extranjero ([info]extranjero) rakstīja,
@ 2022-12-06 09:23:00

Previous Entry  Add to memories!  Tell a Friend!  Next Entry
Ja kas, tad jaunākie novērojumi ir, ka pēcinfekcijas sekas ir līdzīgas kovida un citu elpceļu slimību grupās. Tas iedzen dziļu naglu ilgā kovida panikas cēlāju zārkā. Jā, pēc izslimošanas dažreiz sekas vēl ir jūtamas kādu laiku, bet tas tā ir bijis vienmēr arī pēc gripas, smagas saaukstēšanās vai plaušu karsoņa.

Šis vēlreiz apliecina, ka trauksme par kovidu lielākoties bija emocionāla nevis faktos balstīta.

Savukārt iepriekšējais pētījums par ilgo kovidu tagad tiek kritiski izvērtēts.


(Lasīt komentārus) - (Ierakstīt jaunu komentāru)


[info]extranjero
2022-12-06 11:02 (saite)
Par šo pētījumu tagad runā visos internetos.

https://vinayprasadmdmph.substack.com/p/long-covid-vs-long-uri

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]antiprojekcija
2022-12-06 15:58 (saite)
Lūk, pētījums, nevis izpušķojumus.

Un tagad ieslēdzam smadzenes.

1) Viņi tur pēta cilvēkus ar "had self-reported symptoms suggestive of acute SARS-CoV-2 infection" - t.i., cilvēkus, kam ir līdzīga smaguma simptomi. Domāju, objektīvi nav pārsteidzoši, ka arī rezultāti līdzīgi?

2) Tajā pašā laikā, nav nekādas klīniskas izpētes par to, kas ir šie negatīvi testētie "covid-analogi", un cik tie bieži parādās dabā, salīdzinot ar covid izplatību. Pat covid tests nav veikts atkārtoti, lai pārliecinātos, ka tas veikts kvalitatīvi.

3) Nav arī veikta antivielu pārbaude to 3 mēnešu beigās, lai izslēgtu vienkārši nepareizu testa rezultātu. Kā viņi paši raksta - "COVID-19 tests may yield false-negative or false-positive results25,26; therefore, we cannot exclude the possibility that participants may have been misclassified (as having either a positive or negative COVID-19 test result) based on their documented test result; this misclassification could explain part of the similar change in well-being observed between the 2 groups." Atkal, nezinot prevalenci, nav pat iespējams spriest, cik šis ir likely.

P.S. Cik saprotu, grūti pētāma lieta, bet, cik skatos dažādos avotos, tipiskiem laboratoriju PCR testiem FN rate varētu būt pat 10-30% (kā kurā avotā), tā kā ir pat ļoti ticams, ka vairākumam no aptaujāto "negatīvo" grupā patiesībā tas pats vien covid arī bija. It īpaši ņemot vērā, ka tur dati ievākti vēl 2020. gada beigās, kad testēšanas protokoli nebija tik ļoti atstrādāti.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]extranjero
2022-12-06 16:12 (saite)
1) Kovida panikas cēlēji apgalvoja, ka nē, ka kovids ir tīrās šausmas, salīdzinot ar līdzīgiem simptomiem, kas nav kovids.

2) Tās ir augšējo elpceļu infekcijas, kuras ir pētītas un kuri terapijas ir uzlabotas visu laiku.

3) PĶR testiem kļūdas ir <1%, tie ir vieni no precīzākajiem, arī 2020. gada beigās tādi tie bija. Runāt par 10-30% ir pilnīgi nepamatoti.

Vai tu domā šos argumentus nopietni vai arī vienkārši spēlē visa apšaubītāja lomu bez reālas iedziļināšanās? Ja tev ir reāla interese, tev ir jāveltī pašam laiks, lai iepazītos ar medicīnas pamatlietām, jo diemžēl tās nevar izskaidrot vienā komentārā.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]antiprojekcija
2022-12-06 16:33 (saite)
Pašam derētu kaut kur iedziļināties - informācija par negatīvo covid testu biežumu ir burtiski vienas googles attālumā. Par šo ļoti daudz un plaši diskutēts un rakstīts.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]extranjero
2022-12-06 16:49 (saite)
Redzi, šis ir tieši piemērs, ka zināšanas nevar iegūt ar vienkāršu google meklējumu. Ir jābūt pamatzināšanām, un tās ir jāatjaunina ar Beiziāna metodi. Cilvēkiem ar neseniem simptomiem PĶR testi ir ļoti precīzi. Protams, ir iespējamas kļūdas, arī citu iemeslu dēļ, kā aprakstīts šeit: https://www.medscape.com/viewarticle/984802

Tur runā par 39000 testu, droši vien vismaz uz kādu miljonu kopējo testu (tātad ap <4% kļūda).

Bet tagad ir interesanti arī tas, ka tu tikai papūlējies atrast vienu pretrunīgu rakstu internetā, bet necenties noskaidrot patiesību līdz galam. Visdrīzāk tas arī ir neiespējami, ja tev nav pamatzināšanu. Katrs raksts tev var likties uzticams vai neuzticams dažādu blakusapstākļu dēļ.

Vai tagad tu saproti, kāpēc joprojām ir cilvēki, kas domā, ka ivermektīns ir efektīvs? Tieši tā pati problēma, ka pārāk daudz informācijas, kurā grūti orientēties un neziņa, kam ticēt.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]antiprojekcija
2022-12-06 17:47 (saite)
Vismaz paskaties, ko es Tev tur iemetu - nekāda sakara ar UK 39000, kas bija kļūda vēl pa virsu FNR.

Ir čupa zinātnisku publikāciju - visur dabā parādās FNR 10-30% robežās. Ja gribi kaut ko atspēkot, atsaucies uz reālām publikācijām, nevis uz savu čuju (atvaino, "pamatzināšanām").

P.S. "Ir jābūt pamatzināšanām, un tās ir jāatjaunina ar Beiziāna metodi." - eyeroll

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]extranjero
2022-12-06 17:57 (saite)
Tu joprojām runā par visiem cilvēkiem, kas iet testēties, pretstatā tiem, kam ir skaidri nesen parādījušies simptomi. Vienā avotā ir pat norādīts, ka tam ir 100% sensitivitāte.

Un lūdzu bez visādiem eyeroll. Es jau teicu, ka nevar visu izskaidrot vienā komentārā, bet tas nav iemesls sākt šeit rakstīt huiņu. Piemēram, apstrīdēt, ka 4% ir ļoti svarīgi, ja uzskatītā sensitivitāte ir tikai 70-90%.

Testēšanās nozīme vispār bija pārspīlēta, bet šeit ir gadījums, kad tā ir ļoti noderīga pētījumā.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]antiprojekcija
2022-12-06 20:39 (saite)
"Tu joprojām runā par visiem cilvēkiem, kas iet testēties, pretstatā tiem, kam ir skaidri nesen parādījušies simptomi." - nu nē, protams!

Pēdējā avotā skaidri un gaiši teikts, ka tika pētīti "adults who were clinically suspected of SARS-CoV-2 infection", proti, tādi, kam ir simptomi (vai es nepareizi izprotu "clinically suspected"?). Precīzi analoģiska grupa tai Tevis citētajā pirmajā pētījumā.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]extranjero
2022-12-06 21:13 (saite)
Tu lasīji to pētījumu? Tur atsauces rādītājs PĶR ir izmantots high clinical suspicion. Tas vispār ir no pirksta izzīsts rādītājs.

Protams, gribētos jau kaut ko vairāk objektīvu. Jau Koha postulāts nosaka, ka infekcijas slimības pierādījums ir no slimnieka izdalīts infekcijas ierosinātājs. Ja neuzticies vienai PĶR metodei, tad salīdzini ar citām vai rūpīgai laboratorijas analīzēm. Būtībā PĶR ir ļoti precīza. Ja paraugā ir kaut vai daži vīrusa fragmenti, tas uzrāda pozitīvu. Galvenā problēma varētu būt tajā, ka paraugā šī vīrusa nav, jo testēts pārāk ātri, kad vīruss vēl nav organismā savairojies, vai pārāk vēlu, kad imūnsistēma jau pamatā ir šo vīrusu apkarojusi. Tie testi tika veikti, cerībā, ka izdosies apturēt izplatību, bet tas nenostrādāja, tāpēc bija bezjēdzīgi. Vairums pētījumu balstījās tieši uz šo ideju – kā ierobežot izplatību, un ķērās pie salmiņa, tāpēc pārdzīvoja, ka nevarēja notestēt pozitīvi nesen inficētos vai tos, kam jau slimība jau garām (bet vēl varētu inficēt pēc ilgākiem kontaktiem).

Ir ļoti daudz šādu nekam nederīgu pētījumu saistībā ar kovidu, kurus pat nav vērts lasīt. Tieši tas pats bija ar ivermektīnu vai D vitamīnu.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]antiprojekcija
2022-12-06 22:03 (saite)
"Ir ļoti daudz šādu nekam nederīgu pētījumu saistībā ar kovidu, kurus pat nav vērts lasīt." - right, kurš te ignorē visu, kas neatbilst prioram? :P Manuprāt, drīzāk tas tavs viens "skandalozais" pētījums par ko "visi runā" būtu suspect (minēju jau kāpēc).

Par tiem FN būtībā visi avoti, kurus skatos, nonāk pie līdzīgiem secinājumiem. Re kur vēl viens, kas nonāk pie tā paša slēdziena veicot atkārtotus testus - daļa negatīvo kļūst pozitīvi un otrādi. Te iet runa par cilvēkiem ar pietiekošiem simptomiem, lai jau būtu hospitalizēti.

Da i anektdotiski - pats pazīstu vairākus cilvēkus, - vienu, kam tikai ar otro reizi bija pozitīvs, otru, kam bija negatīvs, bet pēc izslimošanas antivielas "maģiski" parādījās. Tas tā, runājot par prioriem...

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]extranjero
2022-12-06 22:17 (saite)
Ķīnieši? Es pat neskatos virsū.

Jā, es ignorēju, tāpēc ka laiks ir ierobežots, un ir jābūt ļoti labiem pierādījumiem, lai mainītu to, kas jau ir stabili pierādīts.

Es vispār esmu testējies tikai tad, kad tas bija neizbēgami ceļošanas dēļ. Divas reizes Kubā, pēc tam Spānijā atgriežoties, pēc tam pirms ceļojuma uz UK un pēc iebraukšanas UK. Visi negatīvi, bet principā arī negaidīju neko pozitīvu. Tas ir viss. Manuprāt, šī testēšana bija valsts vai manas naudas izmešana (pēdējos divus pats apmaksāju). UK aptiekā esmu izsniedzis bezmaksas antivielu testus cilvēkiem. Pats neesmu ne reizes to lietojis. Ja rezultāts nemainītu tavu klīnisko aprūpi, tad testēšanās ir bezjēdzīga.

Ir cilvēki, kas testējās aiz gara laika. Tāpat ir cilvēki, kas aiz gara laika cenšas meklēt pierādījumus vienai idejai, nevis padziļināti izpētīt kādu lietu.

Parasti gan tie bija, kas centās pierādīt, ka PĶR ir pārāk jutīgi – ka pārāk daudzi ir pozitīvi, lai gan patiesībā izplatība ir daudz zemāka. Izskatās, ka kovida panikas cēlējiem ir otra galējība – ka tiem ir pārāk zema sensitivitāte. Bet nē, nav loģiski uzskatīt, ka PĶR nav precīzi. Pat nesen Latvijā farmaceita kursos man mācīja, ka PĶR ir zelta standarts. Interesanti, ka tavi citētie pētījumi cenšas pierādīt, ka tas tomēr nav zelta standarts. Es domāju, ka ir. Vienkārši ir jāsaprot, kā tas darbojas un kāpēc tas ne vienmēr uzrādīt pozitīvu (pārāk ātri vai vēlu, vai slikti paņemot paraugu).

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]extranjero
2022-12-06 22:27 (saite)
Es protams domāju, ka devu bezmaksas antigēnu testus.

Kurš vispār veic antivielu testus? Kur tos tā var bez maksas uztaisīt? Vai tiešām cilvēki par to maksāja naudu?

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


[info]antiprojekcija
2022-12-06 22:41 (saite)
Nu tad skaties meta pārspriedumus. Viss rāda vienā virzienā, neviens (ārpus cibas) nekur pat necenšas argumentēt, ka tiem testiem ir 100% sensitivitāte...

Labi, es out - man Tava realitātes noliegšana vienkārši paliek pārlieku absurda.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]extranjero
2022-12-06 22:53 (saite)
Šī saite jau arī apstiprina, ko es teicu. Ja testēsi pārāk ātri vai vēlu, tad var arī nebūt. Bet tas nav šis gadījums. Turklāt šī ieraksta sākotnējā pētījuma autori jau arī pieļāva, ka var būt zināma neprecizitāte. Bet nav pamata uzskatīt, ka tas var būtiski ietekmēt tā secinājumus. Tava piezīme “ieslēdzam smadzenes” bija ļoti nevietā.

Visi argumenti pret to, ka PĶR ir precīzs, vienmēr ir tādi samudžināti. Atcerēsimies, ka no kovida lielākais risks bija nevis pats vīruss, bet pāraktīva imūnsistēma. Acīmredzot, brīdī, kad cilvēks smok nost ar pneimoniju, viņa imūnsistēma jau ir ļoti aktīva, tāpēc vīruss ir palicis ļoti maz. Tāpēc tā piezīme “we and others have seen patients with COVID-19 pneumonia who had a negative to low positive test on a nasopharyngeal sample but a highly positive test on tracheal fluid” ir jāvērtē kritiski.

Meta pārspriedumi – ko tas vispār nozīmē?

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


(Lasīt komentārus) -

Neesi iežurnalējies. Iežurnalēties?