Viss, kas bija ilgu laiku zudis, ir atradies. Tagad gan dzīvosim godīgi, celibātā, un ielaidīsimies tikai ar hermētiski noslēgtiem ūdenslīdējiem.

Tas jau laikam nav piemērots pat komūnai acs , bet uz Bruņniekielas (starp Čaka un Barona) trepīti, pirms 15 minūtēm sēdēj pliks vīrišķis, nu, galīgi pliks, pat tupeļu nebij.
No sākuma domāju, tas no tā celibāta, tagad uz visiem stūriem plikņi  rādīsies, tak, nē, mamzeles tā vien gāja trīsreiz atskatīdamās. Viena tanta, vispār, nostājās ceļa vidū un uzcītīgi blenza, tai, laikam tas celibāts pavisam ilgs bij bijis. Viņa man vēl prasīja, vai es gadījienā nezinot- vai tas ir pikets, vai viņš vienkārši no pirts. Eita sazin, bet neko tāds, tīri ņemams jaunskungs bij.

A moška Jūs zināt kādu cibiņu, ko pavisam ļoti vērc lasīt un ko es nebūtu vēl pamanījuse un kas darītu frendisti vēl krāšņāku?

Es kategoriski atsakos turpināt strādāt šajā uzņēmumā, poskoļko es te esmu vispupainākā.

Un tas mani mulsina

Un kāpēc es vispār nevarēju piedzimt par kāsējošu un kārnu dzejnieci? Krekstētu, klusiņām stūrītī un dzejoļus skaitītu.
Ņemsim par piemēru šorītu, eju uz darbu, lietsarga-nau. A lietus līst tik uz galvas un tek bjustā. Bļe.
A ja būtu es kārna dzejniece, ta būtu salijuse viscaur. Un ta varētu klepot mežģīņotā mutautā. un dzejoļus rakstīt, par kaukotur skropstās un šnaba nolietu priekšu. Aij. Šņuk.

Es lieku priekšā atvērt pupu komūnu, ar nosaukumu "kaulainā priekša".

 

k_prieksha

Vienas problēmas ar to bjustu, pat nosaukums Kaulainā priekša nelien iekšā vienā ailē. Sasodīts!