Ja rīkotos kaut mazākajā niansē savādāk, tad tu arī būtu pilnīgi cits cilvēks, citās situācijās, un tagad arī ko citu domāju un jautātu. Bet par to mēs varam tikai runāt un sapņot, kā būtu, ja būtu.

Filtrēt domas? Nodarboties ar pašcenzūru?
Nezinu gan, man gan liekas, vienmēr jāpaskatās no abām pusēm un jāizsvēr kā pareizāk, kā būtu ja būtu.Te atkal nonāku pie pirmās rindkopas.

Es nevaru iedomāties, kādas tad ir tās tavas sapņu pilis? Kas ir tās utopijas un nepiepildāmās? Vai kaut kas nenoformulējams un neskaidrs, kaut kas ēterisks un drīzāk garīgs?

Es gan vienmēr esmu tiecies sasniegt un piepildīt savus sapņus, vari ar laiku tos izsapņoju.Piemēram pamatskolā es sapņoju būt virsnieks. Nu labi, vēl jau man nav viss pagājis, nav vēl tie 27, varbūt vēl kādreiz es valkāšu uniformu skaistu un smuku, zolīdu ar uzplečiem.
Es sapņoju pēc kaut kā sasniedzama un pratiska, sauciet mani par materiālistu, bet tomēr tie ir mani sapņi,ko es piepildu, tiecos un eju uz tiem.

Sapņi ir domāti lai tos piepildītu. Vai mirt, tiecoties tos sasniegt.