Lūk, pētījums, nevis izpušķojumus.

Un tagad ieslēdzam smadzenes.

1) Viņi tur pēta cilvēkus ar "had self-reported symptoms suggestive of acute SARS-CoV-2 infection" - t.i., cilvēkus, kam ir līdzīga smaguma simptomi. Domāju, objektīvi nav pārsteidzoši, ka arī rezultāti līdzīgi?

2) Tajā pašā laikā, nav nekādas klīniskas izpētes par to, kas ir šie negatīvi testētie "covid-analogi", un cik tie bieži parādās dabā, salīdzinot ar covid izplatību. Pat covid tests nav veikts atkārtoti, lai pārliecinātos, ka tas veikts kvalitatīvi.

3) Nav arī veikta antivielu pārbaude to 3 mēnešu beigās, lai izslēgtu vienkārši nepareizu testa rezultātu. Kā viņi paši raksta - "COVID-19 tests may yield false-negative or false-positive results25,26; therefore, we cannot exclude the possibility that participants may have been misclassified (as having either a positive or negative COVID-19 test result) based on their documented test result; this misclassification could explain part of the similar change in well-being observed between the 2 groups." Atkal, nezinot prevalenci, nav pat iespējams spriest, cik šis ir likely.

P.S. Cik saprotu, grūti pētāma lieta, bet, cik skatos dažādos avotos, tipiskiem laboratoriju PCR testiem FN rate varētu būt pat 10-30% (kā kurā avotā), tā kā ir pat ļoti ticams, ka vairākumam no aptaujāto "negatīvo" grupā patiesībā tas pats vien covid arī bija. It īpaši ņemot vērā, ka tur dati ievākti vēl 2020. gada beigās, kad testēšanas protokoli nebija tik ļoti atstrādāti.