Es nesaprotu pirmo teikumu. Lai mobilizētos, stresu nevajag pārvarēt – tam ir jāļaujas. Problēma mūsdienās ir tāda, ka viss ir kārtībā, mobilizācija nav nevajadzīga.

Izņemot, protams, retos gadījumus, kad tas ir vajadzīgi. Un arī tad cilvēki no stresa nejutīsies labāk. Vienkārši viņiem būs lielākas izredzes izdzīvot.

Dž. Pētersons atkal saka, ka vajag mobilizēties, ja tava dzīve ir sūds. Aktīvi darbojies, lai sasniegtu kaut ko nozīmīgu – nu kaut vai uzcel māju un izaudzini 3 bērnus utt. Tu jutīsies sūdīgi jebkurā gadījumā, bet labāk tā, nevis no tā, ka kāds tevi uzrunāja nepareizajā vietniekvārdā.