Šodien uzrakstīju pēdējo šī mācību gada eksāmenu un beidzot man ir brīvdienas sākušās. Protams, roka atkal ir nejūtīga no pierakstītajiem 3 bukletiem (katrā pa 6  A4 līniju lapām no abām pusēm), tomēr pietiekoši funkcionējoša, lai jau trešo stundu lēnā garā uzrakstītu šo ierakstu.

Rīta jau pats par sevi iesākās briesmīgi - nespēju pamosties tā kā pa nakti ik pēc stundas cēlos augšā, jo likās modinātājs nav noskanējis, un atliku vairākas reizes modinātāju. Beigās no 1,5h rīta materiālu pārlapošanas mācībām (mācību materiālu kaudze pamatīgākā - kā biezākā HP grāmata) sanāca tikai 30 min ašs pārskrējiens galvenajiem tematiem un cilvēkiem pāri. Kas to būtu domājis, ka tik daudzi "zinātnieki" pēta tādas lietas kā emotional labor, psychological contract, globalization, flexible working un citas tamlīdzīgas tēmas. Nemaz visus nespēju atcerēties. Labi, eksāmenā es atcerējos visus, kurus man vajadzēja un šoreiz diemžēl Boltonei aizmirsu gada skaitli pierakstīt, un, nē, neesmu zubre - pēdējā laikā palēnām sāku trenēt redzes atmiņu - dikti noderīgi. Ja neņem vērā, ka eksāmena laikā, kad aizver acis un centies atcerēties, uz kuras lapas bija rakstīta tev nepieciešamā informācija, eksāmena uzraugi domā, ka esi noģībusi

Ir TIK daudz kas iekrājies, ko visu laiku gribējās un vajadzēja sadarīt, ka nu vairs no priekiem nezinu, kam ķerties pirmajam klāt. Sāku ar pēc eksāmena izrīšanos gardumu tūri - Lidlā nopirku siļķi krējuma mērcē ar sīpoliņiem, gurķiem un ābolu gabaliņiem un kopā ar griķiem apēdu lielā ātrumā. Zibenīgi tāpēc, ka gribējās ašāk ķerties klāt "saldajam" ēdienam. Turpat Lidlā nopirku 300g El Tequito Tortilla Chips with Chilli Flavour un 300g El Tequito Mild Cheese Salsa Dip un ēdu jau visu dienu un kā nevaru apēst, tā nevaru. Es gan nezinu, cik Latvijā kas tāds maksā, bet šeit es par "saldo" ēdienu kopā samaksāju 1,44 poundus un nezin kāpēc likās nenormāli lēti, jo Latvijā (es laikam nemācēju sameklēt) Tortilla Chips vien liekas, ka bija dikti dārgi. Samērā daudz jāiet uz tualeti, jo šitam asumiņam gribas daudz ūdeni uzdzert

Es pārnākot mājās gribēju gultas veļu izmazgāt, tā kā es no rīta ēdu Tesco šokolādi un nejauši liela šokolādīga siekala izleca no mutes un trāpīja uz palaga, kā arī es aizvakar lakojot nagus nolakoju arī  "mazliet" segu, un laikam 6dien nejauši novārtīju spilvendrānu ar majonēzi, un ... tā ir, kad ēd gultā
Mācība: neēst gultā!
Kāpēc es to sāku stāstīt? Ak, jā... Pārnākot mājās gribēju izmazgāt gultas veļu, bet kāds cits jau pamanījās savējo iebāzt pirms manis un pievākt visus žāvētājus, nu man jāgaida rītdiena.
Rīcība: apgriezt spilvenu uz otru pusi, segu ar netīro galu uz kāju pusi un apgriezt matraci kopā ar palagu (jo man ir slinkums maukt viņu nost un likt otrādi, ja vieglāk ir to smago lielo matraci pacelt un apmest otrādāk) ar netīro galu uz gultas pusi, kurā neguļu, lai nerēgojas pirmajam skatam netīrās lietas.

Cerams, ka rītdien atcerēšos, ka gultas veļa ir jāmazgā, tā kā vairs acīs nekrīt netīrie pleķi
Un, nē, man nav vēl viens gultas veļas komplekts, ko nomainīt!

Un tagad diemžēl pēdējais stāstiņš no kolosālā Čārlija stāstām-gabaliem. Šoreiz par to, ko Latvieši sauc par verbālo caureju, bet Čārlijs par "6 pints of lager and a kebab". Respektīvi, students sadzeras 6 pintes alus un apēd kebabu un tad viņš to visu izvemj ārā uz sava eksāmena darba. Pēc tam pasniedzējam ir jārakņājas pa šo šmuci, lai sameklētu kariju.
Kā vienmēr - taisnība jau ir. Dažkārt studenti var saliet tādus ūdeņus, ka pasniedzējam labi gribot jāmeklē par ko kādu punktiņu piešķirt. Protams, viņa stāstīšana un tēlošana, un entuziasms visus noveda līdz smiekliem (nu vismaz tos, kuri saprata angļu valodu). Varbūt jāmēģina pierunāt viņu pārcelties uz Turību?

Iepriekš, lai iepirktos, bija jāizdomā iet uz Tesco VAI Lidl, jo viņi atradās pretējos iešanas virzienos un bija pārāk liels slinkums iet uz vienu un tad otru, bet šodien atvērās Tesco Express tieši otrpus ielai no Lidla. Kaut kāds stulbums - tieši tad, kad man jau nu vairs nevajag. Kur viņi bija mācību gada sākumā? Pff!
Un tā kā veikalu atvēra tikai šorīt un man sanāca iet garām ejot uz eksāmenu, visi veikala darbinieki kā atlīmējušies pret stiklu uz mani lūkojās un gaidīja, ka ieiešu iekšā. Man gan nebija laika, bet vajadzēja, kas zina, varbūt man ko piešķirtu par pirmo klientu veikalā. Es pat skata pēc būtu ko nopirkusi Kāpēc es tādas lietas iedomājos tikai pēc tam?

Ok, tauta, gaidiet ārzemnieci mājās. Piespiediet Ryanair sākt darboties. Vakar un šodien TĀDI vēji pūta, ka pašam vulkānam jau jābūt aizpūstam nezin kur. Čav un līdz nākošai reizei. Man jāiet pakaļ jaunam divlitrīgajam (ūdenim)! Nu to tortillu dēļ!