Eos ([info]eos) rakstīja,
@ 2024-05-15 12:54:00

Previous Entry  Add to memories!  Tell a Friend!  Next Entry
Mūzika:Placebo - Hang on to your IQ

Hang on to your IQ, to your ID
Topošā ģimnāziste dabūja 50 punktus no 118 Rīgas ģimnāziju matemātikas iestājpārbaudījumā. Tie ir 42%.

Vēl priekšā:

1) Angļu valodas CE 22.maijs => jādabū vismaz 60%

2) Latviešu valodas CE 27.maijs => vismaz 60%

1) Matemātikas CE 4.jūnijs => ap 90% būtu labi, jo skolā matemātiku viņa mācās uz 9

Rezultāti konkursam uz Rīgas Valsts 3.ģimnāziju būšot tikai jūlijā. Tā kā šis man būs aktuāls vēl vismaz 6 nedēļas.

Skolā viņa mācās uz apmēram 8 vidējo atzīmi. Klasē pēc atzīmēm ir 3.labākā. Kāpēc viņai ir zems pašvērtējums, to mēs pabīdījām malā, sakot "visu ar loģiku izskaidrot ātri nevar". Kaut sevis revidēšana ir tieši par to. Ticība sev, darot dzīvē kaut ko pirmo reizi, liekot eksāmenus, ir ārkārtīgi svarīga.

***

Saskaitīju no skolu mājaslapās atrodamās informācijas. RV1Ģ - 4 paralēlklases. RV2Ģ 3 klases, RV3Ģ 8 klases, Vācu Ģ - 5 klases, Āgenskalna Ģ 4 klases, Klasiskā Ģ - 8 klases. Kopā 32 paralēlklases. Ja pieņem, ka 30 bērni klasē, tad 32*30= 960 vietas. Pašas skolas paralēlklases sauc par moduļiem, tāpēc diez vai katrā modulī paredzēts uzņemt 30 skolēnus.

Viņa ar saviem 42% ir apmēram 1000.tajā vietā no 2600. Noliekot labi CE, var rezultātu uzlabot.



(Lasīt komentārus) - (Ierakstīt jaunu komentāru)


[info]eos
2024-05-16 14:20 (saite)
Tu stāsti tēviņiem nesaprotamā valodā, piedod. Es saprotu, bet pats neprotu to iztulkot meitenes tēvam saprotami.

"ģimnāzijā matemātikā viņai bija atzīmes no 3 līdz 5, viņa bija knapi sekmīga, tad viņa aizgāja uz parastu skolu un matemātikas ce dabūja 96, kamēr viņas bijušie klasesbiedri dabūja ap 80. tā ģimnāzija būtu viņu nobendējusi."

Kas ar viņu notika tajā parastajā skolā? Vai tiešām bija labāka matemātikas skolotāja kā ģimnāzijā? Vai meitenei neder burkāna un pātagas metode, bet der tas, ka atzinību izsaka par progresu, nevis visu laiku salīdzina? Kur ir slepenā sastāvdaļa, lai dabūtu CE 96%?

Tu minēji cītīgu gatavošanos CE visas 9.klases garumā. Viņa to būtu arī darījusi, ja būtu palikusi ģimnāzijā. Kur atšķirība? Pēc visa spriežot, Tev ir ļoti apdāvināta meita, kura, ja vien nesabendē nervus, var visos priekšmetos dabūt 80-100%.

Šī meitene nav tik apdāvināta. Viņa ar lielu mācīšanos 8.klases laikā savu vidējo pacēla no 6.5 uz 8+.

Šajā stāstā man kā skolotājam visvairāk interesē, kurš vai kura un kā iemācīja Tavai meitai risināt teksta uzdevumus, tos pavisam sarežģītos, tā, lai tiktu iekšā ģimnāzijās??

Jo diemžēl es redzu praksē, ka meitenēm caurmērā iet mazliet grūtāk ar tiem teksta uzdevumiem. Ja nesāk jau 4.klasē papildus darbu pie matemātiskās loģikas apguves, tad uz 9.klasi ko labot ir grūti.









(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]kihelkonna
2024-05-16 14:44 (saite)

labi jautājumi. gan meitai, gan viņas draudzenei no Teikas skolas novēroju, ka ap 9. klasi viņām ieslēdzās kaut kāda cita attieksme un mācības no traucēkļa kļuva par izaicinājumu. it īpaši tai draudzenei, kura mazajās klasēs reiz par norāva vasaras darbus, bet 9. klasē tā mācījās, ka tika rchv.

par meitas ģimnāziju - iespējams, ka sākumā viņa tur ienāca ar apdāvinātā bērna apziņu, ka mācās tikai muļķi, bet labas atzīmes dabū tie, kas nemācās. jo iepriekšējā skolā tā apmēram bija. nu un tālāk skolotāji cenšas visus salikt pa vietām un kārtīgi ieskaidrot, ka viņi ir mazi idioti un likt sliktas atzīmes pilnīgi par visu, manas meitas gadījumā radot pārliecību "es nekad nebūšu pietiekami labs". šis varbūt nāca pārāk pēkšņi un daudz un viņu sagrāva. tālāk viņa sāka ļoti mācīties, bet, jo vairāk mācījās, jo vairāk stresoja, un katrs nākamais četrinieks pavairoja to, ka viņai visa enerģija izgāja nevis uz mācīšanos, bet uz izmisumu. tad jau viņai pārbaudes darbu laikā vispār atslēdzās smadzenes un maija vidū izņēmu viņu no skolas, lai viņa nekļūtu nesekmīga.

tālāk viņa gadu nomācījās sestajā vidusskolā, kas bija mūsu mājai tuvākā skola. viņa saka, ka turienes matemātikas skolotāja ne ar ko nebija sliktāka par ģimnāzijas skolotāju, bet skaidroja kaut kā tā, ka viņai labāk patika. arī daudzi citi skolotāji tur nemaz nebija sliktāki. to, ka skolai ir zems reitings, nosaka nevis skolotāji, bet skolēni. vairums tur stundu laikā tikai pļāpāja, turklāt viņai klasē bija profesionāls narkotiku tirgonis, daži stundu laikā tirgoja narkotikas un tikai 6 no 30 nepīpēja elektroniskās cigaretes, aizmirsu nosaukumu, jo vairs nav aktuāli.

nu un viņa tur mācījās kā pati gribēja. skolā bija ļoti sirsnīga atmosfēra kopumā, skolotāji, šķiet, neuzskatīja, ka mācības ir dzīvē galvenais, viņa tur atplauka. diemžēl pāris priekšmetos bija skolotāji katastrofas, tāpēc viņa tur nepalika.

ā, un meita saglabā kontaktus ar ģimnāzijas klasesbiedriem. viņa savulaik brīnījās par nesakarīgo mācību izklāstu un ka 7. klasē māca 9. klases vielu, neiemācot 7. klases vielu. tas matemātikā. un vēl viņa domā, ka bērni ģimnāzijā to apdāvinātā bērna sindromu saglabā un nepiepūlas tad, kad varētu pulēties, jo tas ir fui. kamēr meitai šis sindroms ir pilnībān nobiris. viņa gāja uz tām konsultācijām un pati mājās strādāja.

nu jā, un ģimnāzijā 9. klasē matemātikā mācīja sazinko, kamēr parastajā skolā vienkārši pēc kārtas risināja iepriekšējo gadu ce uzdevumus, tas noteikti nāca par labu.

teksta uzdevumi - manējie jau no pirmsskolas vecuma risina ķengura un tamlīdzīgus uzdevumus, tas varētu būt cits gadījums. bet ģimnāzijai meita gāja kursos un mājās risināja uzdevumus kopā ar tēvu, kas ir pirmās videnes beidzējs.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]eos
2024-05-16 15:09 (saite)
Tur jau tā lieta, ka man pagaidām šķiet, ka bērni kādu laiku dalīsies divās grupās - tie, kuriem vecāki kovidlaikā palīdzēja matemātikā, un tie, kuriem nepalīdzēja un privātstundas arī nenodrošināja.

Es slavēju katru tēvu, kurš ziedoja savu laiku un enerģiju, lai 2020-2021.gadā bērniem mācītu matemātiku/fiziku un citus priekšmetus. Droši laulenim nodod laba vēlējumus arī no manis, kad atbilstoša situācija.

**

Jā, man šķiet, ka tā ir kļūda bērnu audzināšanā no skolotāju puses.
Vai nu "apdāvinātā bērna sindroms" vai "Jūs esat dumji kā zābaki"

Tik daudz esmu redzējis, ka matemātikas skolotāji un skolotājas bērnus lamā, jo viņi nonāk 7 - 9. klasē ar zināšanām, kas nav 8 līmenī. Taču skolā ir 10 ballu skala, nevis 16 ballu. 8 nav normāla atzīme, tā ir ļoti laba atzīme.

Tas ir pilnīgs absurds bērnam, kam varbūt tiešām ir 140 IQ (1 no 200 bērniem) apgalvot, ka viņš ir idiots (IQ 0 - 30)

"The term "idiot" was used to refer to people having an IQ below 30[citation needed][13][14] IQ, or intelligence quotient, was originally determined by dividing a person's mental age, as determined by standardized tests, by their actual age. The concept of mental age has fallen into disfavor, though, and IQ is now determined on the basis of statistical distributions.[15]" no Wiki

Tā kā šis viss pierāda to, ka skolotāji paši kaut kādā mērā ir sadisti. Skolotājiem, iespējams, skauž, ka viņiem pašiem nav tas 140 IQ. Jo kurš strādā par skolotāju ar 140 IQ?

Es mācījos Rīgas Valda Zālīša sākumskolā, kura bija 1.ģimnāzijas daļa 80-tajos, kā man pieaugušie teica. Mums 6. klasē arī jau bija savs narkotiku tirgonis. :D

**

Redz, es esmu matemātikas skolotāja mazbērns. Man arī ir cits gadījums.
Turklāt mani par ģēniju un profesoru sauca jau tik agrā vecumā, ka man drīz apnika. Tāpēc jau arī iestājās depresija 8.klasē. Mans tēvs gaidīja pirmās vietas olimpiādēs Latvijas/Eiropas līmenī. Man bija apnicis viņam skaidrot, ka tā nav mana prioritāte. Viņš to nesaprata. Kad dabūju 3.vietu Latvijā, tad jautājums bija, kāpēc nav pirmā.



(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]kihelkonna
2024-05-16 15:33 (saite)

tiešā veidā par idiotu jau nesauca. tikai principā nelika labas atzīmes, un dažam varbūt tas palīdzēja, bet citam gluži otrādi. jūtīgie bērni šādi tiek pazudināti, manuprāt.

jo bērnus var dalīt divās grupās pēc tā, vai stress viņiem palīdz vai nāk par sliktu. vai vienalga; manam jaunākajam butu vienalga. to nevar mainīt vai ieaudzināt.

par to "apdāvinātā bērna sindromu" - savulaik diezgan daudz par to interesējos,
bet cibā rakstīju maz
http://klab.lv/users/kihelkonna/182748.html
atslēgvārdi "praise for efforts". bērnu par gudru nesaukāju, bet citi to toties darīja.


maniem bērniem no 6 līdz apmēram 12 gadu vecumam bija ikdienas uzdevumiņi. man bija izdrukātas lapeles sagrieztas pa vienam uzdevumam - sākumā no bedtime math, tad no ķengura, vēlāk no olimpiādēm un vēl kaut kā, ko neatceros. biju diezgan iekrājusi tādus. tas bija tā automatizēts, ka bērns pats paņēma lapeli un izpildīja, lai dabūtu ekrānlaiku.

es nezinu, ko tas deva, bet man pašai bija ļoti interesanti un mēs labi pavadījām laiku.

es domāju, ka matemātikas skolotājam vismaz sākumskolā katru stundu vajadzētu sākt ar vienu jautro uzdevumu. "kas ir smagāks - kilograms spalvu vai kilograms naglu?" "vāzē bija divas rozes, bet neļķu bija par trim vairāk. cik vāzē bija rožu?"

novēroju, ka vajadzīgi apmēram trīs mēneši, lai bērna domāšana izietu citā orbītā.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]eos
2024-05-16 16:56 (saite)
Jā, par to es meitenei jautāju. Vai viņa skaita sevi pie jūtīgajiem. Viņa teica, ka nē. Bet kā 14g meitene var zināt, ja neviens skolotājs viņu nav mēnešiem terorizējis? :D

paldies, palasīšu.

Tur jau tā lieta, ka es arī tādus uzdevumiņus bērnudārzā mammai dīcu. Bet tad viņai apnika man rakstīt, un es pratu izrēķināt 7 gadu vecumā visu apmēram līdz 7.klasei, viņai bija par grūtu.

Aizveda mani dažas reizes pie privātskolotāja, bet arī tai nebija interesanti ar mani ņemties. Mamma arī samaksāt īsti nevarēja. Tētis laikam nesaprata, kāpēc tik apdāvinātam bērnam privātstundas, bet sasniegumus gan pieprasīja. Tā nu mana patika uz matemātiku apmēram 3.klasē jau bija pārgājusi.

Atslēgas vārds ir tas, ka TEV BIJA INTERESANTI. Mana mamma, lai arī matemātikas skolotāja meita, tomēr ir mūzikas cilvēks. Viņai tāda ikdienas ņemšanās sagādāja daudz stresa. Daudz labprātāk viņa man no bibliotēkas nesa "pieaugušo" grāmatas par zinātni.

Jā, piekrītu. Tie ir labi jautājumi uzmanības pievēršanai.

Es domāju, ka lielā atšķirība starp tēviņiem un mātītēm edukācijā ir attieksmē. Tēvi grib rezultātu. Kaut ko izmērāmu, izlasāmu, sataustāmu.

Mammas grib, lai bērni ir laimīgi un pēc skolas atnākot mājās neraud.





(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


(Lasīt komentārus) -

Neesi iežurnalējies. Iežurnalēties?