Pārdomas
No vot, atkal izbano, jo jūtas kacināti, lai gan gribējās tikai nedaudz atslābināties no darbiem un palasīt cibu. Nav taisnība, ka vienmēr esmu opozīcijā, bet atvainojos visiem, kas jūtas kacināti, jo pats jau vainīgs, ka nemāku diskutēt. Neiemācījos skolā pietiekami sociālās prasmes.

Lai gan nevar teikt, ka skola un sabiedrība necentās. Bija viena traka učene, kas bija izdomājusi, ka plkst. 6 saule atrodas ziemeļos, un sāka to atprasīt skolēniem, un visi ātri vien aptvēra, ko viņa grib, izņemot mani. Kad es teicu, ka nē, pēc loģikas tā nesanāk, tad viņa kļuva aizkaitināta. Un citā gadījumā fizkultūras skolotājs tāllēkšanā lika katram individuāli izmērīt 20 soļu attālumu un novilkt uz zemes svītru, tad kāds izdomāja, ka pietiks, ja viņš to izmērīs, un tā visiem būs kopējā svītra. Kad es teicu – čomi, tas ir paredzēts katram atsevišķi, tad visi teica: “Kāpēc tu gribi izlekt?” Es toreiz vēl nesapratu, kāpēc viņš tā saka. Kāds gan sakars izlekšanai ar svītras novilkšanu, kā paredzēts? Bet tagad ir par vēlu mainīt raksturu un mācīties pieņemt lietas, kuras atbalsta vairākums, bet kas man šķiet nepareizas (pat ja es kļūdos). Tas man liktu mocīties, kas es eju pret savu sirdsapziņu.

Bet ja nu tomēr būtu iespējams sevi kaut nedaudz izmainīt, tad es drīzāk izvēlētos būt kā psihopāts. Viņu galvenā foršā iezīme ir spēja atslēgt emocijas un neizjust nekādu trauksmi, kad jādara tas, kas ir vajadzīgs. Es pārāk daudz satraucos no tā, ka pasakot savu viedokli, cilvēki to uztvers ļoti negatīvi, un tas ir liels traucēklis dzīvē.