SKOTIJAS pār[ap]domas -05-
Ziemassvētki bija tīri jauki svētki ar abām ģimenēm. Jaunā gada papīra strēmeles joprojām bija saķērušās manā šallē, atbraucot atpakaļ uz Skotiju atradu vēl pāris zeķēs.
Bija neiedomājami liels prieks satikt foršos cilvēkus, ar kuriem nesanāk dienu no dienas saskrieties, bet tomēr, kuri ir forši pa dzīvi un pa grādiem Cerams, ka man neliks samaksāt telefona rēķinu, kuru izrunāju ne pa savu telefonu Not my fault! No Latvijas atvedu arī malkas mazu atlūzu, kura man otrajā zeķubikšu uzvilkšanas reizē tikai iedūrās dupsī. Lēni aiziet laikam!

Bet nu esmu atpakaļ Skotijā, Dundee un ir atsākušās mācības. Šī gada mācību priekšmeti ir vēl jo interesantāki nekā iepriekš, tiesa gan jāatzīst, ka es jau tagad baidos no eksāmeniem, jo priekšmeti ir arī nenormāli grūti apgūstami un saprotami.
Arī pasniedzēju klāsts ir cits, tiesa gan jāsaka, ka šogad ir vēl smieklīgāk nekā iepriekš. Čārlijs (Organisation & Transformation) TIK smieklīgi stāsta visādus piemērus iz savas dzīves, ka pirmajā lekcijā nosmējos līdz asarām, tāpat kā meitene pirmajā rindā tikai es atšķirībā no viņas neņirdzu tik skaļi, ka pat milzīgās divu stāvu auditorijas augšējā rinda dzirdēja. Sākumā likās, ka viņš ir līdzīgs žurkulēnam vai kāmim, jo nu tā seja bija tik kaut kur redzēta, bet beigās ar Leldi izspriedelējām, ka viņš ir līdzīgs Grinčam, tiesa gan - īsāks augumā.
Managerial Economics pasniedzēja Kornēlija izskatījās kā no kaut kādiem astoņdesmitajiem vai kuriem tur gadiem izkāpusi savā fričenē un dīvaini sakombinētajā apģērbā, lai gan pēc viņas plašajiem rokas mājieniem likās, ka viņa ir svētā, kurai ērti stāvēt ar rokām plāši vaļā cenšoties izskaidrot, cik liels jēdziens vai liela nozīme kam ir.
E-business... ak man dieniņās *nopūšas* Neviens nekad nespētu iedomāties, ka par ko tādu var mācīt sieviete ap/pēc sešdesmit, es jau nu ne tik, jo likās, ka tāda vecuma cilvēkiem dators ir maģiska kartona kaste, kur nu vēl zināt, kas ir internets, tomēr šī dīvaini ņirdzošā tante zina tik daudz un grib par to runāt tik daudz, ka galva griežas. Jau pirmajā dienā lika izlasīt 9 lpp. teksta priekš nākošās dienas tutoriala. Likās, ka viņa ir kā traka uz visām šīm mājas lapas, novērošanas un visām e-business lietām, tomēr tutorialā atklāju, ka viņa prot ne tikai sasmīdināt ar savu smieklīgo smiešanos un humora izjūtu, bet arī prot novērtēt tavas pūles, kaut tās ir nelielas - zināma sirsnība. Patīkami! Tiesa gan tutoriala grupa man nepatīk, centīšos ko izmainīt, jo VISI ir frukti, ok, ir 3 cilvēku izņēmumi, tomēr kā var sakrist tā, ka visi uzvārda alfabēta augšējā galā ir fruktieši no fruktlandes? Ak šausmas! Nebūtu jau nekas traks, ja viņi normāli strādātu, kad jāveic grupu vai pāra darbs, bet viņi visu laiku savā starpā sarunājas fruktiski? Kāda jēga mācīties ārzemēs, ja valodu neapgūsti? Un viņi jau tāpat to traki slikti zina.

Atbraucot uz šejieni no Latvijas -20 grādiem, sajutos kā kāpostiņš, jo pa ceļam uz mājām visu palēnām vilku nost. Šeit ir lielākoties ap 0 grādiem, pirmajā skolas dienā pat bija +4, likās, ka karstumā izcepšos. Nē, nopietni, tik strauja temperatūras maiņa nav forša, toties forša ir laika maiņa, jo šajā miklajā zonā mani mati ir tik forši pūkaini un ruļļojas, ka prieks. Tiesa gan neesmu pieradusi atkal staigāt pa kalnainajiem ceļiem, ir ko noņemties, kamēr tiek līdz skolai un mājās. Ak, jā, un grafiks šogad ir tik stulbi izkārtots, ka man ir 2 dienas ejot uz skolu jānāk mājās, jo ir 3h starp lekcijām, tas nozīmē, ka pa dienu man sanāk kopā 100 minūtes noiet ar kājām un tādas ir 2 dienas nedēļā. Nu moins!

Šodien secināju, ka mani nevar laist youtube, man uzreiz atrodas daudz kas, ko skatīties. Mana humora izjūta arī laikam ir sabendējusies