SKOTIJAS pār[ap]domas -11-
Jau pailgu laiku atpakaļ, man reiz nebija ko darīt, es iegooglēju vārdus "free sample" un izmeta neskaitāmas lapas ar iespējām pasūtīt tā saucamos freebies, un tas ir tik smieklīgi jautri pasūtīt visu ko, kas tev atnāks par brīvu, īpaši tagad, kad es drīzumā vien izvākšos no šejienes, bet nākošajiem īrniekiem nāks visādi paraudziņi Labi, ka biksīšu ieliktnīšu visus iespējamos veidus un prezervatīvu jau saņēmu. Žēl, ka vairs neatceros, kas vēl tur bija, kam pierakstījos. Ir tik jautri saņemt pasta kaudzīti un kā filmās izskatīt visam cauri šķirojot - crap, crap, crap, ōōōoo

Latvijā jums ir Wasabi Pringles? Es dievinu wasabi, man tīri labi garšo pringles un abas lietas kopā ir vienkārši AWESOME! Ja Latvijā nebūs wasabi pringles... laikam jāsapērk riktīgi un jāatēdās, lai silti līdz mūža galam, nu, lai negribētos. Mmm, wasabi pringles! Vēl tagad skatos uz stūrī nolikto tukšo skaisti salātzaļo iepakojumu, žēl, ka tur jau sen nekā nav iekšā!

Amazonē mani nevar laist - es palieku histēriski traka. Edgars sauc mani par grāmat-tārpu. Dikti neskaists vārds, bet atbilstošs. Man plauktiņā stāv jau 10 grāmatas, kuras iepriekš pasūtīju, bet šodien es pasūtīju vēl 10. Muahahaaa (kāpēc nav smailijs ar maniakāliem smiekliem?)!
Lovely Bones (liels paldies Kristai un viņas māsai par kino vakaru) filma nebija tik kolosāla, cik neiedomājami kolosāla bija grāmata. Es nezinu, kā filmu uztvēra cilvēki, kuri nav lasījuši grāmatu, bet es arī filmā knapi valdīju asaras, bet varu teikt, ka pavisam droši grāmata ir simtreiz lieliskāka.
Ja jau iesāku par grāmatām, tad vēl mazliet - mans TOP grāmatu piecinieks vai pat desmitnieks nebija mainījies kādus 6 gadus, bet man tikai atliek ielīst Amazonē, pasūtīt grāmatas, maniakāli tās iesūkt sevī (ar nozīmi izlasīt, lai gan viņas arī dievīgi smaržo) un mans tops izmainījās. Nu vairs neviena grāmata, kura reiz bija manā top5 sarakstā tur vairs neatrodas.

Edgars mani sauc par smailijzaķi, jo, kad man uznāk nerunīgais garīgais vai noguruši pirksti no drukāšanas, vai ēdu, es čatā daudz lietoju smailijus nevis atbildu ar vārdiem. Bet ko padarīt, ka dažreiz attēls var pateikt vairāk nekā spēj izteikt vārdi? Nē, tas bija galīgi stulbi teikts, vārdos allaž var visu vairāk un foršāk pateikt! Tikai nesakiet to viņam

Redzēju pilnu lielo autobusu ar Skotiem svārciņos, viņi kāpa vairākas reizes ārā no autobusa dziedot. Vairākas reizes, jo viņus filmēja un operatoram kaut kas visu laiku nepatika, viņš tikai bļaustījās "This shit isn't working! Go back! Try again! Louder, LOUDĒR!" Un vīrišķi svārciņos tusnējās atpakaļ autobusā, lai nāktu jau neskaitāmo reizi no tā ārā skaļi dziedot. Meldiņš bija lipīgs, izklausījās gan vairāk pēc kaut kādas īru dzērāj-dziesmas.

Pirms vairākām nedēļām (laikam) es rakstīju, ka mums bija salūzusi duša, jā, dušas plēšanas incidents sākās jau tajā tālajā dienā, kad stulbais skots nespēja noturēties kājās un paslīdot ķērās nevis pie aizkariem, bet pie dušas. Kriss (mājas īpašnieks) nomainīja beidzot visu dušas iekārtu, mēs veselas 2 dienas varējām izbaudīt veselas dušas priekus, līdz kāds idiots atkal to saplēsa. Tiesa gan šoreiz vismaz tā darbojas, tur tikai pa aparāta apakšējo pusi tek tik lielām straumēm ūdens, kad iedarbina dušu, ka pašā dušas galviņā spiediens samazinās 3 reizes. Un visi normāli mazgājas tikai tālāk, nemaz nemēģinādami to salabot! Varu derēt, ka mājas saimniekam viņi nav sūdzējušies. Pat negribu zināt, kā šitā foršā māja tiks nopostīta nākošā gada laikā, jau tagad bez latviešu meitenēm te neiztikt. Tiklīdz mēs ko neizdarām, tā viss noiet grīstē. Kā var būt tik neaudzināti cilvēki?
Ak, jā, par dušu. Es nezinu, kā pārējie piecieš mazgāšanos 1/3 ūdens spiediena, kamēr pārējais šļakstās no aparāta uz vannas malu un tev virsū jau atdzisušā veidā, bet es nepieciešu. Es izdomāju vienkāršu veidu, kā to caurumu "aizmālēt". Es paņemu 2 tualetes papīra kubiciņus, saslapinu, satinu plānā josliņā, kā cigaretē, vienu tā galu iespraužu caurumā, cik tālu iespējams, pārējo aptinu ap šļauku, lai labāk turās. Un voila - es mazgājos 100% spiediena dušā

Ar lielu nepacietību gaidu, kad Edgars atbrauks, tad mēs tiem kaimiņiem parādīsim, kā tas ir traucēt man gulēt. Kāds pēkšņi izdomā 2am virtuvē griezt burkānus ĻOTI skaļi. Un es tieši cenšos iemigt. Pēc pusstundas mocībām beidzot iemiegu un tas pats idiots 6:30am izdomā iet dušā un vēl pūš un elš, ka dušai pa vienu galu tek ūdens, lai gan pats to pirmām kārtām saplēsa. Nudien, tauta! Diennaktī ir 24h, bet viņš allaž pamanās traucēt mani tikai tad, kad eju gulēt vai man līdz modinātāja skanēšanai palikušas 30minūtes vai stunda. Un pļutkas... ak šausmas, viņi takš to gāzes ieslēgšanas pogu nodeldēs šitik bieži slēdzot iekšā. Es nesaprotu, tas ir par spīti vai jau kaut kā māniski (kā kleptomānija) iestrādājies? Nez, kā tā mānija sauktos - pogspaidīšana? Deniss? Denisa sindroms [tiem, kuri nezina - no filmas Denisa bieds - ja nemaldos]

Edgars ieteica veidot realitātes šovu par šiem trakajiem ļautiņiem. Izvietot telpās kameras un vērot cilvēku reakciju situācijās, piemēram, ieslēdzas signalizācija, ko kurš darīs, kurš pirmais sapratīs, ka vajadzētu to izslēgt un/vai pārbaudīt, vai tiešām kur kas nedeg? Es bez kameru izvietošanas jau zinu, ka Skots ieslēgtu skaļāk savu šaušanas spēli, lai nedzirdētu signalizāciju (or uzliktu savas milzīgās austiņas), bet Itāliete laikam ir tik kurla, ka viņai tas neuztrauktu. Ak, jā, reiz viņa divpadsmitos kaut ko virtuvē piesvilināja (virtuve ir 1. stāvā tāpat kā signalizācijas atslēgšanas aparāts) un sākās signalizācija, viņa izskrēja no savas istabas (2. stāvā) un aizskrēja uz virtuvi noņemt no plīts to, kas viņai bija jau pie katla piesvilis, tad viņa vēsā mierā aizgāja uz savu istabu. Mēs ar Leldi stāvējām manā istabā un es viņai teicu, lai neiet lejā slēgt laukā, redzēsim, kurš izslēgs. Un gaidījām un gaidījām, un gaidījām, līdz apriebās! Jau vērām durvis vaļā, līdz beigās Pļūtenis izlēma aiziet izslēgt signalizāciju. Ar otro piegājienu izdevās. Wow! Skots, protams, nepakustējās no savas spēles, tikai šaudījās tālāk.

Pļutka ir palikusi TIK kārna, nu TIK tieva, ka liekas, ka skeletiņš staigā. Nu, ja neskaita buferus, tur joprojām viss ir bumbās Bet kāda viņai iekritusi seja, acis kā mironim. Nav brīnums, ka šitā izkāmē, ja ēd tikai riekstus un rozīnes un dīvaina paskata un krāsas zirņveidīgus izaugumus. Brīnos kā viņas tievie striebuļi un mugurkauls vispār viņu var panest, kur nu vēl buferus, kuri, starp citu, nu izskatās vēl nedabīgāki nekā iepriekš, kā izaugumi, kuriem tur nebūtu jābūt. Brrr!

Mums joprojām ir burvīgs pavasaris. Nemaz par Latvijas ziemu negribas domāt. Reizumis pa dienu var pat bez kurtkas jau staigāt. Un tās puķītes... mmm, un saulīte... jā! Kad atcerēšos ejot uz skolu paņemt fotoaparātu līdzi, nofotogrāfēšu, cik skaisti viss mums jau zied. Centrā vispār zaļo zāli knapi redz, viss kā nosēts ar violetiem un oranžiem ziediem. (es neesmu ziedu fane, es nezinu nosaukumus; kā Lelde saka "man visi ziedi ir flokši" man gan visi ziedi ir vienkārši ziedi)

Un tagad priecīgās vēstis.
Skotijā vārnas saka "ņau" un imitē signalizācijas skaņas.
Nē, nopietni! Es nācu pagājušonedēļ no skolas mājās viena pati un sāku skaļā balsī smieties, kad kokā man līdzās vārnai līdzīgs putns sāka spiegt  "ņāū" "mjāu"
Un šorīt ejot uz skolu es arī sāku skaļi smieties, bet šoreiz ne putnu dēļ. Nezinu, vai es pārklausījos vai tiešām džekam nenoveicies ar uzvārdu, bet situācija tāda, ka es eju augšup pa ielu, iznāku uz galvenā ceļa un tur kā vienmēr satiksme. Gaidu, kad tikšu pāri, te pēkšņi līdzās iznirst kāds uzvalkā tērpies džeks. Viņam iezvanās telefons, viņš paceļ un saka: "Hello, Asshole speaking!" Nudien, iespējams es tikai saklausīju, ko gribēju saklausīt, bet es sāku smieties. Labi, ka tajā brīdī mašīnu satiksme samazinājās un varēju aši tikt ielas pretējā pusē.

Un nu svarīgākā ziņa:
Es vācu visus savus vecos dzejoļus, stāstus un citus mirkļa iedvesmas darbus kopā, lai man paliek personīgajai kolekcijai. Ja gadījumā esmu tev sūtījusi apsveikumu jubilejās vai tāpat uzrakstījusi kaut ko, vai tev kas mājās "nejauši" no manis ieklīdis, lūdzu atsūtīt. Liels paldies!

Lai jums jauka nedēļa,
Lai vārnas saka "ņau" un ir par ko papriecāties!