extranjero ([info]extranjero) rakstīja,
@ 2019-05-08 10:14:00
Previous Entry  Add to memories!  Tell a Friend!  Next Entry
Ļoti jauks šorīta SSC raksts par psihiatrijas replikācijas krīzi un ģenētiķu gaisa pilīm.

Nedaudz personīgas atmiņas: pirms kāda laika man bija jāveido prezentācija par ADR-β2 receptoru polimorfismu un kā tas varētu palīdzēt labāk izvēlēties astmas pacientam piemērotākas zāles. Tā bija ļoti interesanta prezentācija, ar skaistām bildēm un shēmām, ar daudziem it kā apstiprinošiem pētījumiem. Toreiz arī visa noskaņa akadēmijā bija, ka vēl tikai mazliet un tā ir nākošā LIELĀ LIETA. Tikai attiecībā uz ADR-β2 receptoriem gala rezultāts, kādu man izdevās secināt no publicētās literatūras, bija negatīvs – praksē to nevar nekādi izmantot.

Ir gadījumi, kad konkrētu gēnu noteikšana medicīnā ir noderīga, it īpaši pretvēža terapiju izvēlē. Bet tas, kas notiek populārā līmenī, piemēram, 23andme utml. uzņēmumi, kas piedāvā ģenētisko karti, ir tukša naudas kāšana, jo nav īsti skaidrs, kādi ir reāli ieguvumi no šīs informācijas.

Arī tas, ka Eirovīzija tagad testēs (bez atteikšanās iespējām) visu dalībnieku gēnu paraugus, ir tikai tukša izklaide. Pret izklaidi nav iebildumu, jo tam šis pasākums jau arī ir domāts, bet tam ir arī risks popularizēt sliktu zinātni. Turklāt asins paraugu nodošana ir privāta lieta, tāpēc obligāts nosacījums ir pretrunā Eiropas privātuma tradīcijai.

(Ierakstīt jaunu komentāru)


[info]nistagms
2019-05-08 13:13 (saite)
Ū, Eirovīzija pavilkusies uz eigēniku?

(Atbildēt uz šo) (Diskusija)


[info]extranjero
2019-05-08 13:37 (saite)
Nezinu, kāds viņiem funktieris. Lasīju tvnet, ka būšot obligāts dns tests, lai parādītu, ka katram no mums senčos ir ļoti dažādas tautības. Horoskopu līmenī tas ir interesanti. Zinātniski problēma ir tajā, ka dns testi to skaidra nepierāda. Piemēram, ja tev ir kāds gēns, kas biežāk sastopams čigāniem, vēl nenozīmē to, ka tavi senči ir čigāni. Šis "čigānu gēns" varētu būt arī ar nelielu biežumu sastopams starp citām tautām citu iemeslu dēļ.

Tāpat nav skaidra šo ģenētikas izplatības datu kvalitāte. Šis raksts ir tieši par to, ka agrāk ļoti daudzi pētījumi ir veikti ar nelielu paraugu skaitu. Šobrīd ģenētiķi ir sapratuši, ka bieži vien tas ir daudz par maz, un dažkārt var būt pat nepieciešams testēt 600 000+ cilvēku, lai izdarītu skaidrus secinājumus. Vai mums ir ģenētiski notestēti 600 000 latviešu? Un čigānu?

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


[info]10m_zem_uudens
2019-05-08 19:30 (saite)
Ir gan pabaisi mediju un pūļa attiecības ar zinātni (īsto). Kamēr neiepazinos ar pētniekiem, pat neiedomājos pārbaudīt vai lasīt, kas veic, kādos apstākļos un kas apmaksā... Nez, vai atlasē līgumā bija noteikts, ka būs jāgēno :)

(Atbildēt uz šo) (Diskusija)


[info]extranjero
2019-05-08 23:51 (saite)
https://www.tvnet.lv/6674953/kapec-visiem-eirovizijas-dalibniekiem-nacies-nodot-asinis

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]heda
2019-05-12 23:01 (saite)
Izskatās pēc kārtējā mēģinājuma leģitimizēt absurdo migrācijas politiku, iestāstot, ka etniski tik un tā jau esam raibi. Un izliekoties nesaprotam, ka piedrībā kādai valstij vai Eiropai būtiskāka par etnisko piederību ir piederību Eiropas kultūrai un lojalitāte pret to.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


[info]begemots
2019-05-11 20:46 (saite)
Super!

Vai es pareizi saprotu, ka "[The authors know exactly what they are doing, and they are clearly enjoying every second of it.] They explain that given what we now know about polygenicity, the highest-effect-size depression genes require samples of about 34,000 people to detect, and so any study with fewer than 34,000 people that says anything about specific genes is almost definitely a false positive;"

nozīmē, ka ņemot vērā jebkura konkrēta gēna izplatību, var pateikt, kāds ir minimālais sample size, lai vispār kaut ko par šo gēnu secināt?

(Atbildēt uz šo) (Diskusija)


[info]extranjero
2019-05-11 22:43 (saite)
Jā, ja efekts ir neliels, tad paraugu skaitam ir jābūt lielākam. Pēc šī var secināt, ka viena gēna ietekme uz depresiju ir ļoti niecīga.

Negatīvi dzīves notikumi gan ir labi korelēti ar depresiju. Tas liek aizdomāties, ka varbūt neskaitāmu psihoterapiju un zāļu vietā ir jēga vairāk ieguldīt tieši depresijas cēloņu novēršanā. Piemēram, ja kādam ir depresija, jo viņš ir zaudējis darbu, tad ir jēga sniegt palīdzību tieši jauna darba atrašanā. Nu varbūt tam cilvēkam vajag palīdzību iziet kādus apmācības kursus vai tamlīdzīgi, lai viņš atkal varētu atrast līdzvērtīgu darbu un atkal priecīgi būt pie virpas.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)

Neesi iežurnalējies. Iežurnalēties?