Ušakova iedzīvotāju patruļas ir visai interesants fenomens. Brīdī, kad likuma ietvaros problēma kļūst grūti risināma, leģitimē tautas varoņu iniciatīvu, kuri iet un it kā cīnās, izmantojot pusagresīvus paņēmienus, piemēram, līmējot plakātiņu, piedraud pārdevējam sadot pa seju. Starp citu, arī pašvaldības policija sola darīt visu iespējamo, lai traucētu šo tirdzniecības vietu darbu un jaunais PP priekšnieks solījis pat izveidot speciālu policijas vienību cīņai ar šo rūpalu. Nevarētu teikt, ka es aizstāvu šo legālo maisījumu tirdzniecību vai tirgotājus, tomēr būtu vērts atcerēties, ka salīdzinājumā, piemēram, ar nelegālā alkohola tirgu, šī ir stipri maznozīmīga problēma, gan bīstamības ziņā, gan nāvju skaitā, gan tirgotāju daudzumā. Turklāt, ir vēl viens ļoti būtisks faktors - šie maisījumi tiek tirgoti legāli, tātad likuma ietvaros. Kaut kā dīvaini sanāk, ja tu tirgo krutku kaut kur dzīvoklī, tad viss ir ok; policija zina, kaimiņi zina, līdzcilvēki zina un nevienu tas nesatrauc, lai gan no alkohola lietošanas mirst ap 400 cilvēkiem gadā, toties, ja oficiāli un legāli tirgo maisījumus, tad ar tevi cīnās gan policija, gan visādi pašdarbnieki. Loģiski spriežot, situācija veidojas īpatnēja, kurai vienkāršu risinājumu ir grūti iedomāties. Skaidrs ir vienīgi tas, ka izteiktais nosodījums un dažbrīd pat neviltotais pārsteigums par to, ka šādi mēsli tiek neatlaidīgi tirgoti, ir nevietā, jo acīmredzot tam ir pietiekams pieprasījums. Manā galvā pamostas mūžsenais jautājums: varbūt labāk, lai tie jaunieši smēķē normālu marihuānu, nevis to mēslu. Nav runa par to, ka nevajadzētu ne vienu, ne otru, runa ir par racionālu izvēli, kas jāizdara starp šīm divām vielām.