labi jautājumi. gan meitai, gan viņas draudzenei no Teikas skolas novēroju, ka ap 9. klasi viņām ieslēdzās kaut kāda cita attieksme un mācības no traucēkļa kļuva par izaicinājumu. it īpaši tai draudzenei, kura mazajās klasēs reiz par norāva vasaras darbus, bet 9. klasē tā mācījās, ka tika rchv.
par meitas ģimnāziju - iespējams, ka sākumā viņa tur ienāca ar apdāvinātā bērna apziņu, ka mācās tikai muļķi, bet labas atzīmes dabū tie, kas nemācās. jo iepriekšējā skolā tā apmēram bija. nu un tālāk skolotāji cenšas visus salikt pa vietām un kārtīgi ieskaidrot, ka viņi ir mazi idioti un likt sliktas atzīmes pilnīgi par visu, manas meitas gadījumā radot pārliecību "es nekad nebūšu pietiekami labs". šis varbūt nāca pārāk pēkšņi un daudz un viņu sagrāva. tālāk viņa sāka ļoti mācīties, bet, jo vairāk mācījās, jo vairāk stresoja, un katrs nākamais četrinieks pavairoja to, ka viņai visa enerģija izgāja nevis uz mācīšanos, bet uz izmisumu. tad jau viņai pārbaudes darbu laikā vispār atslēdzās smadzenes un maija vidū izņēmu viņu no skolas, lai viņa nekļūtu nesekmīga.
tālāk viņa gadu nomācījās sestajā vidusskolā, kas bija mūsu mājai tuvākā skola. viņa saka, ka turienes matemātikas skolotāja ne ar ko nebija sliktāka par ģimnāzijas skolotāju, bet skaidroja kaut kā tā, ka viņai labāk patika. arī daudzi citi skolotāji tur nemaz nebija sliktāki. to, ka skolai ir zems reitings, nosaka nevis skolotāji, bet skolēni. vairums tur stundu laikā tikai pļāpāja, turklāt viņai klasē bija profesionāls narkotiku tirgonis, daži stundu laikā tirgoja narkotikas un tikai 6 no 30 nepīpēja elektroniskās cigaretes, aizmirsu nosaukumu, jo vairs nav aktuāli.
nu un viņa tur mācījās kā pati gribēja. skolā bija ļoti sirsnīga atmosfēra kopumā, skolotāji, šķiet, neuzskatīja, ka mācības ir dzīvē galvenais, viņa tur atplauka. diemžēl pāris priekšmetos bija skolotāji katastrofas, tāpēc viņa tur nepalika.
ā, un meita saglabā kontaktus ar ģimnāzijas klasesbiedriem. viņa savulaik brīnījās par nesakarīgo mācību izklāstu un ka 7. klasē māca 9. klases vielu, neiemācot 7. klases vielu. tas matemātikā. un vēl viņa domā, ka bērni ģimnāzijā to apdāvinātā bērna sindromu saglabā un nepiepūlas tad, kad varētu pulēties, jo tas ir fui. kamēr meitai šis sindroms ir pilnībān nobiris. viņa gāja uz tām konsultācijām un pati mājās strādāja.
nu jā, un ģimnāzijā 9. klasē matemātikā mācīja sazinko, kamēr parastajā skolā vienkārši pēc kārtas risināja iepriekšējo gadu ce uzdevumus, tas noteikti nāca par labu.
teksta uzdevumi - manējie jau no pirmsskolas vecuma risina ķengura un tamlīdzīgus uzdevumus, tas varētu būt cits gadījums. bet ģimnāzijai meita gāja kursos un mājās risināja uzdevumus kopā ar tēvu, kas ir pirmās videnes beidzējs.
(Lasīt komentārus)
Nopūsties: