18.2.13 22:03 - Dienas domaCik labi ir izaugt no dažām lietām un cik ļoti es mīlu un man ir paveicies ar savu vīrieti. |
Tibi et igni: tev un ugunij - izlasi un sadedzini
dust in the wind
30.9.07 22:03Aigara mäsa mani nofrizéja - man ir taisni mati un cholka. Bet nu Linardam dikti nepatiik. |
15.8.07 13:30 - Atstāstījums par nedēļas nogaliVakar![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small} nesshux man sarunās sacīja, ka no maniem nu jau īsajiem un retajiem ierakstiem šeit neko vairs nevarot saprast, kas notiekot un esot. Tad nu ļaujos iedvesmai un apstāstīšanai par to kas notikās un bija.Tātad, ir piektdiena 10. augusts. Zvans no Aigara:Man te ir tāds netaktisks jautājums, bet vai tev jaunais Bon Jovi albūms ir? Nu, es domāju orģināls... Nē, nu tad es zinu, ko es tev atvedīšu, jūtos vainīgs, ka tevi neapsviecu vārda dienā... Pēc kāda laika: Man pilnīgi asaras acīs, es nezinu, ko darīt, visu Alfu esmu izstaigājis, Bon Jovi visur izpirkts... nu, bet es vēlāk tev nopirkšu, apsolu vai arī tagad ko citu atradīšu.. Pie durvīm jau piezvanīts, lai ielaižu viesus un nu viņi tiek stādīti priekšā māmmiņai. -Aigars, Liene, Linards... -Znotiņš, ja. -Un tā ir mana mamma.. -Sievasmāte... Kā vakar sarunā ar māmmiņu atklājās šie izteikumi no viņas puses nākuši speciāli, adresēti ar domu par prieku Aigaram, lai viņš redzot, ka tā arī vienmēr palikšot tikai Aigars.. un viņa sejas izteiksme esot bijusi laba tai brīdī.. Nu, vispār, jā māmmiņa man laba. Viss, ko viņa pasacīja bija, ka Aigars esot jau nu tāds narciss... bet ja Lindars būtu par 10cm garāks, tad vispār būtu nenovērtējams puisis. Prāta Vētras koncerts. Izšķiramies pa pāriem, lai beigās atkal tiktos pie mašīnas. Zvans no Viņa drauga, kas brauc ar sabiedrisko, ka cilvēki, kuri brauc ar mašīnu iestrēguši sastrēgumā, vai nevarot mantas (lasīt - alkoholu) nolikt mašīnā. Nu, mīļotais sarunā ar apsardzi, ka viņu izlaiž no pasākuma vietas, dodas pretī... atslēgas atstājot manā somiņā. Nez cik minūtes līdz sazvanu viņu, ka mašīnas atslēgas taču ir pie manis... saruna tiek turpināta, līdz viņš atgriežas pie vārtiem, atslēgas pārceļo. Turpinu gaidīt atgriešanos. Pēc kāda laika zvans: "Kur vispār atrodas mašīna?" Stāstu ceļu, gaidu... ierodas abi, mašīna tā arī nav tikusi atrasta (nokļūdījās par vienu ielu), pudeles iebāztas krūmos. Koncerts. Kopīga dziedāšana. Sajūta, ka ir par maz, ka dziesmas vajadzēja vēl un vēl.. Vakars, jau visi esam pie manis. Slinkums un smiekli un sarunas. -Kā tev patika pasākums? -Nu, tu man patiki labāk par Kauperu, apmēram tā. -Nē, tev būtu bijis vienalga kur atrasties, ja vien kopā ar mani. Apmēram tā? -Nu, apmēram tā gan. Sestdiena 11. augusts Rīts ar slinku pamošanos. Ananāsu brokastīs. Dodamies uz pilsētu, Viņš jau vairs atpakaļ nebūs, jo vakarā jābrauc uz koncertu ar ģimeni. Atvadas no manas māmmiņas: -Es Kiku svētdienas vakarā atkal nolaupīšu. -Kārumnieks... (tā intonācija!... ilgi mūs uzjautrināja...) Atkal šķiramies pa divi, satikts "Kungu pāris", pastaiga pa pilsētu un dodamies uz Ieriķiem paēst pusdienas. Pēc tam jau atpakaļ Siguldā un izšķiramies. Satiktas siguldietes un dienas pavadīšana. Gājiena vērošana vakarā. Tad dodamies pie manis, ieturēšanās, atpūta, un vakarā prom uz koncertu. Zvans:-Kādi tev plāni šai vakarā? -Nu, esmu Siguldā, zaļumballē... -Nu, bet tad centrā.. es vienkārši braucu uz Cēsīm brālēna jauno mašīnu izmēģināt un tad atkal varu atbraukt uz Siguldu, ja vien nav tā, ka mēs uzreiz ejam gulēt, kā atbraucu... Koncerts, salūts trijatā ar Aigaru un Lieni. Pilsētas iela ar teltīm, koncertiem un mūziku. Un pirms pusdiviem viņš ir klāt. Dodamies lejā uz Gūtmaņalu, kur smilšu gleznu istāde. Kalns un tumsa. Un mēs abi ejam ātri, aiz muguras otrs pāris netiek līdzi. Lielīšanās puišu starpā. Katram no viņiem mobīlajā telefonā skan sava mūzika un mēs soļojam cauri naktij. Gleznas bija skaistas. Un pati ala naktī arī. Un gājiens atpakaļ. Bet trijos, kā paredzēts pilsētā visur viss beidzās. Došanās mājup. Svētdiena 12. augusts Pamošanās. Aiz durvīm var dzirdēt, ka ciemos vecvecāki atnākuši, bet mēs neejam ārā. Spēlējam jengu un sarunājamies. Meitenes gatavo brokastis. Tomass par Viņu ir sajūsmā, nu jau pazudusi visa kautrība un abi vien "kaujas" un mazais tiek lidināts pa gaisu. -Es gāju ar kājām uz Gūtmaņalu!... tik daudz es gadu nebiju staigājis... Mīļum, tu uz mani labi iedarbojies!.. Saruna ar Aigaru -Jūs uzvedāties vakar kā tādi bērni... -Es, viņš jau nē. Es vienkārši jūtos apdraudēts. Vairs neesmu uzmanības centrā. Pat tagad paskaties - Liene ārā ar viņu runā, visiem viņš patīk.. Došanās uz Rīgu, pēc tam vakars viņa kaimiņu dārzā cepjot šašļiku, dzerot džinu ar citronu sulu un svinot brālēna jaunās mašīnas iegādi.. Daudz... |
10.8.07 13:59 - Siguldai 800Šī tik būs dieniņa/naktniņa.Tikko pārrados mājās un iznācu no dušas un nu sēžu ar aukstu alus pudeli. Jākārto istaba. Galu galā šonakt pie manis tā vairāk cilvēku apgrozīsies. Tikai nezinu, kur un kā izguldīt. Nu jā, vispār vakara plāns ir, ka mīļums pēc darba braucot uz Siguldu Teikā savāc Aigaru un Lieni (nezinu, ko viņi runās pa ceļu, jo tikušies ir vienu reizi un kādu stundu) un tad dodas pie manis. Seko Prāta vētras koncerts (paldies ely par iespēju vēl tikt pie vienas biļetes) Nu jā pa vidu vēl stādīšana priekšā manai māmiņai. Nezinu, kāds būs koncerts, jo ierodas arī viņa draugi, no kuriem man pazīstams nav neviens un arī manas siguldietes noteikti gribēs ar viņu sapazīties, vismaz redzēt un tā nu nezinu, kā visa uzmanība tiks sadalīta. Nu bet vispār es gribu palielīties ar jauku sudraba gredzeniņu uz atgriešanos (varbūt uznāks luste nobildēt un jums parādīt) - vienvārdsakot tā tiku sagaidīta atgriežoties. Un viens no viņa paziņām jau ar tā veiksmīgi iepazīts. No Anglijas atvests KoRn disks spēj pavērt ceļu uz dažu labu sirdi :D Bet vispār arī man tā mūzika tīri labi sāk iepatikties. Nu, kas vēl tāds... Vakar pa ilgiem laikiem atkal atrados darbā. Ūdensspaiņi nu ellīgi smagi palikuši. Bet kolēģes no rīta paskatījās uz mani: "Kristīne kā vienmēr - smaidīga un neizgulējusies un tad jau viss kārtībā." Nu jā, tā lūk. Bet tagad gan laikam kaut kas jādara. Jo vairāk notikumu uzrodas, jo mazāk laika paliek cibai. |
8.8.07 10:22 - Tas saucas mīļi gaidīta mājāsPusdesmitos aiziet saldā miegā, bet 23:41 izbaudīt telefona zvanīšanu - zvanu gan nesaņēmu, jo nospiedu neīstās pogas un, kad telefons nonāca manā redzes lokā, varēju domāt, ka tas bijis tikai sapnis. Nu nesanāca Aigaram mani apsveikt ar atgriešanos.No rīta pamosties, pacelt halātiņu no grīdas, lai uzvilktu un secināt, ka kaķīts, kurš vakar tā mīļī bij ieritinājies blakus, ir paguvis nakts vidū to piečurāt, jo nav varējis tikt ārā no manas istabas. Tādi prieki jau pirmajā naktī. Bet šopēcpusdien mani ved uz jūrmalu.. :) |
11.5.07 22:36 - Krāsainais plīvursPēdējam autobusam nebūtu ne vainas, ja vien šobrīd neskanētu trīs dažādas dziesmas ap mani un blakus nesēdētu bars iereibušu un krieviski runājošu jauniešu, kuriem šis ir piektdienas vakars.. Šodien nopelnītas trīs atzīmes angļu valodā, uz kuras lekcijām divus mēnešus nebija būts. Sen nesatikti cilvēki un smiekli, kas atstāj pēdas vēdera rajonā. Un ir jauki, ka ir draugi, kuru draugi strādā kinoteātrī. "Kristīn, ar tevi uz filmām nevar iet!.." Bet es taču neko nedarīju, tikai klusēju pēc filmas. Bet tur tā mīlestība bij skaista. Par spīti tiem vārdiem par puķēm: "Kādēļ pūlēties un ieguldīt laiku kaut kur, kas tā pat novītīs.." |
4.4.07 23:15uu, kāpēc tā?....Šovakar izdarīju/daru to, ko vajadzēja jau sen. Noskaidroju visu. |
3.4.07 08:20Manai zemapziņai/ķermeņa valodai ir pārāk liela vara. Vakar pieķēru. Šorīt atskārtu. Kad negribu/nevaru paskatīties acīs, lai runātu, roka pati tiecas pie acīm, lai tās aizvērtu/aizsegtu. |
20.3.07 18:56Izlasīju to grāmatu... un tagad man ir bailes, ka nospiedīšu savu kaķi, pārāk stipri to apskaujot un pieglaužot sev... pēdējās lappaspusēs aiz sienas skanēja "I belive I can fly.." jā, viņi nepalika kopā. Jo "ja kādas attiecības kļūst pārāk ideālas, tās noteikti sabruks.... ja paliec pārāk atkarīgs no otra cilvēka... tev jāmācās būt emocionāli patstāvīgam..."Un kaut kas iekšā tā vienkārši tā sāpīgi.. and when love is dead I’m loving angels instead.. Jā, es varu skolā smieties, muļķoties un visādi citādi izturēties it kā būtu nez cik laimīga un pavasara pārņemta, bet ko tas līdz, ja nonākt mājās un vientulībā uzrodas šis "trūkst" un "tukšums"... un tik ļoti gribas parunāties tā vienkārši un cilvēcīgi... un tik ļoti gribās tik daudz un neko... Un gribas izraudāties. Tā, lai asaras neiestrēgst, sākt vienkārši bērt ārā visu, kas sakrājies un tikai runāt un raudāt... bet tā, lai būtu skaisti. Un tad aizmigt... un pēc tam pamosties kā no ļauna sapņa... |
14.3.07 20:29Ja šādā veidā turpinās augt mana pašcieņa, tad varbūt drīz es būšu gatava uzdot jautājumus, uz kuriem man ir tiesības zināt atbildi un ņemt lietas, kuras man pienākas, tikai kautrbības/baiļu/apdomības dēļ neesmu darījusi un jautājusi...Esmu jauna, skaista, gudra... labāka par vidusmēru... Un nepieciešams tikai gribēt un uzdrīkstēties... |
28.2.07 12:17 - Noskūpstīsi mani ar sniegu?Man patīk tāds sniegs, kāds ir tagad. Tādas mazas, retas sniegpārslas, kas lēni krīt un ļauj nedomāt ne par ko citu. Un noskūpstīt sniegu. Un ir silti un man gribas tikai iet un iet un ļaut, lai debesis nobirst pār mani.Un ķert sniega piciņas rokās un pārvērst sīkā asaras lāsītē pie lūpām. Un atdzīvināt tās no jauna ar katru izelpu. Un vakar bij teikums: "Jaunajā gadā tu mani izglābi." Jā, tikai es nejutos tā. Bet tas jau bija pēc tam. |
21.2.07 12:27 - i want to disapearUzliku pa visu fonu datoram ainu ar kalniem, miglu un pāris vienuļām eglēm.Gribu prom no visiem un visa. Gribu aizmirst par visiem un visu. Jūtos kā pamesta no visiem un visa. Ievērojāt, cik sen neesmu rakstījusi par viņu? |
28.1.07 23:22 - atskārsmeSarunu temati neizbeidzas. Nekad. Pazūd tikai interese par cilvēku kā tādu. Un kuram no mums šai mirklī ir jāraud? |
20.1.07 16:57 - jau iestājusies pavasara krīze?Uznāk depresīvas domas. Pēdējā stāstā to lieliski var redzēt. Gribas izdzēst savu dzīvi. Pārdzimt no jauna. Kādēļ nav kādas delete pogas?...Gribu mainīties. Vienmēr būt pareiza un saķemēta, smaidoša, izraustītām uzacīm un sakotiem nagiem, perfekti nospodrinātām kurpēm/zābakiem un glīti sakārtotām burtnīcām. Un tāda, kas spēj pieiet pie jebkura un parunāties... Bet es sēžu stūrī pie krāsns ar grāmatu rokās, violeta kapuce pārvilkta pār galvu (violetā esot sapņotāju krāsa... un šis ir vienīgais apģērba gabals ar kapuci, kas man ir) un sapņoju. miljoniem zvaigznīšu sakrīt manā kapucē, es uzlieku kapuci un esmu debesīs... /M. Freimanis/ Bet es pati radu savas debesis un savu elli un šeit uz zemes. Un zvaigžņu lieti ir vērojami tikai augustā... piemēram, 2006. gada 25. augustā, liekas, es pati biju piesnigusi ar zvaigznēm. apsnigusi, aizsnigusi, pārsnigusi... nu visi tie mazie vārdiņi, kas apzīmē lietas, kas iet pāri malām... iemācīsi.man.mīlestību? - Vienā elpas vilcienā pajautāts, neatbildēts un noklusēts. |
19.1.07 23:35Iešu un rakstīšu dienasgrāmatā, kas stāv blakus gultai, papīra lapām. Tikko apjaustas domas, kuras negribas sacīt citiem, kuras gribas paturēt sev, attīstīt tālāk, bet taustāmā veidā.Pēdējā laikā kaut kas mainās ar mani. Rakstīt gribu uz papīra. Un temats ir viens. |
17.1.07 18:20 - no bioloģijasmacerācija - process, kurā pektināza šķel pektīnvielas un šūnas atdalās viena no otras (pektīnvielas ietilpst šūnapvalakā). Izpaužas kā lapu krišana un gatavu augļu izjukšana.Žēl, ka tā sirdi un jūtas nevar atdalīt no prāta un ķermeņa, kad tās ir palikušas nederīgas... Trīspunkte. |
Powered by Sviesta Ciba