extranjero ([info]extranjero) rakstīja,
@ 2019-09-30 09:19:00

Previous Entry  Add to memories!  Tell a Friend!  Next Entry
Grētas fenomena un psiholoģijas sakarā es gribētu pieminēt, ka daudz lielākas briesmas un nāves risks jauniešiem ir nevis no klimata pārmaiņām, bet gan no mentālām problēmām, ieskaitot, stresa, trauksmes, depresijas, atkarībām, dažādu vielu lietošanas un pašnāvībām. Ironiski, ka arī Grēta pati ir cietusi no depresijas un trauksmes, un tagad viņa to pavairos daudz plašāk.

Varbūt ar to neko nevar daudz padarīt, jo cilvēcei vienmēr ir uzglūnējušas dažādas briesmas – bads, kari, dabas katastrofas – tāpēc stress un trauksme ir vajadzīgas lietas, lai mobilizētu cilvēkus nepārtraukti cīnīties par izdzīvošanu. Tie, kas stresoja vairāk, tie vairāk izdzīvoja. Tagad rietumu valstīs lielākā daļa ārējo risku vairs nepastāv, bet tieksme regulāri satraukties ir palikusi.

Varbūt cilvēkiem visvairāk besī tas, ka viņi satraucas par kādu izdomātu lietu (piemēram, mani uzrunāja ne tajā vietniekvārdā), bet reāli viņi neko nevar izdarīt, jo neeksistējošas problēmas nav atrisināmas. Ja būtu bads vai karš, tad vismaz vēl var cerēt uz pozitīvu atrisinājumu, piemēram, pārtiku badacietējiem atvest no citas valsts, sakaut ienaidnieku un pabeigt karošanu utt. Bet šeit ir pilnīga frustrācija, jo paši saprot, ka ne jau vietniekvārdos ir problēma, tās ir tikai paša prāta radītās muļķības.

Domāju, ka cilvēces garīgajai veselībai vispārīga globāla katastrofa tikai nāktu par labu, jo tad visu prāti tiktu nodarbināti šīs problēmas risināšanā un būtu mazāk laika nevajadzīgi satraukties par dažādiem niekiem.


(Ierakstīt jaunu komentāru)


[info]mapats
2019-09-30 12:08 (saite)
Ja pieņem, ka šī brīža dīvainais stāvoklis nav mākslīgi radīts, tad jā, restarts daudz ko atrisinātu.
Ja pieņem, ka šis viss sliktais speciāli izveidots tieši priekš šīs cilvēku grupas, tad restarts var dot ko labu tikai ja nones visu pasauli, visu cilvēku grupu iespējas novienādojot.
Ja katastrofa lokāla, problēmas mākslīgi radītas, tad grupa kura pakļauta uzbrukumam var tikt iznīcināta.

(Atbildēt uz šo)


[info]gnidrologs
2019-09-30 21:14 (saite)
Esmu no dažiem zviedriem lasījis, ka viņi skumji atzīst, ka pārāk ilgi miera laiki ir cēlonis pašreizējajai idiotijai. Complacency = decadence. Humans gonna human. Eloji ir labākais filozofiskais pareģojums pēdējo gadsimtu laikā. Te vēl der atcerēties veco labo rat utopia eksperimentu. Everything checks out.

(Atbildēt uz šo)


[info]10m_zem_uudens
2019-10-01 13:55 (saite)
Varbūt tās bija tieši stresa pārvarēšanas spējas, nevis ļaušanās stresam, kas ļāva mobilizēties agrīnējiem? Tādējādi sanāk, ka nevis stresošana, bet mierīgošana stresainos apstākļos ir atslēdziņš. Lai būtu mierīgs stresā, ir nepieciešams pārzināt un pārvaldīt sevi, izprast vidi.

Tie, kas ilgtermiņā dzīvo dabīgā bezgrūtību komfortā, šo spēju nepraktizē un tā atrofējas. Dzīvot mieriņā var visādi :)

(Atbildēt uz šo) (Diskusija)


[info]extranjero
2019-10-01 14:47 (saite)
Es nesaprotu pirmo teikumu. Lai mobilizētos, stresu nevajag pārvarēt – tam ir jāļaujas. Problēma mūsdienās ir tāda, ka viss ir kārtībā, mobilizācija nav nevajadzīga.

Izņemot, protams, retos gadījumus, kad tas ir vajadzīgi. Un arī tad cilvēki no stresa nejutīsies labāk. Vienkārši viņiem būs lielākas izredzes izdzīvot.

Dž. Pētersons atkal saka, ka vajag mobilizēties, ja tava dzīve ir sūds. Aktīvi darbojies, lai sasniegtu kaut ko nozīmīgu – nu kaut vai uzcel māju un izaudzini 3 bērnus utt. Tu jutīsies sūdīgi jebkurā gadījumā, bet labāk tā, nevis no tā, ka kāds tevi uzrunāja nepareizajā vietniekvārdā.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]gnidrologs
2019-10-01 21:44 (saite)
Pieļauju, ka augšminētā doma ir par to, ka cilvēki senāk bij 'more rugged', daudz pieradušāki pie visādiem konfliktiem un hārdšipa, maskulīnāki, tāpēc visādas problēma neizraisīja tādu stresu. Toties mūsdienu sniegpārsliņai ir stress, ja kāds to uzrunā nepareizajā vietniekvārdā.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]10m_zem_uudens
2019-10-01 22:59 (saite)
Jā, tāda doma. Cilvēki senāk bija spiesti stresainā situācijā būt stabilāki vai arī vienkārši gāja bojā.

Un zviedru skumjajā atzīšanā zinu, ka arī somi atzīst ko līdzīgu.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


Neesi iežurnalējies. Iežurnalēties?