extranjero ([info]extranjero) rakstīja,
@ 2020-05-17 18:37:00

Previous Entry  Add to memories!  Tell a Friend!  Next Entry
Ātrais svētdienas ziņu apskats:

1. Lūk, pēc šiem sanāk, ka valdība vienmēr ir teikusi neēst pārāk daudz cukuru (un arī tauku). ASV pat cukura patēriņš ir samazinājies, kamēr aptaukošanās ir tikai pieaugusi.

2. FDA aptur Covid-19 testēšanu Sietlā. Vēl viens piemērs, kā birokrātijas darbojas pilnīgi absurdi un ir liels cilvēces drošības risks. No sākuma es domāju, ka tas ir par antivielu testiem, kas ir diezgan kļūdaini, bet izrādās, ka tie bija parastie PCR testi. Problēma šoreiz bija tajā, ka testa rezultāti tiek paziņoti notestētajiem, un auklīšu valstī cilvēki nav spējīgi sagremot vai adekvāti rīkoties ar šādu informāciju, kamēr kāds ierēdnis to nebūs atļāvis.

3. Jauks WSJ raksts par to, kā tika
mēģināts nobanot (par laimi nesekmīgi) lokdauna skeptiķus, kas aicināja uz diskusiju. Ar to es arī cibā saskāros. Šajā sakarā, kāds varbūt var tikt pie šī pētījuma? Par to marginalrevolution blogā ziņo, ka būtībā lokdauniem nav bijusi liela nozīme, un Zviedrijas augstāki rezultāti ir izskaidrojami ar lielāku sākuma izplatību.


(Lasīt komentārus) - (Ierakstīt jaunu komentāru)


[info]extranjero
2020-05-18 10:12 (saite)
Vēl man nešķiet, ka tā cukura adikcija ir reāla atkarība kā no narkotikām pat tiem dažiem cilvēkiem. To drīzāk varētu salīdzināt kā psiholoģisku atkarību, kā, piemēram, no seksa. Sekss nav obligāti vajadzīgs, un vienlaikus ir klīnikas seksa adiktiem. Tai pašā laikā mēs nevaram arī teikt, ka tāpēc sekss ir būtībā toksisks. Tā nav – tas ir ļoti būtisks cilvēku dzīvē, svarīgi ir tikai būt saprātīgiem šajā ziņā.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]zazis
2020-05-18 10:14 (saite)
cukurs lielos daudzumos ir toksisks, atšķirībā no seksa. arī zarnu mikroflora pierod.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]extranjero
2020-05-18 10:21 (saite)
Lielos daudzumos viss ir inde.

Par cukura atkarību vēl apgāž tas, ka tagad taču ir tik dažādi cukura aizstājēji. Un izskatās, ka cilvēki tos arī aktīvi lieto – tāpēc arī šī statistika, ka pievienotā cukura patēriņš ir krietni samazinājies. Ja ir šī atkarība no salduma, tad cukura aizstējēji to pilnībā apmierina. Kas vēlreiz apliecina, ka tas fruktozes metabolisms, kas rada šo atkarību.

Taču veselības rādītāji nav uzlabojušies. Es pieņemu, ka tieši šī atkarība no saldās garšas (nevis fruktozes) ir īstā ļaunuma sakne.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]extranjero
2020-05-18 10:21 (saite)
... ka tas NAV fruktozes metabolisms, kas...

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


[info]zazis
2020-05-18 10:28 (saite)
hvz, nezinu nevienu, kurš lietotu saldinātājus. man tie nepatīk.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]extranjero
2020-05-18 10:32 (saite)
Mcdonaldos un citās sabiedriskās ēstuvēs bieži ir kur cukuru tējai vai kafijai vari bērt klāt pats, un tagad tur ir izvēle ņemt saldinātāju vai cukuru, un izskatās, ka patēriņš vidēji tas ir 50:50.

Bet pieļauju, ka īsti gurmāni tomēr sajūt atšķirību – bet tas tikai vēlreiz liecina, ka tas ir tikai garšas jautājums. Mēs vēlamies izbaudīt ēdienu, kā mēs to vēlamies – un tā ir problēma, jo nespējam ierobežot sevi.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


[info]extranjero
2020-05-18 17:11 (saite)
Ir vēl viena ideja, kas var daļēji atbalstīt domu, ka cukurs ir inde. Doma ir tāda, ka cilvēkam ir tāds sāta punkts, kad ķermenis saka, ka pietiek ēst. Cukurs ir slikts ar to, ka šo sāta punktu paaugstina, un liek cilvēkam apēst vairāk. Taču vissliktākais ir tas, ka pārtraucot lietot cukuru, šis sāta punkts neatgriežas atpakaļ. Tas ir, kā siksnas ar sprādzēm, kas ļauj tikai atvilkt vaļīgāk, bet ciešāk ne. Tāpēc ir ļoti grūti izvairīties no sekām, ko cukura ēšana ir radījusi. Tēlaini runājot – ja vien mēs zinātu, kur ir tā atsprādze, kuru piespiežot, mēs varētu pievilkt siksnu ciešāk.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


(Lasīt komentārus) -

Neesi iežurnalējies. Iežurnalēties?