Ir vēl viena ideja, kas var daļēji atbalstīt domu, ka cukurs ir inde. Doma ir tāda, ka cilvēkam ir tāds sāta punkts, kad ķermenis saka, ka pietiek ēst. Cukurs ir slikts ar to, ka šo sāta punktu paaugstina, un liek cilvēkam apēst vairāk. Taču vissliktākais ir tas, ka pārtraucot lietot cukuru, šis sāta punkts neatgriežas atpakaļ. Tas ir, kā siksnas ar sprādzēm, kas ļauj tikai atvilkt vaļīgāk, bet ciešāk ne. Tāpēc ir ļoti grūti izvairīties no sekām, ko cukura ēšana ir radījusi. Tēlaini runājot – ja vien mēs zinātu, kur ir tā atsprādze, kuru piespiežot, mēs varētu pievilkt siksnu ciešāk.