Jā, par to es meitenei jautāju. Vai viņa skaita sevi pie jūtīgajiem. Viņa teica, ka nē. Bet kā 14g meitene var zināt, ja neviens skolotājs viņu nav mēnešiem terorizējis? :D

paldies, palasīšu.

Tur jau tā lieta, ka es arī tādus uzdevumiņus bērnudārzā mammai dīcu. Bet tad viņai apnika man rakstīt, un es pratu izrēķināt 7 gadu vecumā visu apmēram līdz 7.klasei, viņai bija par grūtu.

Aizveda mani dažas reizes pie privātskolotāja, bet arī tai nebija interesanti ar mani ņemties. Mamma arī samaksāt īsti nevarēja. Tētis laikam nesaprata, kāpēc tik apdāvinātam bērnam privātstundas, bet sasniegumus gan pieprasīja. Tā nu mana patika uz matemātiku apmēram 3.klasē jau bija pārgājusi.

Atslēgas vārds ir tas, ka TEV BIJA INTERESANTI. Mana mamma, lai arī matemātikas skolotāja meita, tomēr ir mūzikas cilvēks. Viņai tāda ikdienas ņemšanās sagādāja daudz stresa. Daudz labprātāk viņa man no bibliotēkas nesa "pieaugušo" grāmatas par zinātni.

Jā, piekrītu. Tie ir labi jautājumi uzmanības pievēršanai.

Es domāju, ka lielā atšķirība starp tēviņiem un mātītēm edukācijā ir attieksmē. Tēvi grib rezultātu. Kaut ko izmērāmu, izlasāmu, sataustāmu.

Mammas grib, lai bērni ir laimīgi un pēc skolas atnākot mājās neraud.