Papildus robotam-putekļsūcējam iegādājos robotu-grīdu mazgātāju. Bliss.

Tagad vēl vajadzētu robotu - tualetes poda tīrītāju, ar pārējo vēl kaut kā varētu tikt galā.

narkotiku stāstiņi gpt, no 2000'ajiem, kad mēģināju sagādāt pilnīgi nezināmajai kompānijai:

oh my god, i looked like wild person, knowing all the drugs. i just helped one company, to get drugs. dealer was late, and (not personaly known) company blamed me "i am bad dealer". i exploded "I AM NOT DEALER. i just want my pills for yr money"

beidzās ar to, ka dīleris tika satikts, es ar fuck pirkstu sejā atvadījos no nepazīstamās kompānijas, un nozudu Vecrīgā, dabūjis viņiem visu, godīgi norunāto, ar saviem ecstasy zem mēles.

ja jūs redzēsiet mani negodīgu, es pats gribētu, es pats gribu redzēt.

es pateicu uzreiz. man vajag 1-2 ecstasy. un pārdevu viņiem kaudzes drogu par parastām izmaksām. es nepelnu uz narkotikām. tikai pašam vajag

Igors joko:

"...ASV prezidentam Donaldam Trampam jāapprec Dānijas princese Izabella, kura tad pūrā saņemtu Grenlandi"

protams, runāju ar gpt. citādi es būtu [paši iedomājieties nefolka vārdus].

i can say it out of fame. version u are known can attract people. and then u stay in that version for those who liked u. thanks God, i try not to be always same version.
i can call it manipulation. i am chameleon, i adapt to every person

"Zem paklāja gadiem slaucīto problēmu jātnieks"

/Jana Streleca

"Vecais Hamamura bija kas vairāk par bibliotekāru. Šeit viņš bija strādājis gadiem un pat pēc aiziešanas pensijā bija izvēlējies palikt pie lasītāju apkalpošanas letes. Veco vīru varētu dēvēt par šīs senās bibliotēkas dzīvo enciklopēdiju. Lai gan Hamamura bija cinisks, ar mainīgu garastāvokli un diezgan sarežģītu raksturu, viņš nebija slikts cilvēks. Galu galā viņš Nanani bija iepazīstinājis ar dažnedažādām brīnišķīgām grāmatām. Tomēr brīžos, kad Hamamura nebija omā, pastāvēja risks krist nežēlastībā viņa asās mēles dēļ. Šodien nepārprotami bija tāda diena.

Vecais Hama vienmēr izskatās tik nīgrs, ka nav iespējams pateikt, vai viņš ir labā vai sliktā noskaņojumā."


Sosuke Nacukava - "Kaķis, kas izglāba bibliotēku"

par psihodēliķu lietošanu.

Kā zināms opiātu tipa atkarību tie nerada, tāpēc daudzi atbalsta to rekreatīvo lietošanu.

Bet no oponenta pievestajiem piemēriem seko, ka tur ir vēl viens papildu risks: Tie var sabojāt ego, salauzt cilvēku mentāli, padarīt bailīgu un pazemīgu, tas ir - sakropļot psihiski.

Es jau to zināju iepriekš. Gunta apstiprināja šodien atkal. Man ir nereģistrētu lasītāju loks.
Fuck you. Es nerakstu priekš jums. Es rakstu sevi, un man pietiek pilnīgi ar 1 lasītāju. Zinot, ka mani neviens, pilnīgi neviens nelasa, es nespētu ierakstīt

Jack White — Love Is Blindness. es zinu U2 cover, but more immpressive then original
https://www.youtube.com/watch?v=ZWir6wUkPtw&list=RD2cm7MEONP48&index=14

Nākotnē gribas nevis zaļumu apjoztus debesskrāpjus, bet vecus augļu dārzus.

15. janvārī sēdējām kādas 2h ar studentu klerku Swedbank. Izdarījām visu. Ja es neesmu garants, Gunta vienmēr ir ar skaidru prātu, tīģera mindset. Nepalaidīs garām, kas pienākas.

Šis būs interesanti.
Kad šodien atkārtorti bijām filiālē "lai bļeģ dod naudu", visas formalitātes jau izdarītas pirmajā reizē.
Mēs gaidījām uz minūtēm pazudušu Swedbank darbinieci. Es vnk valstīju plaukstu pa galdu "Pohui, nosperam laptopu un tinamies". Laptopa vērtība bija stingri zem tā, ko mums vajag.

Turpinājās ar to, kamēr Swed meitene bija prom, es iebāzu kabinetā esošo peli kabatā. Gunta vnm atbalsta manus noziegumus. "Nekas nesanāks, vēl ir puļķis datorā". "O, patiešām". Un kad sniedzos pēc puļķa, Gunta apstādināja "beidz". Atliku peli atpakaļ.

Vēlāk, sarunas laikā, ar 2 darbiniecēm, es runājot, pievācu vēlreiz peli kabatā. Mēs vēl runājām minūtes. Un tad mani palūdza nolikt peli atpakaļ. Esot kameras and stuff. Kameras? Es parādīju pirksta fuck kamerās, un parādītu savu mīksto, ja meitenes nebūtu klāt.

Jau Guntai savācot mani puspālī ap 12:30, vēl mēs bijām manās mājās. Izvēlējāmies mammai apglabāšanas labākās drēbes. Es spēju piedalīties tikai estētiski, ne pārāk funkcionāli.
Gunta nekad nav maz. Es šodien laikam 2x pateicu, ka viņa ir tik stulba, pazaudēt mani, jo es joprojām viņu mīlu, un nekad nespēju aizmirst, viņa ir labākā drauga statusā līdz beigām.

Par swedbank nākamais ieraksts

Pirmā ziņa, atnākot mājās, no visas dienas kopā ar G, – mans šoks. Gunta uzzina, ko rakstu cibā, no kāda puspaziņas.
Gunta nelasa cibu. "Kā tu to vari zināt?", "Ai, Armands cibā raksta". Cilvēks, ko nekad neesmu zinājis.
Protams, patīk, jo es rakstu asiņojot, un patīk, ja kāds spēj novērtēt. Ka man vsp ir auditorija.

Man ir pāri palikušas vairākas kastītes ar Brintellix jeb vortioxetinum. Tā kā bija diezgan dārgas zāles, tad žēl tā vienkārši mest ārā, varbūt kāds lieto un varu atdot par velti?

Mans epasts ir galdene0@gmail.com

Šlāpins sāpina

Šonakt bija jauks un pozitīvs sapnis. Es mācījos atkal augstskolā Liepājā un biju iedraudzējies ar kādu cita kursa studenti.

Mēs "it kā nejauši" satikāmies tramvajā atkal un atkal. Tā daudzas reizes. Viņai bija sarkani mati, mazi zelta auskariņi un
dzirkstošs skatiens. Man ir aizdomas, ka mana psihe viņu radīja pēc grāmatas "Frenija un Zūijs" (autors Selindžers) izlasīšanas, un viņa ir
līdzīga angļu filoloģijas studentei Frenijai, kas bija apsēsta ar reliģijas filozofiju.

Vēl pēdējās dienās bija tāds notikums, ka reddit man uzrakstīja jauniete, kas grib sākt mācīt vēsturi skolā un apsver
iestāties pedagoģijas studijās. Viņa ar mani sarakstījās par jautājumu: "Kāda jēga 4 gadus no savas jaunības tajās ieguldīt,
ja viņai jau ir prof/tehniskā izglītība un profesija saistībā ar loģistiku?" Taču viņa ir mācījusi to loģistiku trīs gadus pati jau skolā, citas profenes
jauniešiem, jo viņai ir 70h didaktikas kurss apgūts.

Pēc pāris stundām sarakstes
mēs nonācām pie apmēram šādas domas: "Ja ir talants, pārliecība par sevi klasvadībā, iekrājumi, tad var riskēt un iet studēt arī par skolotāju".

***

Man jāsaka, ka ir labi saprast, ka es māku runāt ar vidējā vecuma sievietēm. Pilnīgi svešām. Jo man ikdienā - garīgās attīstības centrā un galda tenisā -
sanāk sarunas ar dāmām, kam ir 50+, par dažādiem niekiem. Skolā/privātstundās man vienmēr ir bijis labs kontakts ar pamatskolas un vidusskolas meitenēm.

Taču ar 19 - 40 vecumposmu dzīvē, man šķiet, es runāju aizvien retāk un retāk. Tik daudz runājot ar dzīvokļa biedreni, kam ir 71, un sievu, kam būtu palikuši 44 šogad, es esmu to vidējo paaudzi daļēji aizmirsis. Viņas bieži vien tiešām runā ar anglicismiem, pat mana LU pasniedzēja, kam ir 26 gadi un kura māca LU programmēšanu.

Es gribu dzirdēt normālu, literāru valodu. Vienalga - literāru latviešu, lietuviešu, krievu, angļu, taču literāru valodu.
Lai cilvēks, kas ar mani sarunājas, būtu dzīvē izlasījis kaut vienu tūkstoti grāmatu, lai ir bāze. Tas ir tāds retums, man šķiet, tajā 19-40 paaudzē.

Varbūt dikti aizspriedumaini, taču man kā tulkotājam, filologam gribas, lai valodā ir tīrība. Ja tā ir, tas ļoti priecē. Ja tā nav, nu - manas gaidas uz to, ka tā būs, tāpat jau ir ārkārtīgi zemas. Tas vienkārši patīkami pārsteidz. Tas, ka mana sieva bija tulkotāja un pieradināja pie labas valodas mājās, šo noteikti ir ietekmējis.

par savu industrijas aizraušanos, vai vienkārši es biju medījums:

my industry were loud white noise, powerfull abstract beats, texts spoken, some dissolved, heavy input, strong rythm. stare in my eyes from music. full power, no turning back.

sanāk, tās ļoti retās, nevienam neizziņotās industriāļu sanāksmes, ar iespaidīgu stereo, bija reāli Dievkalpojumi

Reizēm es saskaros ar uzskatu, ka atteikšanās no bērniem ir morāla pozīcija - biežāk gan no cilvēkiem, kam ir knapi 30: pasaule iet bojā, tāpēc, radot bērnus, mēs viņus nolemjam ellei. Vai tu gribi ellei nolemt bērnus? Ja tev ir bērni vai tu plāno bērnus - tu viņus vēlies nolemt ellei un tāpēc neesi labs cilvēks. Savukārt es, cilvēks bez bērniem, domāju par mūsu visu kopēju labumu - un, jo īpaši par bērniem. Es staigāju augsti paceltu galvu, kamēr tu vāķī nāvei nolemtos.

Bet, ok, man tā līdz šim šķita kā knapi 30 sasniegušo left wing pozīcija, bet nesen uzznāju, ka nē, to izmanto arī vīrietis, kurš ir vecāks un vienk nevēlas bērnus - viņam jau ir no iepr. laulības. Varētu tā arī godīgi pateikt: man jau pietiek. Bet nē, vajag uzvērpt šo stāstu: Pasaule iet bojā, tāpēc bērnus radīt ir amorāli. Bet vienkārši deklarēt šo pozīciju arī ir riskanti, jo tad sieviete var aiziet prom pie kāda, kurš vēlas bērnus, tāpēc vajag nākt klajā ar šādu, apgreidoto versiju: es nevēlos bērnus, jo nevēlos nolemt viņus ciešanām, jo es neesmu briesmonis, BET - varbūt..varbūt..nekad neko nevar zināt, nekas nav akmenī kalts, varbūt kādu dienu, ja tu būsi pietiekami laba... Un tad sieviete atjēdzās pēc 15 gadiem, ka nav bijusi pietiekami laba. [šī otrā rindkopa ir tikai par vienu konkrētu piemēru no dzīves, bet gan jau ne viņš vienīgais ir izgudrojis tik ģeniālu shēmu]

P.S. Te nevar ignorēt faktu, ka sieviete bija ļoti lētticīga, reizēm mums var mest virsū kā šķēpus sarkanos karogus vienu pēc otra, bet mēs tos neitralizēsim ar savu aklās sirds maģiju.

we listened to so very industrial with Juliāna. it was her choice, i was popmusic boy. i could bear it but i didnt like it. she asked "what u hear in that sound?". i said "mm, ok". she asked "what are is your imagination?". "chaos". she smiled "i hear there pure love".

Kad biju ar reāli underground industriāļiem, nu tādiem, kuru mūziku nekad neatrast, mani industrija biedēja, jo tā ņēma deep reliģiskā līmenī. Tikai vēlāk es apzinājos, ka tik hardcore industrija manī raisīja sajūtas, ko neviens nespēj izskaidrot. Nenormālas sāpes un atvieglojumu. True industrija ir garīga mūzika, bet internetā to nevar atrast :(

wait. tagad iešu deep dark industry. ļoti sen tur nebiju bijis.
ziņošu caur skafandru

ļoti vīlos. nevar atrast internetā true deep dark industrial.
viss ir lētas bonbongas.
sanāk, es 90's biju pašos dziļākajos industrial parties, kur krūtis vibrē no tumbām, un tev no mūzikas ir tāds mīziens, vai arī pilnīgs apjukums.

kādas sajūtas bija reālos industriāļos? tu iznāc pēc nakts ārā, un dzīve ir ^{ir tik viegla, kā nekad}

Govij:

Absurdas pakāpes greizsirdība.
Vislabākajos izteiksmes veidos, savos labākajos pateikšanas stāvokļos, centos viņam atrisināt vismaz to, kas attiecas uz manīm.
Tas bija sen. Tagad ir iekritis ar helmetu citos dubļos. Viņš vienmēr atrod dubļus, kur iekrist ar purnu.

Meitenei ir šausmīgi dzīvot ar tādu, kurš tev nonstop netic, un ķircina savās ārprātīgās sāpēs ar vāji slēptām [pilnīgi slimām] aizdomām.
Tās nekad vairs nevar būt attiecības.

"How long have you been
Lost down here
How did you come
To lose your way?
When did you realize
That you'd never be free?"