Sviesta Ciba |

extranjero (

extranjero) rakstīja,
@ 2022-09-06 11:22:00

Minerālmēsli lauksaimniecībā vairo augu augšanu un ražas. Pateicoties tiem, var samazināt lauksaimniecības platības un vairot bioloģisko daudzveidību. Tieši modernās lauksaimniecības dēļ Latvijā nav izcirsti visi meži. Ja tu esi pret zemniekiem un minerālmēslu lietošanu, tad tu neesi nekāds zaļais.

(Ierakstīt jaunu komentāru)

	snorke 2022-09-06 13:54 (saite)
	Tomer tas aspekts ka nona udenos, piesarnojums, eitrofikacija, beigtas zivis urr - nu protams palidz visadi best practice lietosanas panemieni (Atbildēt uz šo) (Diskusija)

	extranjero 2022-09-06 13:57 (saite)
	Un risinājums ir nelietot minerālmēslus, bet nosusināt ezerus, lai būtu vairāk zemes ar vājām ražām un mēs nenomirtu badā. Nav ezeru, nav problēmu! (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

	snorke 2022-09-06 15:25 (saite)
	upes nenosusinasi, skat kas notika Odraa, simtiem tonnu beigtu zivju. Vai piekrastes udenos, viss tak nonak upes un juuraas (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

extranjero
2022-09-06 16:08 (saite)

Īslaicīgas problēmas. Upes, jūras ir savienotas ar okeāniem un tie ir milzīgi. Kad bija ierosinājums no kruīza kuģiem nelaist kanalizāciju okeānā, bija iebildumi, ka tam vienkārši nav nekādas nozīmes, izņemot piekrastes zonās.

Bet bija dzirdēts, ka saistībā ar pārmērīgu zivju nozveju, visekoloģiskākais un arī ekonomisks veids ir audzēt pārtikas zivis tādās kā lielās fermās. Ar lašiem jau tā dara. Bet gan jau ir cilvēki, kuriem arī tas nav labi. Jo nu tur barošana kaut ko piesārņo, un lielos baros zivis slimo.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

snorke
2022-09-06 17:45 (saite)

kadas islaicigas problemas, traks esi. 1) udenus tacu lieto dzeramaa udens nemsanai, atputai, peldesanai utt. No tadiem meslotiem udeniem nevar ne dzeramo udeni nemt, ne peldeties. Un daudz kur tas ir vienigais dzeramaa udens avots un vieniga peldvieta, piesarnojums rada realas problemas miljoniem cilveku. 2) ari okeani lai cik lieli piesarnojas, jo vispirms ir juras, tadas ka Baltijas jura ar lenu udens apmainu, nu, tur skabekla izsikumi utt

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

extranjero
2022-09-06 19:59 (saite)

Tas jau ir skaidrs, ka ja kādā konkrētā vietā vai nelielā zonā ap pludmali utt. ieguvums no minerālmēslu nelietošanas ir lielāks nekā no iegūtās pārtikas, tad tam ir jēga. Bet citādi viss sākas ar globālo ieguvuma/riska izvērtējumu, un tikai pēc tam tiek veidotas labākās prakses. Ja to dara pretēji, tad tas noved pie lieliem absurdiem.

Ar ūdeni arī ir tā, ka daudzviet to tagad atsāļo no jūras (piemēram, Izraēla) ar izmaksām, kas ir nedaudz lielākas par sistēmām, kas ņem no upes vai ezera. Tikai tur bija tas, ka šajā atsāļošanas procesā rodas daudz ūdens ar palielinātu sāļumu, kuru tecinot atpakaļ jūrā, nogalina dzīvās radības kaut kur 50 metru rādiusā. Tā dēļ daudzi “zaļie” ir sākuši protestēt pret šīm atsāļošanas iekārtām. Tas nekas, ka jebkura celtne pilsētā būtībā iznīcina visu dzīvo, kas bija augsnē, to pašu 50 metru rādiusā. Tas pat nav jautājums, vai sāļā ūdens ieplūdi atpakaļ jūrā nevarētu optimizēt – gan jau ka var, uztaisot kaut kādu modernāku jaukšanas iekārtu, kas sadārdzināt projektu par 10%. Jautājums – vai tam ir vispār kaut kāda jēga, izņemot estētisko, ka kaut kur piekrastē nebūs neliela mirusī zona?

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)

ctulhu
2022-09-06 18:29 (saite)

Taisīt lauksaimniecību uz planētas virsmas ir veca un prasta pieeja. Lauksaimniecībai jānotiek no visas pārējās virsmas izolētās kasetēs, blokos, tvertnēs kur tad a) pievada kādas vielas vajag b) atstrādātos šķidrumus pa caurulēm nogādā pārstrādāšanai c) ražu novāc pilnīgi automātiski d) tās rūpnīcas var būt gan apakš zemes (gaismu pievada ar optisko vadu palīdzību vai ģenerē uz vietas) gan daudzos stāvos => mazāk vietas aizņem.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

	extranjero 2022-09-06 21:13 (saite)
	Tas varbūt būs ekonomiski, bet zaļi tas vairs nebūs. Šobrīd taču tā priecē acis skaists labības lauks vai augļu dārzs, nu vienalga, kas kuram labāk patīk. (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

	ctulhu 2022-09-06 21:17 (saite)
	acis priecēs dabiskie biotopi (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

	extranjero 2022-09-06 21:19 (saite)
	Tas arī. Bet reizēm būs tie jāapļauj vai meži jāpadedzina, jo citādi savairojas nevēlamās sugas. (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

	ctulhu 2022-09-06 21:22 (saite)
	Dabiskā biotopā ir līdzsvars, nav jau tā ka mums regulāri jādedzina meži jo tajos kkas savairojas. (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

	extranjero 2022-09-06 21:24 (saite)
	Bet ir taču. Ne tos, kurus izcērt, bet citādi dabā ik pa laikam notiek ugunsgrēki. Tagad mēs tik labi protam tos nodzēst, ka neskartos mežos ir problēmas. Atceries to skandālu, ka zinātnieki Gaujas Nacionālajā parkā gribēja padedzināt, bet tauta krita panikā un neļāva. (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

	ctulhu 2022-09-06 21:30 (saite)
	Nu vajadzēs - padedzinās, nav problēmas. (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)

mapats
2022-09-09 08:40 (saite)

Ja pieņem, ka šādas rūpnīcas būs 3x ražīgākas par lauksaimniecību mūsdienās, tad trešo daļu no šī brīža lauksaimniecības zemju segs rūpnīcas, neskaitot palīgēkas. Lauksaimniecības ēka, vai segtās platības no Dobeles līdz Aizkrauklei. Kvadrātmetra izmaksa šādai ēkai padarīs ēdamo zelta cenā un pārtiku ražot(nevis audzēt) varēs tikai ļoti bagātas organizācijas. Ainava visur kur būs šīs ēkas kļūs degradēta. Tas ir, ja visa augu lauksaimniecība tiek pārtaisita pēc šādas metodes.

Šādu metodi komerciāli var izmantot un jau izmanto specializētai audzēšanai atsevišķām kategorijām un protams katrs sev mājās var ierīkot visu gadu ražojošu dārziņu.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)

	begemots 2022-09-06 14:47 (saite)
	Nekas, ķīmiju drīz aizstās fizika. Šis gan pagaidām ir nevis par minerālmēsliem, bet par pesticīdiem: https://carbonrobotics.com/laserweeder Pasūtījumi izpirkti 2 gadus uz priekšu. (Atbildēt uz šo) (Diskusija)

	extranjero 2022-09-06 15:01 (saite)
	Es jau tikai par. Tehnoloģijas, ģenētiskā inženierija – tas ir ceļš uz priekšu. Protams, apdomīgi un ar pārbaudēm, bet tomēr tikai tas var strādāt nākotnē. (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)

	mapats 2022-09-09 08:50 (saite)
	Par herbicīdiem, jo iekārta ir ravēšanai, iznīcina nezāles. (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

	begemots 2022-09-09 10:18 (saite)
	Taisnība. Varu gan saderēt, ka pēc kāda laika adaptēs arī vismaz daļai vabuļu. (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)

	iokaste 2022-09-06 22:11 (saite)
	Holandē puķu audzētāji izcirtuši mežus un piesārņojuši gruntsūdeņus līdz 40 metru dziļumam. (Atbildēt uz šo) (Diskusija)

	extranjero 2022-09-06 23:46 (saite)
	Nevajag tik daudz tās sieviešdienas svinēt :) (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

	iokaste 2022-09-07 06:56 (saite)
	Tās ir globalizācijas blaknes. Jo pašiem holandiešiem tās tulpes navajag. Vēl fūres tiek dzītas caur visu Eiropu, lai tirgotu Holandes burkānus Alūksnē. Pēc būtības starptautiskās tirdzniecības veicinātāji - ES, PTO u.c. ir lielākie piesārņotāji. (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

	extranjero 2022-09-07 09:45 (saite)
	Globalizācija šoreiz tikai piesārņojumu samazina. Transports pārtikas piegādē ir tikai neliela daļa no izmaksām (izmešiem). Tas Specializācija tikai ļauj ietaupīt un samazināt izmešus. Ja to nedarītu holandē, tad izcirstu vēl tūkstošiem mūžamežu Brazīlijā vai kur citur, un kopējā bilance būtu vēl sliktāka. (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)

Navigate: