extranjero ([info]extranjero) rakstīja,
@ 2014-12-04 16:48:00

Previous Entry  Add to memories!  Tell a Friend!  Next Entry
Pārdomas
No vot, atkal izbano, jo jūtas kacināti, lai gan gribējās tikai nedaudz atslābināties no darbiem un palasīt cibu. Nav taisnība, ka vienmēr esmu opozīcijā, bet atvainojos visiem, kas jūtas kacināti, jo pats jau vainīgs, ka nemāku diskutēt. Neiemācījos skolā pietiekami sociālās prasmes.

Lai gan nevar teikt, ka skola un sabiedrība necentās. Bija viena traka učene, kas bija izdomājusi, ka plkst. 6 saule atrodas ziemeļos, un sāka to atprasīt skolēniem, un visi ātri vien aptvēra, ko viņa grib, izņemot mani. Kad es teicu, ka nē, pēc loģikas tā nesanāk, tad viņa kļuva aizkaitināta. Un citā gadījumā fizkultūras skolotājs tāllēkšanā lika katram individuāli izmērīt 20 soļu attālumu un novilkt uz zemes svītru, tad kāds izdomāja, ka pietiks, ja viņš to izmērīs, un tā visiem būs kopējā svītra. Kad es teicu – čomi, tas ir paredzēts katram atsevišķi, tad visi teica: “Kāpēc tu gribi izlekt?” Es toreiz vēl nesapratu, kāpēc viņš tā saka. Kāds gan sakars izlekšanai ar svītras novilkšanu, kā paredzēts? Bet tagad ir par vēlu mainīt raksturu un mācīties pieņemt lietas, kuras atbalsta vairākums, bet kas man šķiet nepareizas (pat ja es kļūdos). Tas man liktu mocīties, kas es eju pret savu sirdsapziņu.

Bet ja nu tomēr būtu iespējams sevi kaut nedaudz izmainīt, tad es drīzāk izvēlētos būt kā psihopāts. Viņu galvenā foršā iezīme ir spēja atslēgt emocijas un neizjust nekādu trauksmi, kad jādara tas, kas ir vajadzīgs. Es pārāk daudz satraucos no tā, ka pasakot savu viedokli, cilvēki to uztvers ļoti negatīvi, un tas ir liels traucēklis dzīvē.


(Lasīt komentārus) - (Ierakstīt jaunu komentāru)


[info]gone_dirty
2014-12-18 19:48 (saite)
Kādreiz biju uzduries šādai pamācībai http://www.sociopathworld.com/2014/09/a-comprehensive-beginners-guide-to.html par to kā kļūt par sociopātu. Nespēju saņemties pamēģināt. Tas tā, manuprāt, interesanta lasāmviela.

(Atbildēt uz šo) (Diskusija)


[info]extranjero
2014-12-18 19:56 (saite)
Neizskatās sakarīgs resurss.

Jau 1. punkts ir muļķības. Sociopāti jau nav stūrgalvīgi retardi. Viņi ļoti labi apgūst lietas un mācās no savas pieredzes. Tas, ko viņi varbūt nedara, ir nepieņem pamācītāja morālo skatījumu.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]gone_dirty
2014-12-18 20:13 (saite)
Sociopātiem ir tiešām grūtības mācīties no sliktās pieredzes, tas vairāk attiecās uz situācijām, kad viņi saņem sodu par kaut ko. Un vispār man liekas, ka īstu sociopātu ir salīdzinoši maz. Ir cilvēki, kam piemīt atsevišķas sociopātu īpašības. Bet nu varbūt es kļūdos. Neesmu tik ļoti vēl iedziļinājies šajā visā. Dažus mēnešus atpakaļ radās vēlme iekļaut savā ikdienas dzīvē dažus sociopātu uzvedības modeļus - lai vieglāk tikt pāri emocionālajiem pārdzīvojumiem. Vēlāk tam atmetu ar roku.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]extranjero
2014-12-18 20:27 (saite)
Sods jau ir tikai sabiedrības morāle izteikta likumā. Ja es nepiekrītu šai morālei, tad kāpēc būtu no šāda soda kaut kas jāmācās? Viņa pieredze drīzāk ir tajā, kā viņš negaidīti iekrita un kas viņam būtu jādara, lai nākamreiz tā nenotiktu.

Tas ir tikai mīts par sociopātiem kā par nelabojamiem sērijveida slepkavām. Ja mēs runājam par spektru, tad lielam baņķierim vai uzņēmuma vadītājam varētu būt daudz vairāk sociopātisma iezīmju nekā recidīvistam.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]gone_dirty
2014-12-18 20:37 (saite)
Vadīt uzņēmumu vai darboties ar milzīgām naudas summām prasa atslēgt emocijas - pāriet tikai uz racionāliem, pārdomātiem lēmumiem. Mans amats man dažreiz prasa izteikt viedokli par to, vai pieņemto darbinieku pēc pārbaudes laika ir vērts paturēt. Viens piemērs - pieņēmām gados vecu programmētāju, kurš strādāja nu ne pārāk labi, un izaugsmes iespējas praktiski nekādas viņam. Kad man bija jāizsaka par viņu viedoklis, es teicu, ka gan jau būs labi, jo negribēju, lai viņu atlaiž - viņam pāri 40, ir ģimene ar diviem bērniem. Labāk protams uzņēmumam būtu bijis, ja es atslēgtu emocijas un nebūtu līdzjūtīgs - darbinieks tiktu atlaists.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]extranjero
2014-12-18 20:48 (saite)
Kā tu pats atzīsti, atslēgt emocijas ir grūti. Tie, kas jau pēc dabas to pieprot labāk, arī ir tendēti ieņemt šādus amatus.

Un slikti tu izdarīji, ka viņu neatlaidi. Ne tikai uzņēmuma dēļ, bet arī tāpēc, ka šis darbinieks jau nestrādā vakuumā. Ar viņa darba rezultātiem jau ir jāsaskaras klientiem vai arī kolēģiem tas ir jālabo. Es tevi nevainoju, droši vien ka pats arī būtu padevies emocijām, bet šādās situācijās emocijas tikai rada mums visiem problēmas.

Būtu labi, ja tiktu izveidota psiholoģiska apmācību programma par to, kā atslēgt emocijas, kad tās traucē.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]gone_dirty
2014-12-18 20:58 (saite)
Es biju mēģinājis šādu emociju atslēgšanas metodi - iedomājies, ka tu patiesībā esi parazīts (citplanētietis, da jebkas), kas ir pārņēmis kontrolē tavu ķermeni. Tik līdz rodas kāda emocija, tu apzinies, ka tā ir ķermeņa (cilvēka), kurš ir tavā kontrolē, emocija. Respektīvi, tu vairs sevi neasociē ar to emociju. Ir tikai fakta konstatācija, ka tāda emocija ir radusies, bet tā nekā nav saistīta ar tevi. Man uz pāris dienām palīdzēja, bet tas man liekas ir tikai tāpēc, ka man ir ļoti spēcīga fantāzija.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]eos
2014-12-18 21:15 (saite)
vispār ļoti līdzīga tehnika kā Budismā - parādās emocijas un nevis es jūtos bēdīga, bet "parādās notikums, kas izraisa bēdu sajūtu", "notikums tiek piefiksēts", "notikums tik izanalizēts", un "bēdu sajūta parasti izzūd"

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]gone_dirty
2014-12-18 21:25 (saite)
Ar Budismu biju ļoti aizrāvies šogad. Bet vienā brīdi to visu metu pie malas, jo man bija bailes, ka Budisms atkal radīs manī vēlmi pārtraukt attiecības. Kad lasīju savu pirmo grāmatu par budismu, Thích Nhất Hạnh - Peace Is Every Step, manī radās vēlme šķirties no toreizējās meitenes, jo sāku saprast, ka man nevajag nevienu citu, lai es būtu laimīgs. Manī pat radās domas, ka man vispār iespējams nevienu nevajag. Šī sajūta toreiz nobiedēja. Smieklīgākais, ka pēc mēneša viņa pati no manis aizgāja.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]eos
2014-12-18 21:35 (saite)
mjā, es piekrītu, ka lai būtu laimīgs, Tu vari iztikt ar sevi un augstu sapratnes "kāpēc viss manā dzīvē notiek, kā notiek" līmeni.

Taču otrs cilvēks var nevis Tevi darīt laimīgu tā, ka Tu bez viņa jūties slikti, bet Tev dot iespēju paveikt lietas, ko viens vai nu Tu nevarētu, vai būtu daudz grūtāk/ilgāk.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


[info]extranjero
2014-12-18 21:43 (saite)
Budismu es vāji saprotu. Šķiet, ka viņu meditācijas tehnika ir ļoti dziļi izkopta. Man prāts pārāk satraukts, tāpēc meditācija slikti padodas, bet gribētos izpētīt to lietu vairāk.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]gone_dirty
2014-12-18 21:51 (saite)
Pie tā ir daudz jāstrādā. Arī mans prāts mani satrauc. Domas manī "skrien" ar neiedomājamu ātrumu, man tuvie cilvēki ir pamanījuši, ka es norauju teikumiem gabalus nost un jau sāku jaunus teikumus. Vēl sanāk pārāk daudz analizēt. Bet iesaku pamēģināt elementāru meditāciju - ērti apsēdies un koncentrējies uz dziļu ieelpu un dziļu izelpa. Pat vari pie sevis teikt, ieelpa - ieelpojot, izelpa - izelpojot. Man vismaz prāts apklust.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


(Lasīt komentārus) -

Neesi iežurnalējies. Iežurnalēties?