko domāšanu izdomāt atbildes, tad nu tikai bija jāmāk pielietot īstie vārdi, lai paskaidrotu savas domas. Nav joka lieta 2h no vietas drukāt. Šajā eksāmenā man tikai 1x sarāva krampī plaukstu. Strategy & Management gan bija traks eksāmens, no jaukās pasniedzējas nebiju ko tādu gaidījusi gada beigās. Likās, ka būs neieskaitīts un visu laiku stresoju. Joprojām ceru, ka vismaz zemākais D līmenis būs, ka tikai ieskaitīts un viss. Šitik maniakālus jautājumus es pat latviski nemācētu uzrakstīt, kur nu vēl angliski, bet nu centos, cik spēju, lai gan pēc eksāmena oma nebija tāda, kādai tai vajadzētu būt. Stresoju līdz brīdim, kad pārnācu mājās un pēkšņi pa durvju caurumu parādījās aploksne balta un bez adresāta kam un no kā. Atverot vaļā ieraudzīju, ka tur ir apsveikums no St Peter's Free Chruch, kura man novēlēja mierpilnus un priekpilnus šos Ziemassvētkus un jauno 2010. gadu. Kaut kādā ziņā pēkšņi likās, ka tā ir kā zīme, ka nav ko satraukties - kā būs, tā būs! Un viss sāka krāsoties košākās krāsās. Skotijas valdība ir baigi foršā, jo satraucas par savu iedzīvotāju veselību. Pienāca rozā vēstulīte ar atgādinājumu, ka sievietēm 20 - 60 gadu vecumā jāiet reizi 3 gados uz uztriepes analīzēm, lai pārliecinātos, ka nav dzemdes kakla vēža pazīmes un iespējamība. Tik jauki, ka izsūta šādus atgādinājumus. Nu jāuzzina, vai ir jāmaksā, vai nav, un nākošā gada sākumā jāaiziet. Baigi sīki bukletā viss bija aprakstīts un iesaku visām sievietēm ko tādu izdarīt, kā nekā lieka piesardzība jebkurā gadījumā nenāks par ļaunu. Tiesa gan es jau biju Latvijā šī gada sākumā, bet nekaitēs arī izmēģināt skotu analīzes secinājumus. Joprojām ceru, ka lidostā mani neapturēs par DVD kontrabandu, esmu sarakstījusi 60GB filmas un seriālus Kā jūs domājat, man lidostā atņems 125ml sejas krēmu, kurš ir pa pusei jau tukšs? Man nav kur viņu ielikt citur, bet vajag līdzi priekš Latvijas ziemīgi vēsā gaisa! Mārketinga plāns arī beidzot uzrakstīts, divreiz pielabots un nodots gan plaģiātisma sanēšanai, gan izprintētā versijā. Šodien gan visiem labs garīgais, skolā un bibliotēkā visi tik pēc kārtas novēl lieliskas brīvdienas un priecīgus Ziemassvētkus. Tieši uz Leldei vārda dienu uzsniga arī mums pirmais sniegs, tiekot līdz skolai biju galīgi slapja un apsnigusi. Mašīnas uz ceļa bija par 1/2 mazāk kā iepriekš, gājēju par 1/3 mazāk un nav brīnums, es kādas 40min (20min vietā) gāju uz mājām, jo kājas slīdēja kā trakas un aizķerties aiz kā arī nav un nav joka lieta iet pa kalnu uz leju vai augšu. Visu laiku pārņēma karstuma viļņi, ka tikai nenoliekos. Vai es stāstīju, ka šeit uz ielām var atrast visu, kas nepieciešams? Jup, ja vajag naudu jāiet biežāk garām klubiem un restorāniem, ja vajag matu gumijas, tad lielākoties netālu no universitātes ēkām atrodamas, pildspalvas ir visur kur un dažkārt var atrast pat cimdus un ļoti garda paskata cupcakes Tik smieklīgi un mulsinoši vienlaikus ir fakts, ka šeit cilvēki nekaunas izrādīt, ka kāds cilvēks viņiem liekas pievilcīgs. Šodien man uzsmaidīja jau otrais līdz šim flirtējošais tumšādainais. Iekrekšķinājās, lai es palūkotos, un tad pasmaidīja  Apmulsu jau kārtējo reizi, lai gan kurai gan sievietei nepatīk, kad viņai pievērš uzmanību, ne tā?Vēl tikai 2 šokolādes palikušas (es katru dienu decembrī ēdu pa 1 šokolādei, lai skaitītu dienas līdz mājās braukšanai), ak diens, ak diens... WOW! Jau tik drīz. Cik forši, forši! Turībniekiem, ICiešiem un draugiem - tiekamies janvārī (dodiet ziņu par piemērotākajiem laikiem); manām abām ģimenēm - tiksimies jau 1dien vēlu vakarā or 2dien no rīta. BUČAS  |
15.12.09 14:27 - SKOTIJAS pār[ap]domas -04/6-Mārketinga plāns uzrakstīts pa divām dienām ir pabeigts un nosūtīts Džeisonam (pasniedzējus šeit dīvainā kārtā pieņemts uzrunāt vārdos) pirmajai pārskatīšanai. Ar satraukumu gaidu viņa atbildes email, lai uzzinātu, cik daudz kas jāpielabo pirms īstās nodošanas. Esmu pārsniegusi tikai par aptuveni 200 vārdiem 3000 vārdu robežu, bet viņš teica, ka ārzemniekiem +500 vārdi ir pieļaujami. Tik forši ir tikt dēvētai par ārzemnieci nevis kādu pašai tā saukt.Pirmdien nodevām finanšu assessmentu plaģiātisma skenēšanai un nodevām arī assessmenta boksā printēto darbu pasniedzēja vērtēšanai. Frukti izlaida komentāru nodošanas posmā par to, ka viņi vēlējās augstākas atzīmes nekā mēs. Hihi, un es jau aizrakstīju Dāvidam/Deividam (kā latviskojas David? O_o) emailu par situāciju un viņš atbildēja, ka Frukti nav neko ziņojuši. Secinājām, ka šitie divi Frukti būs slikti vadītāji/menedžeri, jo nespēj ieklausīties un pieņemt citu viedokli - viņi tikai uzklausa, pasaka, jā, un izdara pa savam! Vismaz zināšu, ka būšu vismaz par 2 uzņēmējiem gudrāka pasaulē Saņēmu no Dāvida/Deivida Jāmācās nu HRM un Strategy & Management eksāmeniem. Negribu! TIK daudz jāmācās. Šausmas! Kāds negrib manā vietā iet uzrakstīt 4dien un 5dien eksāmenus? Nekas traks jau nebūs - tikai 2h no vietas ļoti aši jādrukā viss par attiecīgo jautājumu Christmas Poo zīmīte turpina uzjautrināt! Ak šie cilvēki! Visu laiku ceru, ka mani, kad lidošu mājās, neapturēs un neaizturēs par DVD kontrabandu. Sarakstīju 60GB ar filmām un seriāliem, kurus vedīšu mājās un veidošu savu Filmu un TV kolekciju. Joprojām skatos uz dāvanu kaudzīti līdzās galdam un tad uz savu balto rokas somu nespēdama izspriest, vai tas viss salīdīs tik mazā somā, žēl, ka mājās nav svaru, es pat nezināšu, vai pārsniedz 10 kg vai nē. Un visbeidzot viskolosālākās ziņas: ITĀLIETE IR PROM UN PAGALAM PROM - sākas Ziemassvētku miers un atgriežas īstās sajūtas |
11.12.09 19:31 - SKOTIJAS pār[ap]domas -04/5-Beidzot pienākusi arī šeit ziema. Jau likās, ka sniegs paslēpies no mums, bet beigās pirmo sniegu atradām saldētavā Leldes burkānos paslēpušos. Wīiiii... Beidzot arī šeit grādi nokritās līdz -1 pēc Celsija skalas. Brr, trakoti vēsi, ja nekustās!Uz ceļiem izbārstīti palieli sāls graudi, kurus viegli sajaukt ar krusu. Īpaši nemaz neslīdēja ceļi. Latvijā droši vien tādas sāls izpriecas neatļautos laikā, kad nemaz nav sniega un īpaši nemaz neslīd. Kāda vilšanās, bet labi, ka mājās saldētavā gaida pirmais sniegs. Vismaz kaut kāds prieks no ziemas. Cenšos visu nedēļu jau uzrakstīt mārketinga plānu. To do listē ik dienu tiek pārlikts ieraksts, ka obligāti jāuzraksta 1000 vārdi (kopā ap 3000 +/- 500 jābūt), man joprojām ir tieši 0 vārdi. Pat virsrakstu neesmu spējusi uzrakstīt. Lame! Šodien beidzot saņēmos un sakārtoju materiālus, nu man stāv līdzās viena kaudzīte, kur ir paskaidrots, kam jābūt plānā, otrā materiāli par Tesco, kurus jāizlasa, lai zinātu, kas viņiem jau ir, ko jāuzlabo. Pats trakākais ir tas, ka man ir jau veselas 5 idejas. Uz ideju lapas ir par 34 vārdiem vairāk nekā pašā Mārketinga plānā. 2 Lame! Ienīstu Latvijas pastu. Kad es sūtu pakas, vēstules uz Latviju, viss aiziet laikus vai pat ātrāk, ilgāk par 5 darba dienām nav nekas aizgājis, bet nu es jau kopš 24., ja nemaldos, oktobra gaidu vēstuli no Latvijas un joprojām nav atnākusi. Kādam laikam baigi sagribējās mīļu kartiņu pievākt. Es pacietīgi gaidu... joprojām! How stupid is that? Vēl tikai 4 dienas un itāliete būs prom. WĪiii...  Pļūtenis vakar vai aizvakar (nez, man visas dienas sajukušas, kad nav jāiet uz skolu) uzrakstīja viņai zīmīti, lai notīra galdu un mikroviļņu krāsni aiz sevis, jo viņai no plaukta bija nobiruši rīsi (pieņemsim, ka tie bija rīsi, lai gan nezinu, kas tie bija patiesībā). Šmuce bija kā kara laukā, bet viņa uzskatīja, ka tas nav novākšanas vērts, jo, kas tad tur, trīs rīsi uz galda un uz mikroviļņu krāsns mētājas. Viņai laikam slikti ar matemātiku, jo tur nebija trīs rīsi tur bija vismaz 30 uz mikroviļņu krāsns un divtik uz galda, bet es jau pieņemsim, ka neskaitīju Viņa pat nezina ar kādiem cilvēkiem dzīvo kopā, jo nezina neviena vārdu. Nu i līmenis! Sen tā nebiju teikusi, likās, ka šis teiciens iederētos šajā vietā perfekti.The Lovely Bones by Alice Seebold ir neaprakstāmi lieliska grāmata, tādiem jūtīgiem un jutīgiem cilvēkiem kā es nav ieteicams lasīt publiskās vietās. Man pat ir pārāk kauns par sevi, lai atklātu, cik reizes jau apraudājos to lasot. Cerams, ka filma, kura iznāks nākošā gada sākumā, būs kaut uz pusi tik lieliska kā grāmata. Neprasiet, kā man ir laiks lasīt grāmatas, bet nav laiks mārketinga plānam, es pati to nesaprotu. Man pietrūkst normāla skriešanas celiņa, jo 2km noskriet uz trenažiera nav tas pats, kas skriet 2km pa normālu virsmu, jo uz trenažiera tev tikai jāpalecas, lai kustīgais ceļš tevi nenorautu no kājām, kamēr īstais ceļš nekustās un tev pašam sevi jāvelk uz priekšu. Tiesa gan sajūta, ka slīdi uz priekšu pasperot tikai vienu soli, pēc trenažiera ir daudzreiz kolosālāka. Divi soļi un jau esi aizslīdējis līdz izlietnei, vēl divi un jau vingro uz paklājiem. Ķiķinoši! Ak, jā, vai es jau pieminēju, ka laikam esmu nometusi 10 kg? Pēc gym svariem nevar īsti saprast, cik konkrēti, jo katru reizi uz tiem uzkāpjot rādās cits skaitlis, tāpēc ņēmu average vērtību no trīs uzkāpšanas reizēm. Ja uz ielas mani satiekat un nepazīstat manu riepu, tad nesatraucieties, tādas man vairs nav  Nu jāskatās uz seju, lai atpazītu! Uiii, diena jau iet uz beigām. Vēl 10 šokolādes gabaliņi līdz manam mājās došanās lidojumam! P.s. - Frukti drīz tiks sašķaidīti, 1dien jānodod Corporate Finance assessments, 7dien jāsāk krakšķināt kauliņi!  |
8.12.09 02:08 - SKOTIJAS pār[ap]domas -04/4-Pirmā Ziemassvētku dāvana: Itāliete 15. decembrī brauc mājās, tas nozīmē, ka veselas 5 naktis es varēšu mierīgi aiziet gulēt un pamosties bez viņas skaļum skaļās burbulēšanas, ko viņa droši vien sauc par lūgšanām, lai gan es neticu, ka kāds Dievs saprot, ko viņa tur burbina. Nebūs vairs jāklausās kā viņa skaļi čurā un tikpat skaļi vienlaikus runā pa telefonu, nebūs jāklausās, ka viņa ved mājās visādus lūgšanās brāļus un māsas, nebūs jāskatās uz nabaga veļas mašīnīti, kuras durvis viņa aizcērt ciet. Whā, es jau zināju, ka Ziemassvētku vecītis man šogad apbalvos ar brīnišķīgām dāvanām, bet, ka jau tik ātri... Super!Gribēju sākt Mārketinga plāna rakstīšanu, bet, protams, ka izdomāju visu ko citu padarīt un pat šodien vēl neesmu sākusi, tikai noliku materiālus gultā, lai pārlūkotu nepieciešamās nodaļas virsrakstus un izdomāju 2 no min 3 idejām, kuras ieteiktu Tesco uzlabot, papildināt vai kā citādi iekļaut viņu pašreizējā mārketinga plāna uzlabošanai. Ja kādam ir vēl idejas (kas zina, kas ir Tesco), droši padalieties ar mani, lai varu iekļaut plānā un kas zina, dabūt alfabēta pirmo burtiņu Sapratu, ka Frukti mēdz būt baigie krāpnieki un aiz muguras izfantazētāji. To sapratu, kad saņēmu viņu atpakaļ atsūtīto grupas nobeigumu darbu Corporate Finance, kur viņi uzsver, ka darījuši vairāk kā Latvietes un vēlas augstāku atzīmi par to. Tas jau nekas, ka tas bija grupas darbs un viņi vienkārši ignorēja, ko kopā nolēmām, kā dalīsim darbus, lai visiem sanāk vienādi. Labi, ka Latvietes pasniedzējam labāk patīk nekā Frukti, es izcīnīšu savu taisnību un savu uzvaru vai nu godīgos argumentos, vai vismaz ar šo Latvietes priekšrocību, lai tik viņi saturās  Mani joprojām nevar laist veikalos, uz svētkiem viss ir tik lēti, ka bail. Man makā bija viena mārciņa, šodien iztērēju četras(= Bet nu man vismaz ir Jaunā gada dāvana sev (Ziemassvētku dāvanu limitu sev esmu jau izsmēlusi, bija jādomā kas jauns), vēl viena dāvana maniem mīļajiem, burkānu kaudze un saldējuma lollīši, kuri izskatās pārāk perversi, lai par tiem stāstītu sīkāk. Šodien pasniedzējs pie auditorijas mikrofona paukšķināja košļeni taisot no tās burbuļus un spridzinot. Izklausījās dikti smieklīgi, varēja redzēt, ka arī viņam pašam ir jautri. Vairāk šādu pasniedzēju (ne jau košļenes dēļ, viņš arī lieliski un smieklīgi māca). Vispār šādas priecīgas Ziemassvētku sajūtas man nav bijušas... hmm, nekad! Es tā jūtu, ka šie būs viskolosālākie Ziemassvētki līdz šim. Ja man būtu laiks, es jau sāktu domāt, kur svinēt jauno gadu, bet man ir jāraksta Mārketinga plāns, vai vismaz jācenšas to uzrakstīt. Hihi! |
5.12.09 13:37 - SKOTIJAS pār[ap]domas -04/3-Joprojām kāds zog manu Ziemassvētku garu. Man liekas, ka kāds naktī atnāk un kamēr es guļu vienkārši apsper mani. Atzīstās, kurš tas ir? Vēl man liekas, ka kāds naktī ar mani kaujas, jo no rīta pamodos ar saskrāpētu roku trīs vietās un sagrieztu augšlūpu. Galīgi dīvaini! Ak, jā, beidzot nenormāli garos nagus nogriezu, jo iedomājos, ka varbūt pati sevi skrāpēju nejauši pa nakti. Rīt uzzināšu, vai kautiņš turpinās vai esmu to izgriezusi jau saknēPie manis šodien atnāca Christmas Poo kā no tā Dienvidparka. Tāds liels milzenis podā riņķoja un negāja prom, lai cik daudzas reizes pēc kārtas tiktu laists ūdens. Nespēju nokārtoties, zinādama, ka viņš lūr uz mani un nācās iet uz pirmā stāva tualeti. Tagad es zinu, ka mājās ir kāds, kuram ir ne tikai lipīgie kluči, kuri pielīp pie apakšas un nav iespējams aizskalot prom, bet nu zinu, ka kādam ir arī milzīgais klucis, kurš izskatās pārāk milzīgs, lai iznāktu pa jebkuru galu laukā. Iespējams, ka tieši šī Ziemassvētku kaka man sāka atņemt īsto noskaņojumu. Tiesa gan pa pilsētu pastaigāt joprojām ir dikti patīkami, visi iepērkas un smaida, meklē dāvanas un iesaiņojumus. Visvairāk apmeklētākais ir kartiņu veikals, kurā var ne tikai kartiņas nopirkt, bet arī pāris dāvaniņas, un, ak diens, cik tur lēti. Spilvena lieluma mīksto mantiņu - Ziemassvētku lācītis - var nopirkt ka 3 mārciņām, tas, kurš ir dubulta spilvena lielumā pa 9 ar kapeikām, vienkārši WOW. Latvijā jau mazākie maksātu kā šeit vidējais. Nav brīnums, ka tajā kartīšu veikalā allaž ir rinda tik gara, ka pie kasēm sākas tā otrā galā apejot visiem plauktiem apkārt pie kasēm beidzas. Beidzot atnāca saimnieks un no radiatoriem izlaida gaisu laukā, es gan īpaši atšķirību neizjutu siltuma padevē, bet nu cerams, ka vismaz uz pusi siltāks kā iepriekš paliks. Tā stulbā itāliete mani izvedīs no pacietības vēl vairāk nekā iepriekš. Viņa vispār guļ? Pa dienu viņas nav mājās, bet naktī vazājas riņķī apkārt, runā skaļi pa telefonu vai iet ar draudzenēm kopā čurāt un ierēkt par Christmas Poo. C`mon, kas tā dara? Corporate Finance nobeiguma darbs beidzot tuvojas beigām, vēl tikai jāpabeidz grupas novērtējums uzrakstīt un viss, nododam, pieliekam punktu, ķeramies klāt nākošajam nobeiguma darbam. Tas tik būs forši, ja mums ideāli viss būtu pareizi un dabūtu pirmo A, nu vai vismaz augstāko B. Tie tik būtu prieki! |
3.12.09 00:32 - SKOTIJAS CHRISTMAS pār[ap]domas -04/2-Šodien gribēju patēlot santehniķi un atskrūvēt radiatorus, lai izlaistu lieko gaisu laukā, bet diemžēl nekas nesanāca, jo nekur šajā trīsstāvīgajā mājā nav darbarīku kaste, kur būtu kāds instruments, ar ko to skrūvi radiatorā atskrūvēt vaļā. Un jau ceturto dienu saimnieks saka, ka atnāks nākošajā vakarā. Tā nu mans plāns parādīt, ko sievišķis spēj, izgāzās.Protams Mārketinga plānošanas pasniedzējs kā jau katru 3dienu ieradās ar Costa kafiju un parastiem, ērtiem siksnai pieskaņotiem apaviem uz tutorialu. 1dienās viņam parasti ir košļene un oficiāli glauni apavi. Visiem pasniedzējiem dikti laba oma šodien. Pat nezināju, ka visā pūlī HRM pasniedzēja pamanīs 2 latvietes un smaidot pateiks, ka beidzot ieradušās arī noklīdušās dvēseles
Lieki piebilst, ka divas trešdienas pēc kārtas man veselības problēmu
dēļ nesanāca apmeklēt šos tutorialus. Tuvojas eksāmeni. Šī bija pēdējā
mācību nedēļa. Šausmas! Un es pat nemāku pateikt, vai laiks skrien ātri
vai velkas.Protams, ka kārtējo reizi iegāju Tesco. Šoreiz, lai nopirku 5 DVD-R diskus pa 1 mārciņu, bet beigās sapirkos Chicken Nuggets, Zivju pirkstiņus, 2 lielās Tesco picas, Bekona čipsus un 10 DVD-R diskus un samaksāju 5 mārciņas kopā. Tieši 4 mārciņas vairāk nekā biju plānojusi iztērēt. Viss. Veikalos vairs neiešu. Centīšos Tā kā Mārketinga plānošanā runājām par McDonald, tad skatoties uz visu to neiedomājami reibinoši plašo preču klāstu man sagriezās vēders un atnākot mājās izveidoju savas mazās izvirtības: Lielais burgers pa 99pensiem un ķiploku maizītes. Njammas! Vēl tagad liekas, ka pārpildīts vēders. Labi, ka esmu novājējusi pietiekoši, lai reizi pa reizei varētu atļauties šādas atrakcijas. Atkal karas kompis augšā, kāds atkal bija visu dienu pievācis visu netu. Šodien kaut kā mana Ziemassvētku noskaņa pazudusi. Kurš nospēra? |
1.12.09 18:11 - SKOTIJAS CHRISTMAS pār[ap]domas -04/1-"We wish you a Harry Christmas" <-- šo izlasīju uz kāda plakāta pie Dundee Uny, kur Virgin reklamēja, ka viņu veikalā nu var dabūt atlaides visām Harija Potera filmām. Izlasot šo Harijisko apsveikumu es sāku smieties, tas nekas, ka apkārt bija pāris cilvēki, kuri uz mani dīvaini paskatījās, bet es tur neko nespēju padarīt.Pateicoties Sisei beidzot esmu reģistrējusies deviantArtā un nu bāžu bildes iekšā. Nav ne jausmas, kāpēc tā doma un ideja mani tik ļoti sajūsmināja, laikam tāpēc, ka tajā saitā pavadu lielāko sava brīvā laika daļu. Un es tur neko nespēju padarīt, man patīk smukas bildītes, laba māksla un lieliskas fotogrāfijas. Šodien laikam ir rūķu un elfu diena. Visi palēnām gatavojas Ziemassvētkiem un iznāk laukā no migām un slēptuvēm, lai pārbaudītu, vai bērni ir bijuši labi vai nē. Redzēju 3 mazus, tuklus, noaugušus, rižus rūķus; 8 garas, slaidas, rižas elfenes; 2 trakos, kuri joprojām domā, ka -1 grādā pēc celsija ir normāli staigāt pļūteņbiksēs un maikā un vēl citus dīvaiņus. Vēl šodien man bija līdzinieku diena, kad ļoti daudzi svešie pretimnākošie cilvēki likās pazīstami, jo izskatījās līdzīgi kādam man pazīstamam cilvēkam vai zināmam aktierim, lai gan tā man negadās pirmo reizi. Es laikam pārāk daudz skatos uz cilvēkiem. Un šodien jau neskaitāmo kārtējo reizi sapratu, ka mani nevar laist iekšā veikalā, kur nu vēl suvenīru veikalā, kur ir visādas superīgas Skotijas lietas un suvenīri. Labāk nemaz neizteikšos, cik atkal iztērēju, pašai kauns paliek. Tiesa gan kauns pazūd, kad paskatos uz tām foršajām lietām, kuras nopirku, par kurām mani mīļie būs sajūsmā. Nu labi, 2 no trim lietām es nopirku sev, bet to es arī sev dāvinu uz Ziemassvētkiem. Tad jau tas neskaitās, vai ne? |
26.11.09 18:19 - SKOTIJAS pār[ap]domas -03-Pēc Finanšu assesmenta grupas sanāksmes mierīgā solī devos uz pilsētas centru, lai iepirktu ģimenei dāvanas Ziemassvētkiem, jo zinot, ka 10kg rokas bagāžā es visu neaizvedīšu, domāju sūtīt daļu pa pastu. Sākumā domāju, ka būšu vienīgā, kura tik agri pērk Ziemassvētku dāvanas, bet, ak vai, kā es maldījos. Pilns ar cilvēkiem, visi kur iet, ko darās, runājās, priecājas... iegāju mazākajā no lielveikaliem pilsētā un sapirkos visu tur, lai gan savas stundas 3 četros dāvanu veikalos arī notērēju, par iztērēto naudu es labāk neizteikšos, es pati nevēlos to summu redzēt Ejot pa
ceļam mājup izlēmu vēl pie viena iepirkt pārtiku, kura mājās sāka
iztrūkties, un secināju, ka esmu apkrāvusies ar iepirkumu maisiņiem tik
ļoti, kā parasti rāda amerikāņu filmās, kad sievietes dodas šopingot.
Redzot savu atspulgu veikala skatlogā, es mirkli tajā blenzu un
šausminājos par sevi, bet tad ieraudzīju manekenu skatlogā, ar TIK
nenormāli skaistu kleitu, ka mute atkārās, tiesa gan mute atkārās vēl
vairāk, kad ieraudzīju, ka uz atlaidi tā kleita maksā 49 mārciņas, lai
gan jāsaka... ja man būtu tāda nauda, es to kleitu bez domāšanas
nopirktu Cenšoties vairs neiet nevienā veikalā, jo saraksts ar cilvēkiem, kuriem iztrūkst dāvanas, bija iztukšojies tāpat kā mana nauda kartē, devos mājup izvēloties taisnāko ceļu tieši cauri pilsētas centram, lai apskatītos, kā cilvēki rotā pilsētu un tiek uzstādītas egles dažādās pilsētas vietās un tad pēkšņi gaisā pasitas viens garšīgs aromāts, te otrs un Madara jau riņķo garām mini teltīm, kur pilns dažādu mākslas darbu, koka grebumu un garšīgi, nenormāli vilinoši šmaržojoši ēdieni. Tirdziņš nebija liels, apmēram tikpat, cik LV un nesmaržoja tik ļoti pēc Ziemassvētkiem kā Rīgā, tomēr šīs smaržas bija tik vilinošas, ka es pie katra stenda piegāju aplūkot, kas tik tur nebija paslēpies. Vienā vietā, vienā laikā bija iespējams nogaršot dažādu valstu virtuves - vācu, franču, itāļu... tikai griezies uz riņķi un siekalojies. Dažādi Coffe shopi, konfekšu izstrādājumi, pat olīvēm bija dažādi stendi ar dažādiem veidiem un miksējumiem. Un tie, kuri ir redzējuši japāņu anime, kā cilvēki tur stulbi uzvedās griežoties uz riņķi, skaļi priecājoties un vicinoties, zina kā es tur tajā pūlī izturējos. Ja iepriekš manī no Ziemassvētku gara nebija ne smakas, tagad man nāsīs vien pabija dažādu valstu smaržu Ziemassvētki. Un šo lielisko omu nespēja pat sabojāts fakts, ka ejot mājās kurtkai noplīsa poga, ka ejot pa pēdējo ceļa posmu uz mājām pa kalnu uz augšu sākās vētra, kura sitās tieši sejā metot lapas un lielas, sāpīgas lietus lāses, kā arī maisi bija tik smagi, ka rokas pirksti jau sen bija zili. Beidzot tiekot mājās uzsildīju mikrenē milzīga izmēra XXL burgeri pa 0,99 mārciņām un aši uzsildīju pienu, apsēdos savā gultā, uzliku The Kelly Family albumu "Christmas for all", lai skan fonā, un laimīgi priecājos par to, ka jau pavisam drīz būšu mājās pie saviem mīļajiem, piparkūkām, pīrādziņiem un egles nešanas no meža izpriecām. Ziemassvētki tomēr ir mani mīļākie svētki gadā! P.s. - un kurš teica, ka bez maksas nav nekā? Es netā pasūtīju pāris interesantas dāvanas saviem mīļajiem maksājot tikai 4 mārciņas par piegādi un 0 par precēm Iespējams es vienkārši māku visu ko sameklēt |
15.11.09 00:05 - SKOTIJAS pār[ap]domas -02-Pirmoreiz mūžā saskaros ar tādu idiotisku nelaimi kā dzīvot kopā ar 4iem man pilnīgi nesaprotamiem un egoistiskiem vai vienaldzīgiem cilvēkiem.*Skots visu laiku staigā pa māju āras botās, aizmirst izslēgt elektrību mikroviļņu krāsnij, plītij, tosterim un tam tosterim, kur maizītes lec laukā. Traukus arī viņš aizmirsts izmazgāt pēc maltītes, vieglāk ir traukiem nomainīt ik pa reizei ūdeni, lai puvums aug tālāk. Nemaz nerunājot par to kādu pārtiku viņš lietot - visu laiku tikai saldēto pārtiku vai no konservu zupām - burgeri, picas, bagetes, kuras mērc konservu zupās. Poverists tā vārda visās nozīmēs. Naudu nežēlo, kā jau Skotam viņam viena divas mārciņas turp atpakaļ neko nenozīmē. *Lietuviešu pāris jeb kā mēs latvietes viņus dēvējam - pļūteņbikši. Lietuvā citādākas bikses par pļūteņbiksēm ražo? Pēc šī pārīša neizskatās. Dažkārt es pat nesaprotu, kurš ir meitene, kura ir džeks. Meitene ir tik tieva kā skaliņš, es pat teiktu, ka slimīgi tieva, bet daba viņai devusi ĻOTI lielas sievietes pupus. Es nevaru teikt krūtis, jo tās par tādām nenosaukt. Aizmāršīgi, nemāk īsti paust savu viedokli, mainīgi, jo ik dienas jācenšas saprast - šodien tu esi viņu draugs vai ienaidnieks. Sākumā nesapratu, kā tik dažādi cilvēki var būt pāris, kad abi sāka *Itāliete. Jā, pat nav īsti ar ko sākt. Sākumā domāju, ka viņa ir kaut kāda sektante, nē, pag, patiesībā es joprojām tā domāju, jo viņa dikti skaļi "lūdzās" kā ļoti agri no rīta, tā ļoti vēlu vakarā un nevis skaita tēvreizi, bet kaut ko burbina "abadabababadada...". Aizmirst izmazgāt traukus, aizmirst izslēgt elektrību un reizēm deg visu nakti, allaž salīga, allaž DIKTI skaļi uzvedas. Viņa var pusnaktī sākt sūkt istabu un, ja kāds sūdzas, viņa tikai attaisnojoši atteiks "bet vēl takš nav 1 naktī, un es tikai 10 minūtītes". Iet uz tualeti runājot pa telefonu. Kā var likt skaļu kluci un vienlaikus runāties pa telefonu? Neesmu īpaši redzējusi viņu nerunājam pa telefonu. Diezin, cik liels viņas telefona rēķins? Kad nerunā pa telefonu, allaž dzird istabā skype zvanus. Kad zvani ir ar māti, tad iet vistrakākais tracis "No, mamā, No, NO!" un skaļā balsī. Laikam viņa joprojām nesaprot, ka šajā mājā VISU dzird cauri. Nemāk aizvērt normāli durvis, tikai aizcirst. Arī veļas mašīnai durvis māk aizcirst un nesaprot, kāpēc LockDoors zīme mirgo un sit vēlreiz ciet. Nabaga mašīnīte! Un, kad liekas, ka viņa ir vājprātīga, atbrauc ciemos viņas māte un draud pārējiem 4 mājas iemītniekiem, ka ies uz domi sūdzēties, ka mēs gribam ietaupīt un vēl negriezt lielāku siltumu mājā. A, ko mēs varam padarīt, ka esam 4 cilvēki pret lielāku siltumu, ja mums liekas, ka ir normāli, 1 ir neitrāls, jo viņam ir povers? Pie tam ne elektrība, ne gāze, ar kuru silda māju, nav no tām lētākajām, vai mēs vainīgi, ka viņas izdevumus sedz māte, bet mēs cīnāmies paši? Viņai viegli teikt, ej strādāt, kur lai strādā, ja jau no augusta, kad atbraucu, pat ne uz vienu interviju neesmu aicināta, lai gan CV vai visos pilsētas uzņēmumos atrodas? Nekad iepriekš neesmu akceptējusi šo teicienu, bet šoreiz tas pilnībā atbilst: "Kāda māte, tāda meita; Kāda audzināšana, tāds bērns!" Es esmu labi audzināta, es neizrādu necieņu pret vecākiem cilvēkiem, bet vakardienas strīds ar viņas māti mani noveda līdz baltkvēlei, jo viņa nemaz neklausījās, ko mēs viņai sakām, kāpēc nevēlamies slēgt siltuma padevi lielāku, viņa tikai murmināja tālāk pat tad, kad dusmās jau pēc iespējas mierīgāk liku viņai apklust, lai es varu izstāstīt savu viedokli. Beigās - nervi beigti, asaras uz visām pusēm šķīda, gala rezultāts - nekāds. Nekas siltuma padevē netika mainīts. It kā uzvarējām šajā cīņā, bet par kādu cenu? Nu visi ir redzējuši kā es raudu. Mazā bimba! Iespējams pēc šīs pieredzes es nemūžam vairs nespēšu aizbraukt uz Itāliju, jo liksies, ka visi tur mītošie cilvēki ir tādi un nekad vairs nevēlos nevienu no viņiem satikt. Nekad vairs! Protams, kas tad Itālijas tūrisma pieplūdumam ir -1 cilvēks, bet kas zina, cik es pavilkšu sev līdzi?! Dzīvosim, redzēsim... cerams, izdzīvosim! |
26.8.09 21:38 - SKOTIJAS pār[ap]domas -01-22. augustsLidot pirmoreiz mūžā, tas tik it piedzīvojums ar dažādu emociju gammu. Sākumā es vispār nespēju noticēt, ka tik garai somu un biļešu pārbaudīšanai tikšu veiksmīgi cauri, bet kā izrādījās tas ir visa procesa vieglākais posms. Apsēžoties tajā metāla skārdenē tā vien likās, ka esmu iekonservēta un kāds lielāks par mani tūlīt izņems mūs no ledusskapja un atvērs ēšanai. Sākumā likās, ka nav ne personīgās telpas, ne gaisa, bet vēlāk tas labojās, tiesa no viena grāvja otrā, jo pēc tam palika dikti auksti. Nez, kas tiem cilvēkiem, kuri regulē puļķus, ir prātā, šitā saldējot cilvēkus tik jau tā baiļpilnajā laikā. Gan pacelšanās, gan lidmašīnas nolaišanās sajūtas ir līdzīgas liftā izjustajām emocijām, tikai daudzkārt spēcīgākas un ilgākas. Nu, sēžot lidostā citā valstī, kamēr pārējie guļ, es cenšos izdzīvot. Liekas, ka dzimtene man prombraukšanā uzdāvinājusi apaukstēšanos. Te ir daudz tādi kā mēs, kuri guļ uz grīdas, soliņiem, krēsliem vai mini dīvāniņiem. Viens ir skaidrs, lai šādi ceļotu, ir jābūt bez kompleksiem, jo gulēt kur pagadās citiem redzot ir sava veida māksla un uzdrīkstēšanās. Šo ierakstu veicu 01:24 pēc vietējā laika, kamēr ik pa brīdim pašķielēju kā viens onka ar interesanta paskata mašīnīti braukājas apkārt un mazgā grīdas. Tā vien liekas, ka ikkatrs sīkākais skaņas fragments atbalsojas sienās kā brīdinājuma signāls. Satraukumā iemigt ir gluži neiespējami pat tādam cilvēkam (miega mikai) kā man. Pagaidām joprojām nespēju noticēt, ka esmu pametusi valsti, dzimteni, ģimeni un mīļotos 2,4h lidojuma attālumā. Par ko gan es domāju? 23. augusts Kā noskaidrojās gulēšana lidostā ir trakoti apgrūtinoša, neērta, biedējoša, satraucoša un mazliet apkaunojoša. Visas nakts garumā tā vien likās, ka kāds pienāk un grib ko paņemt, lai gan tas ir tikai prāta apmāns, bet tik un tā tu pamosties un vairs nespēj uz kādu laiku iemigt. Stundas vilkās kā mūžība, bet ik minūte kā stunda, līdz beidzot tikām līdz autobusam, kurš aizveda mūs uz Glāzgovas pilsētu, kura kā izrādījās bija aptuveni stundas brauciena attālumā no lidostas. Klausījos kā skoti runā un sabijos, ka nevar saprast nevienu vārdu, lai gan tās garās stundas laikā cītīgi klausoties jau palēnām sāk ieklausīties izteiksmēs un saprast vārdus. Izrādās viņi runā trakoti dīvaini un vārdus izvelk samērā garus. Mazliet nosmērēju balto jauno rokas somu ar asinīm, izrādījās es kaut kur kaut kādā laika posmā biju sagriezusi mazo rādītājpirkstu, lai gan sāpes nejutu ne tad, ne mirklī, kad to pamanīju. Braucot uz Glāzgovu gluži vai nemanot sāku pievērst skatu mājām, piemājas dārziņiem, laukiem un kopējām ainavām. Viss likās tik sakopts, tik skaists, nu, kā tāda filmās par skotiem un britiem, kuri dzīvo ne lielpilsētas centā. Rūgtums un ilgas pēc mājām un mīļoto uz brīdi nomaina prieks un apbrīna par skaistumu visapkārt, par kuru latviešiem atliek vien sapņot, jo tik tālu laikam mums neizaugt. Lai gan laiks lielākoties ir lietains un apmācies, tomēr cilvēki neliekas nomākti, jo, piemēram, autobusa šoferītis vadot autobusu ik pa brīdim uzsāk kādu meldiņu to svilpojot, ikkatrs pasažieris pasaka šoferītim paldies un novēl jauku dienu vai saka „see you soon”. Tā kā cilvēku bēdas vai kādas citas negācijas nemana ne krīzes, ne laika apstākļu dēļ. Pēc ilgā brauciena pārsēdāmies citā autobusā, kurš veda uz mūsu pilsētiņu Dundee. Ļoti lētas biļetes 2,3h braucienam var iegādāties megabus.com. Mums tas katrai izmaksāja kādus 2,24Ls. Dabas skaistums kārtējo reizi pārsteidza un par spīti nošļukušajai dūšai lika pasmaidīt. Sagurums diemžēl lika par sevi manīt un lielāko ceļa daļu nogulēju. Dundee centrs ir salīdzinoši neglīts un ne īpaši piesaistošs, vismaz tas, kuru redzējām caur autobusa stikliem, bet mūsu dzīvokļa rajons ir dikti patīkams. Lai gan māja ir salīdzinoši šaura, tomēr šeit mitināties ir ērti un iejusties nav grūti. Tiku pie lieliski liekas istabas ar plašu divguļamo gultu, pietiekoša lieluma drēbju skapja un skaistu veclaicīgu kumodi ar daudzām mazām atvilktnītēm. Filmās parasti rāda, ka tādās viss ir glīti sakārtots pa krāsām, drēbju veidiem un tamlīdzīgi, kas man lika arī rīkoties tāpat. Ir istabā arī mācību galds, tomēr tam lielākoties pagaidām pielietojums ir kā mantu novietne atvilktnēs un grāmatu nolikšanai uz tā, jo krēslu saimnieks nebija vēl paspējis mums piegādāt. Visstulbākais ir tas, ka te ir trijžuburu elektrības kontakti, bet tuvējā veikalā neatradām to pārveidotāju, lai varu lietot normālus slēdžus, tāpēc rīt būs jāaiziet uz centru, lai nopirktu šito uzparikti tur. Telefonā kredīts ātri beidzās un mirklī, kad nauda kontā ir zem 1Ls, sms un zvani tiek liegti un nu esmu bez saziņas līdzekļa un nevaru nevienam pat vairs pateikt, kāpēc neesmu un uz kādu laiku nebūšu sasniedzama. Galvenais jau ir, ka palēnām cenšos saprast skotu angļu izteiksmes, jo tā runāšana atgādina rižus večus ar zemām balsīm skotu svārciņos no kādām stulbām filmām vai vecām multenēm. Vietējais laiks ir tikai 21:30, bet pēc Latvijas laika ir jau 23:30 un miegs, kā arī sagurums, liek par sevi manīt. Mīksti gaisīgā gulta ir tieši tas, kas man nepieciešams, lai gan ir dikti skumīgs kas iekšā sēž. 24. augusts Gulēšanu tik gaisīgā gultā tiešām var nosaukt par gulēšanu mākoņos. Atverot acis iesākumā pat nesapratu, kur atrodos, bet pieceļoties, atverot aizkarus un izbaudot skaisto skatu, sapratu, kur un kāpēc atrodos. Viss likās kā jau kādā filmā redzēts: pilna iela ar atkritumu urnām, kuras atkritumu savācēji iztīra, skrējējs skrien no rīta pretī saules staru atspīdumiem jūrā un kāds vīrietis izvedis pastaigāties savus trīs šuneļus, kuru kakiņas savāc maisā, kuru aizsien. Nezin kā būs vēlāk pēc gada, kad atgriezīšos pavisam Latvijā, vai arī tur cilvēki un daba man atgādinās skatu no filmām? Vakar mani biedēja un kaitināja garām lidojošās lidmašīnas, tomēr šodienas debesīs tās izskatās kā cēli putni, uz kuriem ne tikai prieks skatīties, bet tie arī izdaiļo kopējo skatu aiz loga. Tā kā atkritumus izved 7:30am, tad pieņemu, ka pēc Latvijas laika 9:30 jau biju piecēlusies. Viss mājās vēl bija kluss, pārējie vēl gulēja un tāpēc man bija traki kauns iet tualeti, jo mājai cauri forši visu dzird, bet pēc 15min ciešanās man jau palika vienalga un gāju kārtot savas darīšanas. Šodien sapratu, ka no tējas un burkāna nesanāk labas brokastis, tāpēc jau uz 11:30am nācās apēst arī brokastu pārslas. Šodien daudz vairāk kā vakar nācās saskarties ar cilvēkiem un sapratu, ka šī tauta nudien ir traki forša – pēc katras uzvaicāšanas vai kā nopirkšanas pasaka paldies un novēl labu dienu un pat tante, kura gaidīja pieturā autobusu, mums pastāstīja, kur apskatāmi autobusu laiki, lai gan viņai to nelūdzām, bet vienkārši viņa redzēja, ka nevaram tos atrast. Pašas interesantākās ir pieturas mājiņas, kuru tukšā daļa ir nevis pavērsta pret ielu, bet uz ēkas pusi, ar Leldi vēl pasmaidījām, ka viņiem laikam viss ir ačgārni. Uz ceļa viena vīrietis pārdeva žurnālus un, kad gājām garām, mums tos piedāvāja, mēs atteicāmies, bet viņš tāpat pateica „Ok, thank you!”. Diena no šādiem sīkumiem vien uzlabojas, jo nākas arī pašam pasmaidīt. Lietuviešu pāris joprojām lielākoties sēž savā istabā, tāpēc pat pilnīgi žēl, ka nesanāk normālāk pielietot angļu valodu un ar viņiem sadraudzēties. Cerams, ka itāļu meitene, kurai kaut kad septembra sākumā jāierodas, tāda nebūs. Lasu pienākušās sms un skumstu, ka nevaru joprojām sazināties. Kas tā par stulbu sistēmu, ka sms un zvani ir liegti, ja tev ir mazāk par 1Ls? Vēl viens idiotisms ir tāds, ka no šejienes kādam dzimtenē sūtot sms jāmaksā 0,096 Ls/sms. Tad jau nav brīnums kā man pa viena vakara saraksti iztērējās visa kredīta nauda, jo biju pieradusi, ka Okartes draugu grupai ir 0,01 Ls/sms. Šausmas! Ar steigu jāmeklē veikals, kur var nopirkt to elektrības verķi, citādāk dažs labs domās, ka ar mani vēl kas noticis. Pēc ĻOTI ilgiem meklējumiem adapteris beidzot tika atrasts, bet tāpat pa dārgo (£ 6,99), jo lētākie bija pa £1 Paundlandā, kas ir līdzīgs kā mums ir lata veikals, tikai šeit viss ir daudz krutāks. Tur nopirku 30 skujamos pa £1, kādi mums Latvijā maksātu ap latu katrs. Sākumā nevarēju pierast pie Skotu čipsiem, kuri ir nevis visi vienā paciņā, bet vienā lielā pakā saliktas vairākas garšas paciņas iekšā taj lielajā. Nopirku vienu lētāko izmēģināšanai, tīri forši. Tie čipsi, kuri ir visi vienā lielā pakā sabērti, maksā par vismaz 50p dārgāk nekā šie pa paciņām un garšām sadalītie, lai gan tilpumi ir vienādi. Vienā lielveikalā kāds rižs vīrietis sāka ķerties klāt maniem nagiem un ko stāstīt, sākumā sabijos, bet tad sapratu, ka viņš man rāda jaunāko kaut kādu nagu kopšanas sēriju, lai labāk parādītu, veica man divu nagu laku notīrīšanu, nopulēja man nagus tik spīdīgus, ka izskatījās, ka ar caurspīdīgo nagu laku nokrāsots. Brīnumainā kārtā viņa ātro runāšanu sapratu, laikam sāku aprast ar valodu. Viņš runāja un blenza man acīs, tad pēkšņi sāka prasīt, vai es zinu, ka man acīs ir brūni pleķīši? Es atbildēju, ka zinu, un tad viņš prasīja, vai es zinot, ko tie nozīmē, es teicu, ka nezinu, un tad viņš teica, ka viņam dzimtenē tās tiekot uzskatītas par eņģeļa asarām un cilvēki, kuriem acīs tādi pleķīši ir, esot apveltīti ar lielu laimi. Es tikai pasmaidīju, pateicu, ka esmu studente, kura meklē darbu un naudas nava, viņš teica, ka šeit būs vēl ilgi, ja nu pārdomāju, un novēlēja labu dienu. Tas tik bija viens brangs piedzīvojums. Vakars gan nav tik spīdošs kā diena, jo jūtos vēl slimāka kā iepriekš, cerams, ka rīt pamodīšos un būšu vesela! |
Powered by Sviesta Ciba