SKOTIJAS pār[ap]domas -08-

Sākšu šoreiz ar to, ka man ir LIELAS aizdomas, ka mans DELL palēnām iet dēlī. Interesanti, no kurienes viņi izrauj tik dīvainus nosaukumus datoriem? Tas noteikti ir kārtējais gadījums, kur vienā valstī vārds nozīmē ko pavisam parastu, bet citā ko smieklīgu un neparastu, kā tajā piemērā par meksikāņu (ja nemaldos) pildspalvām, kuru nosaukums kaut kādā citā valstī nozīmēja kaut ko saistībā ar izšļākšanos Lai vai kā, mans DELL met laukā errorus, ka nevar visādus application atvērt un slēdzot laukā daudzi visādi EndNow jāspiež un Firefox vispār atsakās darboties, so pārgāju pie Google Chrome. Kādas atsauksmes? Man pagaidām nepatīk.

Kaimiņu [ne]būšana turpinās, sāga neskaitāmos cēlienos.

*Sāga nr.1* Skots pirms kāda laika no rītiem bļaustījās kā vājprātīgs sakot „NŌ”, smējāmies abas ar Leldi līdz vēdera krampjiem iedomājoties, ka viņš uzprogrammējis beidzot sev meiteni, tā kā anyway visu dienu nīkst pie datorspēlēm, bet beigās palaižot programmu atklājis, ka aizmirsis uzprogrammēt viņai pupus Jā, mēs neesam ļaunas un, nē, mēs smejamies par citiem

*Sāga Nr.2* Itālietes māte paliek pie viņas jau otro nedēļu, joprojām nesaprotu kā tā sieviete pelna, ja pelna, ja visu laiku visu dienu sarunājas ar savu meitu pa telefonu, kad viņas nav kopā, un šeit pavada tik ilgu laiku. Lai vai kā, šoreiz stāsts nav par to, bet gan par ģimeniskumu. Es īsti nezinu, kādas ir itāļu ģimeniskās saites, tomēr iešana kopā ar māti mazgāties un uz tualeti ir mazliet par traku pat manai saprašanai. Es vēl iespējams pieļautu tādu lietu kā aiziešanu kopā pačurāt, bet pa lielām darīšanām? Nu tur ir jābūt iekšām. Nu tas, ka mātei ir iekšas stenēt un elst, un aktīvi mētāties ar klučiem pa podu 20 min no vietas, esmu dzirdējusi ik rītu 7am jau gandrīz pilnu otro nedēļu. Un tā māte nebūt nav veca, es vairāk par kādiem 45 gadiem nedotu, bet, ka nevar uzkāpt bez skaļas elšanas vienu stāvu augstāk, kas ir tieši 7 pakāpieni, tas man liekas kas dīvains. Un abas ir visu laiku kopā visu dienu. Viņas pat naktī gandrīz sinhroni krāc. Un šādas sievietes patīk itāļu vīriešiem?

*Sāga Nr.3* Es zināju, ka itāļi ir skaļi, es to ik dienu no rīta un vakara lūgšanās dzirdu, bet es nebiju dzirdējusi kā viņas reāli strīdas un tad nu gan tur bļaustīšanās iet kā traka vaļā. Es domāju, ka Meksikāņu seriāli ir vājprātīgi, bet Itāļu.... uh, tas pārspēj visu. Pus 1 naktī (LV tad ir pus 3) māte sāk bļaustīties uz kādu caur skype call un kādas 10 minūtes izkliedza vienu un to pašu vārdu, kurš man izklausījās pēc „nomīza”. Pirmajās reizēs likās smieklīgi, bet viņa tā turpināja vēl 10 minūtes. Tas jau nekas, ka man nākošajā dienā 7:40am jāceļas, lai sataisītos un 8:20 izietu uz skolu.

Mana „veiksme” atkal darbojas pilnā sparā. Ja kam ir iespējams nokrist, tad tas nokritīs, ja kam ir iespējams uzskriet virsū, tas notiks, bet, ka tieši tad, kad es eju mazgāties dušā, pēkšņi tai nav spiediena, tas nu bija par traku. Vienu vakaru izlēmu beidzot iet izmazgāt matus, ieslēdzu dušu un viss kādu laiku iet normāli, pēkšņi spļaudās un raustās un čušs – lowpressure! Es nodomāju, ka esmu saplēsusi dušu neko nedarot, bet tad pamanīju sarkano gaismiņu mirgojam pie tā uzraksta, ok, izlemju iet vēlāk. Sāku sačatoties ar Edgaru, kā dzirdu, ka Plūtenis aiziet mazgāties un, ko tu iedomājies, duša iet normāli. Es nopriecājos, ka tikšu izmazgāt matus. Nepaspēju rindiņā ielīst, kā pēc Plūteņa aizgāja Pļutene mazgāties, ok, gaidu, iešu pēc viņas. Es jau laimīga skrienu nākošā mazgāties, ieslēdzu dušu, 10 min padarbojas normāli un atkal low pressure. Man nu gan neveicās un biju trakoti ellīgi nikna. Nākošajā dienā no rīta, kad Pļūteņi uzsāka savu maratonu no jauna, es izlēmu arī pēc šiem un, protams, atkal neiet. Beigās ielaidu vannā ūdeni un mazgājuos tāpat, tiesa gan galva no turēšanas uz leju sagriezās un vēl ilgi griezās, bet vismaz bija mati beidzot tīri.

Klausos visu dienu BoA. Šodien garastāvoklis velk uz labu deju mūziku. Lūk, kā jādejo. Uznāk nostaļģija. Man arī gribas atkal kur un kaut ko padejot. Jāmēģina atgriežoties LV atsākt kāda dejas stila apmācība.