Sviesta Ciba |

extranjero (

extranjero) rakstīja,
@ 2022-09-06 11:22:00

Minerālmēsli lauksaimniecībā vairo augu augšanu un ražas. Pateicoties tiem, var samazināt lauksaimniecības platības un vairot bioloģisko daudzveidību. Tieši modernās lauksaimniecības dēļ Latvijā nav izcirsti visi meži. Ja tu esi pret zemniekiem un minerālmēslu lietošanu, tad tu neesi nekāds zaļais.

(Lasīt komentārus) - (Ierakstīt jaunu komentāru)

	extranjero 2022-09-06 13:57 (saite)
	Un risinājums ir nelietot minerālmēslus, bet nosusināt ezerus, lai būtu vairāk zemes ar vājām ražām un mēs nenomirtu badā. Nav ezeru, nav problēmu! (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

	snorke 2022-09-06 15:25 (saite)
	upes nenosusinasi, skat kas notika Odraa, simtiem tonnu beigtu zivju. Vai piekrastes udenos, viss tak nonak upes un juuraas (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

extranjero
2022-09-06 16:08 (saite)

Īslaicīgas problēmas. Upes, jūras ir savienotas ar okeāniem un tie ir milzīgi. Kad bija ierosinājums no kruīza kuģiem nelaist kanalizāciju okeānā, bija iebildumi, ka tam vienkārši nav nekādas nozīmes, izņemot piekrastes zonās.

Bet bija dzirdēts, ka saistībā ar pārmērīgu zivju nozveju, visekoloģiskākais un arī ekonomisks veids ir audzēt pārtikas zivis tādās kā lielās fermās. Ar lašiem jau tā dara. Bet gan jau ir cilvēki, kuriem arī tas nav labi. Jo nu tur barošana kaut ko piesārņo, un lielos baros zivis slimo.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

snorke
2022-09-06 17:45 (saite)

kadas islaicigas problemas, traks esi. 1) udenus tacu lieto dzeramaa udens nemsanai, atputai, peldesanai utt. No tadiem meslotiem udeniem nevar ne dzeramo udeni nemt, ne peldeties. Un daudz kur tas ir vienigais dzeramaa udens avots un vieniga peldvieta, piesarnojums rada realas problemas miljoniem cilveku. 2) ari okeani lai cik lieli piesarnojas, jo vispirms ir juras, tadas ka Baltijas jura ar lenu udens apmainu, nu, tur skabekla izsikumi utt

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

extranjero
2022-09-06 19:59 (saite)

Tas jau ir skaidrs, ka ja kādā konkrētā vietā vai nelielā zonā ap pludmali utt. ieguvums no minerālmēslu nelietošanas ir lielāks nekā no iegūtās pārtikas, tad tam ir jēga. Bet citādi viss sākas ar globālo ieguvuma/riska izvērtējumu, un tikai pēc tam tiek veidotas labākās prakses. Ja to dara pretēji, tad tas noved pie lieliem absurdiem.

Ar ūdeni arī ir tā, ka daudzviet to tagad atsāļo no jūras (piemēram, Izraēla) ar izmaksām, kas ir nedaudz lielākas par sistēmām, kas ņem no upes vai ezera. Tikai tur bija tas, ka šajā atsāļošanas procesā rodas daudz ūdens ar palielinātu sāļumu, kuru tecinot atpakaļ jūrā, nogalina dzīvās radības kaut kur 50 metru rādiusā. Tā dēļ daudzi “zaļie” ir sākuši protestēt pret šīm atsāļošanas iekārtām. Tas nekas, ka jebkura celtne pilsētā būtībā iznīcina visu dzīvo, kas bija augsnē, to pašu 50 metru rādiusā. Tas pat nav jautājums, vai sāļā ūdens ieplūdi atpakaļ jūrā nevarētu optimizēt – gan jau ka var, uztaisot kaut kādu modernāku jaukšanas iekārtu, kas sadārdzināt projektu par 10%. Jautājums – vai tam ir vispār kaut kāda jēga, izņemot estētisko, ka kaut kur piekrastē nebūs neliela mirusī zona?

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)

(Lasīt komentārus) -

Navigate: