Neesmu čingizhans. Last call, it kā man piederētu zvans no cietuma.
Ja esi noskaņota, ka te nav kretīns, dod nepārprotamu ziņu. Es gaidīšu. Es Tev apsolījos, un nekad to neesmu mainījis.
Ja Tu redzi, ka tikai goldie, es saprotu, un nekļūstu tāpēc par **.

Esmu tik dusmīga. Negribu šo gāzt uz galvas kādam no draugiem, vismaz ne pa tiešo. Varbūt te izdosies nodzīt pirmo karstumu.

Nezināju, cik citu kāzas arī viesiem var būt dārgs pasākums. Bez pamata lietām kā kleita un kurpes, ko vēl varbūt var aizņemties, un ceļa, laika, suņa aukles, klāt nāk vēl diezgan liela summa sagaidītās dāvanas, vēl vienas dāvanas, jo laikam ir pieņemts tā dāvināt, klāt, protams, nāk arī vecmeitu ballīte.

Kas ir ok, es saprotu, ka to vajag nosvinēt un man pat to gribas. Bet tā, protams, atkal ir laba summa klāt tam visam, kas turpina augt ar katru nākamo pievienoto aktivitāti.

Un tagad meitene, kas šo organizē, sāk vēl dirsties, ka visi aktīvi neiesaistās organizēšanā, lai gan pati šo uzņēmās.

Bļeģ, man gribas viņām abām pateikt, lai pišas dirst.

Esmu vairākus mēnešus ļoti smagi strādājusi, knapi turējusies virs ūdens, brīžiem man nav bijis, ko ēst, un es visu laiku esmu stresā par to, vai varēšu atļauties arī nākamā mēneša īri. Lai piedalītos visā šajā pasākumā, man ir jāstrādā dubultdaudz. Kā frīlancerim tas ir sarežģīti, jo klienti te parādās, te kaut kur pazūd, viņiem mainās plāni, kāds nokavē rēķina apmaksu un viss šis bs. Bet es cīnos un aizvien labāk tieku ar šo galā. Tomēr tas paņem diezgan daudz manas uzmanības, tas ir nereāli stresaini, un neviena no viņām šajā visā mav man blakus.

Viņas mav bijušas blakus ne grūtībās, ne svētkos. Un tai organizētāju meitenei ir darbs, kurā viņa faken neko nedara, laba alga, viņa staigā apkārt pa terasēm un kvasī, bet ķipa man vēl ne tikai jāraujās pušu, lai atļautos viņas izplānoto, bet vēl arī kaut kā jāatrod laiks organizēšanai. Ko es pat teicu; ka atradīšu, bet ne uzreiz kā viņa uzsvilpj.

Negribu sabojāt draudzenei kāzas, tāpēc ciešos. Negribu neko teikt. Bet es reāli vairs negribu arī būt šajās “draudzībās”.

*
Es arī saprotu, ka nav pareizi, ka neesmu viņām godīgi pateikusi, kā jūtos. Neesmu bijusi atklāta šajās draudzībās.

Varbūt manas dusmas par viņu nebūšanu manā dzīvē arī nav īsti pamatotas. Es pati arī neesmu bijusi gana pieejama.

Esmu turējusi sevī aizvainojumu, vilšanos un dusmas, un tagad tās ir uzrūgušas tik tālu, lai apēstu visu, kas tām apkārt. Un es izvēlos tās dusmas, jo man tā acīmredzot ir vieglāk. Jo citādi man būtu jāatzīst, ka man ir bijis bail prasīt to, ko man vajag, bail pateikt, ko domāju, un esmu bijusi dziļi sāpināta par to, ka, lai arī mēģināju šīs draudzības stiprināt, tāpat esmu jutusies kaut kur ārpusē, vienmēr rokas stiepiena attālumā.

Un tagad es tāpēc esmu tik dusmīga, ka ienīstu. Kādā brīdī es skatīšos atpakaļ un varbūt redzēšu šo kā prāta aptumsumu.

Vēlos atklāt. Lauras secinājums, ka esmu murgs, vienīgi manipulācijas.
To jāņem vērā. Esmu Mefistofelis, piedziedāšu ausis, augstākajā līmenī. Mani sarežģīti appist. Žīds nav vnk reģistrējies, kā sencenes pisējs. Man tas ir dabas dots. Vnk pārpisīšu prātu. Netici man, lūdzu. Es negribu tāds būt.

Laura, es raudu arī par Tevi.
My home's in your arms.

Neko, tuvākajās desmitgadēs nav iespēju. Es ļoti lūdzu (ne lūgšanās), lai viņas, t.i. Tava interese nebeidzās.
Es vnk neizdzīvošu. Nav savtīgi, jo pretī varu dot.

Es JAU pieņemu Tavu vārdu, nekas traks nav. Arī Armands nav trash, tikai no bērnības nepieņemts. Neko, nevienam neliekās damage.

My heart goes open. Tu spēj izkausēt ledu.

Noskrēju zem 4h, esmu ļoti apmierināts ar šo rezultātu. tikai 3. labākais maratons, bet atkal jau lažoju ar gatavošanos. Liku uz to, ka izskatos mazliet kā elites skrējējs (esmu ieticis sev gandrīz idealajā izturības sportam piemērotā svarā). Izrādās tas palīdz.
Auksti nebija, mazliet vēsi sametās uz beigām, kad enerģija sāka beigties. Vēlme tikt aplietam ar ūdeni pazuda.

Ātro cukuru želejas šogad man šķita izcili negaršīgas, ļoti mācās piespiesties, lai iedabūtu sevī to draņķi.

Ļoti sāp kājas. Patīk.

https://youtu.be/saXLVFBkrKU?t=66


#MannMadeHockeyStick

Man nekad nav problēmu pasmieties par sevi. Es nepielūdzu couch, bet labākā humora izjūta, ko esmu pieredzējis, un tā ir viena no Dieva pazīmēm. Ja tev nav, tu stabili esi hujs. Vēl 2020, Laura teica, kā es ilgojos pēc tavas humora izjūtas. Man nav tik daudz kā coucham.

Bļ. atkal aizmirsu, ko gribēju teikt.

Please, leitestus lasu ļoti reti. Tikai sevi, jo vēl bez tevis, jo kautrējoties lasīt, es reti redzu saturu, ko gribētos lasīt. Mans ir ļoti ok, es ņirdzu. Saint ir ļoti cool. Tas nekas, ka tā neesi tu. Grāmatas jau arī nelasa tikai tuvos.

Ja tev ir pieņemami, ka rakstu ar lielo T. Man ir depresīvi draugi, kuri raksta tikai ar mazo, un esmu pieņēmis kā normu. Es ļoti labi māku rakstīt lietišķas vēstules. Draugi parasti to uztic man.

Sākam ar T. Kāpēc apstrīdēt to, kam tā ir jābūt.

Ir fakin daudz domu. Džeks, ar ko rijām lsd, teica "tavas smadzenes tevi nogalina". Lieloties, ka huge, es nespējot pastāvēt ar savām domām.
Dzirdēju tavu tekstu.

Kāpēc šo sāku runāt, vairs neatceros. Bet, paldies, centos uztvert katru vārdu.

Visu laiku labākais teksts, no couch. Tie nebija viņas vārdi, bet ideja. Matemātiskā mīlestība. Mani mīl, un atsakās, jo nespēj piekļūt.
Ir arī matemātiskais roks. Tiešām, smieklīgi apzīmējumi, pilnīgs pretstats, kā tas notiek.

Rokas griezt? Jums patika? Man tā, ne ļoti, bet varu. Tikai komentāru. Anonīmajiem dročītājiem te nav pieeja.

Sāku just, ko vēlos. Izgulēšu dzērumu, pāries.

In Joy in Sorrow apsolīju Laurai. Neredzu, ka tas varētu piepildīties.
Tā nav nodošana. Es vēlos lai piepildās mīlestība. Mīlestība nav piesieta pie cilvēka. Kretīns.

Kā nu nav? Ir, ļoti. Principu es zinu, nav piesieta.

Ok, lustras notrīs, vēl negāžās.
Fuck, cik skaisti.

Neoliberålais “jaudīgo sieviešu” feminisms ir såpīga ilūzija no kā pamosties

Fiziskajam nevajag lielu skaistumu. Redzēju, pamostoties, to fertile pussy, pilnīgi ne manā gaumē, kaut kur paņemtu no web. Gribēju saglabāt citai reizei. Gone.
Tu visu laiku zini manas fantāzijas.

Es zinu, pienāks tāda pakāpe, ka lustras gāzīsies.
Vnk ļauju, nē, lūdzu, Dievam darboties. Man pašam nav cerību. un jūtu, Viņš sāk.

Vēl, es arī norubījos, kad pilnīgi nekā nav no manis. Saprāts atstāj pēdējais.
Ir cibā teikuši, tas vnk nav ticams, ka raksti loģiski, kaut raksturo sevi kā norubījušos.

Man ir unikāla atmiņa. Tik, cik esmu sities, man būtībā nav jābūt atmiņai.
Paldies mammai par ķermeni. Es atceros pilnīgi visu. Ir retas reizes, kad pārvafelē, neatceros ne rindu.

Atceros, tu teici "if you want it darker". Man bija skumji, jo nevēlos neko darker. If I can't bring the light, I'm off.

Minišovs bija par prezidentiem, premjeriem. UK ražojums, laikam. Bija arī Levits, tolaiku. Attēlots gudrs, bet nabadziņš, ierāvies, ēd savu maltīti, pie atsevišķa galdiņa. Gluži kā elektroniķis no Rammstein.
Un tad atnāca Tramps, visā savā resnajā pakaļā, sakrāvis burgerus uz paplātes, ko tikai viņš spētu apēst.
Viņu sūtīja na**ui, tikai ne pie mūsu galdiņa. Viņš protams mēģināja sevi pārstāvēt, bet Boriss Džonsons viņam teica "don't make it harder". Tramps aiztinās, pilnīgi neakceptēts.

Tieši to gribu pateikt sev "don't make it harder". Tu visu zini. Ja mīli, tad priecājies, ne gruzies.

Man tas jādara, ja apsolīju, drīzāk, vēlējos.

Noskaidroju, kāpēc klasesbiedram no Skotijas tik ļoti derdzas cilvēce.

Tas esot kovidlietas dēļ. Cilvēki akli esot ticējuši mēdijiem, valdībai, potējušies. Tagad Astra Zenecai un Pfizer ir tiesvedības par to, ka viņi slēpa vakcīnu blakņu
smagumu.

Viņam riebjas cilvēce, jo uz šīs planētas esot triljonāri, kas organizē karus, ķīmiskās trases, afēras. Parastie cilvēki esot bijuši tā nozombēti ar ziņām no mēdijiem, ka skrējuši vakcinēties, nedomājot, kas būs. Tagad ārsti saka, ka daudziem no vakcīnām ir onkoloģiskas sekas. Un tas tiek pasniegts kā "vakcīnas nebija pārbaudītas, labāku vakcīnu nebija, cilvēki domāja īstermiņā, tāda ir cilvēku daba, ko tur daudz cepties". Un ārsti turpina darīt savu darbu, nozīmē ķīmijterapiju un dzīvo tālāk.

Šajā situācijā es tikai redzu to, ka cilvēkiem, kas zina par daudz, bet piedot nespēj, šiem cilvēkiem ir risks kļūt par tiem, kas ierodas skolās ar automātu rokās, lai "paglābtu" jauniešus no šīs "briesmīgās pasaules".

Man svarīgi bija saprast viņa naidu, un es sapratu. Bet kā skolotājs es varu justies drošāk, jo viņš fiziski atrodas Skotijā.

Noslēgt varētu, lai neesmu tāds kretīns.

Es tolaik domāju, ka Kristīnei ir 15 suņi (cibas), ko viņa tura pavadā. Rakstīju citai meitenei, kā zināt, un drausmīgi sāpiens bija, kad satiekoties viņa teica, ka neesot tā cibiņa, kurai rakstīju. Sapratu, kādas auzas. Meiteni pret zemi uzreiz, sāpes ir jābeidz vienā setā. Tur nevarēja darīt neko, pārtraukt uzreiz.
Mēs mīlējam ar Kristīni viens otru. Es biju tādā kondīcijā, ka redzēju viņu visur, arī Torņkalna baznīcā, protams, ne Kristīni. Es degu, for real, kad iedomātā, gāja garām manam solam, likās [baznīcas] lustra nogāzīsies. Viņa sajuta, neesot tur. "Pilnīgi visa zeme gāja gaisā, tevi varēja dzirdēt kilometriem". Aptuvens pārstāstījums.

2017. Nekad neaizmirstu, arī Tavu dzimšanas dienu. Piedzēries aizmirstu, un neko nenosūtu.