Tas saucas mīļi gaidīta mājās
Pusdesmitos aiziet saldā miegā, bet 23:41 izbaudīt telefona zvanīšanu - zvanu gan nesaņēmu, jo nospiedu neīstās pogas un, kad telefons nonāca manā redzes lokā, varēju domāt, ka tas bijis tikai sapnis. Nu nesanāca Aigaram mani apsveikt ar atgriešanos.
No rīta pamosties, pacelt halātiņu no grīdas, lai uzvilktu un secināt, ka kaķīts, kurš vakar tā mīļī bij ieritinājies blakus, ir paguvis nakts vidū to piečurāt, jo nav varējis tikt ārā no manas istabas.
Tādi prieki jau pirmajā naktī.

Bet šopēcpusdien mani ved uz jūrmalu.. :)