Un kāpēc es vispār nevarēju piedzimt par kāsējošu un kārnu dzejnieci? Krekstētu, klusiņām stūrītī un dzejoļus skaitītu.
Ņemsim par piemēru šorītu, eju uz darbu, lietsarga-nau. A lietus līst tik uz galvas un tek bjustā. Bļe.
A ja būtu es kārna dzejniece, ta būtu salijuse viscaur. Un ta varētu klepot mežģīņotā mutautā. un dzejoļus rakstīt, par kaukotur skropstās un šnaba nolietu priekšu. Aij. Šņuk.