Jā, atceros sevi, kad arī es vēlējos, lai būtu tāda delete poga, lai varu pēc tam veidoties no jauna, bet tad pār mani vnk nāca atklāsme, ka, ja es izveidošu sevi citādāku, ja es rīkošos citādāk, tad viss mainīsies, krasi mainīsies, un šīs iespējamās pārmaiņas mani izbiedēja. Es nevēlētos no jauna sākt savu dzīvi - bērnība, trači, ķildas, sapņošana kā naivai meitenītei, tad kā pieaugušai sievietei.. nē, nē.. es izvēlējos palikt tāda kāda esmu!! Un man iepatikās..

Mainīt var un vajag, bet ne jau pilnībā. Ir jāprot atšķetināt lietas, kuras nepatīk, jāprot tās risināt un izmainīt parametrus, lai kopskats būtu foršāks. Nevajag sķemmētus matus, perfekti nolakotus nagus.. varbūt tev tāds stils piedien, piestāv.. Nezinu, kā tev, bet man gan.. ir forši skolā parunāties ar kādu cilvēku, kaut vai par to, vai nevajag palīdzēt saķemmēt matus vai noņemt nodilušo nagu laku..

Reiz slīku depresijās, kuras mani apņēma akačiem vien, biju pesimiste vistiešākajā tās nozīmē, gan feministe, gan šoveniste.. dzīve iemāca no tā tikt vaļā, galvenais ir nepadoties un pat visstumšākajā mākoņiem pārpildītajā naktī meklēt zvaigzni, kura mirdz tikai Tev!!