wildflower ([info]fermenta) rakstīja,
@ 2007-01-20 16:57:00
Previous Entry  Add to memories!  Tell a Friend!  Next Entry
Garastāvoklis:bezsteiga
Mūzika:prāts nepieņem svešu radītas skaņas
Entry tags:aizva

jau iestājusies pavasara krīze?
Uznāk depresīvas domas. Pēdējā stāstā to lieliski var redzēt. Gribas izdzēst savu dzīvi. Pārdzimt no jauna. Kādēļ nav kādas delete pogas?...
Gribu mainīties. Vienmēr būt pareiza un saķemēta, smaidoša, izraustītām uzacīm un sakotiem nagiem, perfekti nospodrinātām kurpēm/zābakiem un glīti sakārtotām burtnīcām. Un tāda, kas spēj pieiet pie jebkura un parunāties...
Bet es sēžu stūrī pie krāsns ar grāmatu rokās, violeta kapuce pārvilkta pār galvu (violetā esot sapņotāju krāsa... un šis ir vienīgais apģērba gabals ar kapuci, kas man ir) un sapņoju.

miljoniem zvaigznīšu sakrīt manā kapucē, es uzlieku kapuci un esmu debesīs... /M. Freimanis/

Bet es pati radu savas debesis un savu elli un šeit uz zemes. Un zvaigžņu lieti ir vērojami tikai augustā... piemēram, 2006. gada 25. augustā, liekas, es pati biju piesnigusi ar zvaigznēm. apsnigusi, aizsnigusi, pārsnigusi... nu visi tie mazie vārdiņi, kas apzīmē lietas, kas iet pāri malām...

iemācīsi.man.mīlestību?
-
Vienā elpas vilcienā pajautāts, neatbildēts un noklusēts.


(Ierakstīt jaunu komentāru)


[info]mis_sarajevo
2007-01-20 20:15 (saite)
sapņotājiem viss nāk grūtāk un ilgāk. bet skaistāk.

(Atbildēt uz šo) (Diskusija)


[info]fermenta
2007-01-20 20:45 (saite)
paldies par šiem vārdiem.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]mis_sarajevo
2007-01-20 22:51 (saite)
nav par ko. tie man palīdz izdzīvot. :)

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]fermenta
2007-01-20 23:41 (saite)
ir pie kā turēties...

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


[info]verners
2007-01-20 22:33 (saite)
Restartēt agrākās, pagājušas dzīves situācijas?
Njā, arī es esmu dažkārt to vēlējies, nožēlojis, ka esmu kļūdījies vai arī varējis darīt kaut ko savādāk.
Bet tomēr, ja tomēr es tad būtu rīkojies savādāk, tad tagad būtu cits Es kurš uzdotu citu jautājumu komplektu no sērijas: "Kā būtu ja būtu."

Sapņotāja.
Zin, tu vēl neesi tik izteikti naiva sapņotāja. Vismaz man personīgi tā liekas, jo atceros kādu no aizgājušajām vasarām kad kopīgi ar labu draugu bijām ieskatījušies vienā jaukā, radoša sapņotājā, kas tiešām sapņoja un rakstīja dzeju par rozā mākoņiem, ziediem un dažkārt man pat pārāk nesaprotamām lietām. Nu bet otrs pielūdzejs bija jaunais dzejnieks, soli priekšā man šai sakarā.

Dažkārt jau vajag pasapņot, būt mazliet naivam un dzidram, bet skarbā dzīve ikdienā tādus nesaudzē.

(Atbildēt uz šo) (Diskusija)


[info]fermenta
2007-01-20 23:40 (saite)
Nodzīvot savādāk. Dažreiz liekas, ka kaut vai viens vārds būtu izmainījis visu. Viens savādāk nosapņots sapnis un es būtu cits cilvēks. Kā vienmēr, liekas, ka tieši tad būtu pareizāk...

Būtu jāiemācās filtrēt domas un nelaist cauri bīstamās.

Agrāk es sapņoju daudz. Tad sapņi pazuda. Un tagad tie atkal atgriežas, kad esmu nomodā. Tieši tad, kad ir visvientuļāk tie atnāk, sasilda, lai pēcāk jo sūrāk sajustu, ka nekā no tā visa nav... jau sen zinu, ka sapņotājiem šeit vietas nav, bet tomēr, negribas mirt. Tomēr ir tās smilšu pilis, tikai tagad es zinu, ka tās sastāv no smiltīm un jau zinu, ka tās izšķīdīs pat nesagaidījušas saulrietu.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]verners
2007-01-20 23:50 (saite)
Ja rīkotos kaut mazākajā niansē savādāk, tad tu arī būtu pilnīgi cits cilvēks, citās situācijās, un tagad arī ko citu domāju un jautātu. Bet par to mēs varam tikai runāt un sapņot, kā būtu, ja būtu.

Filtrēt domas? Nodarboties ar pašcenzūru?
Nezinu gan, man gan liekas, vienmēr jāpaskatās no abām pusēm un jāizsvēr kā pareizāk, kā būtu ja būtu.Te atkal nonāku pie pirmās rindkopas.

Es nevaru iedomāties, kādas tad ir tās tavas sapņu pilis? Kas ir tās utopijas un nepiepildāmās? Vai kaut kas nenoformulējams un neskaidrs, kaut kas ēterisks un drīzāk garīgs?

Es gan vienmēr esmu tiecies sasniegt un piepildīt savus sapņus, vari ar laiku tos izsapņoju.Piemēram pamatskolā es sapņoju būt virsnieks. Nu labi, vēl jau man nav viss pagājis, nav vēl tie 27, varbūt vēl kādreiz es valkāšu uniformu skaistu un smuku, zolīdu ar uzplečiem.
Es sapņoju pēc kaut kā sasniedzama un pratiska, sauciet mani par materiālistu, bet tomēr tie ir mani sapņi,ko es piepildu, tiecos un eju uz tiem.

Sapņi ir domāti lai tos piepildītu. Vai mirt, tiecoties tos sasniegt.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]fermenta
2007-01-21 14:10 (saite)
Nekad jau nevar pateikt, kā būtu labāk un pareizāk... Un tieši tādēļ dzīve mums dota tikai viena, atliek vien domāt kā būtu, ja...

Jā, savus sapņus nevaru ietērpt vārdos. Varētu teikt, ka tās ir galvā izspēlētas situācijas. Ar citu mani un citiem apkārtējiem. Citām sajūtām. Radu pati savas filmas, kur galvenie varoņi jau ikdienā ir iepazīti.

Nez, kā ir labāk... Dzīvot bez sapņiem, vai ar tiem, zinot, ka nesasniegsi?...

Man nav Tavas apņēmības. Liekas, es dzīvē pazudīšu, ja vien nenotiks kas tāds, kas liks man saprast, ka par sevi varu cīnīties ar zobiem un nagiem... bet gan jau realitātē mani vēl izmācīs...

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]verners
2007-01-21 14:35 (saite)
Man ir cepure ar uzrakstu - "One life, live it". Lai gan tas ir tāds šaubīgs sauklis, vienmēr pēc mūsu dzīves arī kaut kas paliek, netikai tās laikā izjustais un izbaudītais.

Tādas situācijas ko prātā improvizējam ir visiem. Vairāk vai mazāk, mēs vēlamies lai būtu pēc mūsu vēlēšanās.

Bez sapņiem dzīvot gan nevar, tad zūd visa skaistuma jēga un tiekšanās pēc kaut kā labāka. Tad paliek tikai monotoma eksistēšana uz vietas. Tas tad ir sekli, lai gan dažkārt vēlētos lai viss paliek uz vietas, lai nenotiek nekādas pārmaiņās, bet tomēr tas ir maldinoši. Vienmēr kaut kam ir jāmainās, jānotiek, jāvirzās uz priekšu varbūt uz labāku pusi.

Tu domā, ka man ir tā apņemšanās? Nezinu, dažkārt es pats par to smagi šaubos. Bet tomēr mēs visi cīnāmies un ejam uz priekšu.
Un kad būs tas smagais lūzuma punkts tad arī redzēsim kurš salūzīs un padosies, bezcerīgi nolaidīs rokas. Un kurš celsies atkal augšā no sitiena un ar vēl lielāku neatlaidību un apņemšanos ies tālāk lai sasniegtu mērķus.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]fermenta
2007-01-21 18:05 (saite)
Vienā nesen redzētā filma skanēja vārdi: "Kad esi saņēmis pirmos sitienus un sapratis, ka neesi no stikla, rodas vēlme pārbaudīt, cik daudz tu vari izturēt..."

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


[info]minkaans
2007-01-21 15:33 (saite)
Jā, atceros sevi, kad arī es vēlējos, lai būtu tāda delete poga, lai varu pēc tam veidoties no jauna, bet tad pār mani vnk nāca atklāsme, ka, ja es izveidošu sevi citādāku, ja es rīkošos citādāk, tad viss mainīsies, krasi mainīsies, un šīs iespējamās pārmaiņas mani izbiedēja. Es nevēlētos no jauna sākt savu dzīvi - bērnība, trači, ķildas, sapņošana kā naivai meitenītei, tad kā pieaugušai sievietei.. nē, nē.. es izvēlējos palikt tāda kāda esmu!! Un man iepatikās..

Mainīt var un vajag, bet ne jau pilnībā. Ir jāprot atšķetināt lietas, kuras nepatīk, jāprot tās risināt un izmainīt parametrus, lai kopskats būtu foršāks. Nevajag sķemmētus matus, perfekti nolakotus nagus.. varbūt tev tāds stils piedien, piestāv.. Nezinu, kā tev, bet man gan.. ir forši skolā parunāties ar kādu cilvēku, kaut vai par to, vai nevajag palīdzēt saķemmēt matus vai noņemt nodilušo nagu laku..

Reiz slīku depresijās, kuras mani apņēma akačiem vien, biju pesimiste vistiešākajā tās nozīmē, gan feministe, gan šoveniste.. dzīve iemāca no tā tikt vaļā, galvenais ir nepadoties un pat visstumšākajā mākoņiem pārpildītajā naktī meklēt zvaigzni, kura mirdz tikai Tev!!

(Atbildēt uz šo) (Diskusija)


[info]fermenta
2007-01-21 18:08 (saite)
Varbūt es vienkārši esmu pārāk attālinājusies no reālās pasaules. Pārāk sevī un tagad, tagad, kad man kāda pietrūkst ir jau par vēlu, viss ir aizvēries...
Bet es vienmēr esmu laipni gaidījusi citus pie sevis... tikai nekad pati neesmu gājusi. Tagaad laikam tas atmaksājas, jo palieku viena.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]minkaans
2007-01-22 15:24 (saite)
Man gribētos iet ciemos pie kāda, man gribētos, lai kāds atnāk pie manis.. bet nav pie kā iet un neviens nenāk pie manis!!
Tas pats, kad aplūkot online esošos draugus.. to ir pa pilnam, bet tā īsti ne ar vienu negribas sarakstīties..

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)

Neesi iežurnalējies. Iežurnalēties?