Grētas fenomena un psiholoģijas sakarā es gribētu pieminēt, ka daudz lielākas briesmas un nāves risks jauniešiem ir nevis no klimata pārmaiņām, bet gan no mentālām problēmām, ieskaitot, stresa, trauksmes, depresijas, atkarībām, dažādu vielu lietošanas un pašnāvībām. Ironiski, ka arī Grēta pati ir cietusi no depresijas un trauksmes, un tagad viņa to pavairos daudz plašāk.

Varbūt ar to neko nevar daudz padarīt, jo cilvēcei vienmēr ir uzglūnējušas dažādas briesmas – bads, kari, dabas katastrofas – tāpēc stress un trauksme ir vajadzīgas lietas, lai mobilizētu cilvēkus nepārtraukti cīnīties par izdzīvošanu. Tie, kas stresoja vairāk, tie vairāk izdzīvoja. Tagad rietumu valstīs lielākā daļa ārējo risku vairs nepastāv, bet tieksme regulāri satraukties ir palikusi.

Varbūt cilvēkiem visvairāk besī tas, ka viņi satraucas par kādu izdomātu lietu (piemēram, mani uzrunāja ne tajā vietniekvārdā), bet reāli viņi neko nevar izdarīt, jo neeksistējošas problēmas nav atrisināmas. Ja būtu bads vai karš, tad vismaz vēl var cerēt uz pozitīvu atrisinājumu, piemēram, pārtiku badacietējiem atvest no citas valsts, sakaut ienaidnieku un pabeigt karošanu utt. Bet šeit ir pilnīga frustrācija, jo paši saprot, ka ne jau vietniekvārdos ir problēma, tās ir tikai paša prāta radītās muļķības.

Domāju, ka cilvēces garīgajai veselībai vispārīga globāla katastrofa tikai nāktu par labu, jo tad visu prāti tiktu nodarbināti šīs problēmas risināšanā un būtu mazāk laika nevajadzīgi satraukties par dažādiem niekiem.