Nodzīvot savādāk. Dažreiz liekas, ka kaut vai viens vārds būtu izmainījis visu. Viens savādāk nosapņots sapnis un es būtu cits cilvēks. Kā vienmēr, liekas, ka tieši tad būtu pareizāk...

Būtu jāiemācās filtrēt domas un nelaist cauri bīstamās.

Agrāk es sapņoju daudz. Tad sapņi pazuda. Un tagad tie atkal atgriežas, kad esmu nomodā. Tieši tad, kad ir visvientuļāk tie atnāk, sasilda, lai pēcāk jo sūrāk sajustu, ka nekā no tā visa nav... jau sen zinu, ka sapņotājiem šeit vietas nav, bet tomēr, negribas mirt. Tomēr ir tās smilšu pilis, tikai tagad es zinu, ka tās sastāv no smiltīm un jau zinu, ka tās izšķīdīs pat nesagaidījušas saulrietu.