Cilvēki
Aizdomājos par to, kāda tipa cilvēki raksta te, cibā.
Cilvēki, kuri grib tikt dzirdēti?
Cilvēki, kuri ir intraverti un kopumā noslēgti?
Cilvēki, kuri nekad neko nepasaka līdz galam?
Aizvainotie, dusmīgie, sāpinātie?
Komunikablie, trakie, frīki, nūģi?
Laikam jau te var salasīt tādu buķeti, par kādu realitāte varētu tikai sapņot. Konkrētas atbildes nav.
Cilvēki, kuri grib tikt dzirdēti?
Cilvēki, kuri ir intraverti un kopumā noslēgti?
Cilvēki, kuri nekad neko nepasaka līdz galam?
Aizvainotie, dusmīgie, sāpinātie?
Komunikablie, trakie, frīki, nūģi?
Laikam jau te var salasīt tādu buķeti, par kādu realitāte varētu tikai sapņot. Konkrētas atbildes nav.
atradis risinājumu! Būs miers un nekādu strīdu. Man nebūs nekādu
pierādījumu, ka tev nav manieru :) Nav gan tā. Citiem ir manieres, pat
izteiktāk, nekā latviešiem. Bet šis konkrētais gadījums mani
sākumā bija novedis līdz baltkvēlei :D labi,labi, es neko nesaprotu
no krieviem. Tas arī bija mans pēdējais antropoloģiskais pētījums -
tautība, ar ko iepriekš nebiju saskārusies. Secinājumi bija dažādi
:)
Un "tu" es nerakstu ar lielo burtu speciāli. Jo tā es daru tikai
pazīstamiem cilvēkiem, kuri man patīk :)
:D jap, palaist muti sanāk. Un gandrīz,gandrīz dabūtu pa muti arī
sanāk. Skaidrs. Tātad veselīga attieksme te dominē. Katrs stāv pats
uz savām kājām un priecājas :)
Klausies, kas tev ir ar tiem resnajiem cilvēkiem? Tu pats sver 40kg? :D
Un tad komplekso? Vai tev ir tāāāāda presīte, ka pat Čaks Noriss
novēršas? :D Es vienkārši gribu saprast to izcelsmes avotu :)
Monotonija IR sviests! Bet tieši tajā ir sava pievilcība.
Nepieciešama īstā kompānija un īstā humora izjūta :) Ne jau visi
saprot. Tev noteikti ir jānoskatās! Bet torrentos savējos neliksi :)
nesmuki. It kā. Es zinu, ka man ir Monotonija, bet Kolka sagādāja
galvassāpes - nebija īsti. Man šķiet, ka Raivis Dzintars nosauca
Kolku par īpaši degradējošu filmu vai kā tamlīdzīgi. Lai viņš
aizbrauc uz laukiem, tur neviens nav tik naivs :D tur ir kārtīgi un no
sirds :D
Nu ja. Egīls jau mums resns, tāpēc jau demagoģija :D
Un atkal mēs eksplodējam miljons virzienos. Kur tad paliek singularitāte?
Piedrāzt. Galvenais - nekāpt uz mīnām, nebaidīt cilvēkus.
Proti, par "Tu" padarīšanu. Tātad, Tu dari tāpat, ka es. Tā ir absolūti iekšēja, personiska un automātiska padarīšana. Ja lielais burts, tad tas ir domāts par kādu konkrēti. Ja mazais - tad kontekstā vai tāpat vien, bez specifiska adresāta. Šī nianse ir viena no "podziņām", gar kurām, var noprast, Tev ļoti patīk grābāties. Lūk arī manieres. Tās, protams, eksistē, turklāt - un kādas vēl. Bet tādām banalitātēm kā druvju virināšana 21.gs. man nav laika. Labprāt pieteiktos uz lifta zēna vai pārmijnieka vakanci. Tev, savukārt, piestāvētu telefonistes karjera.
Nēēēēēxt.
Ar resnumu ir tā, ka pirmkārt - man pie savas 6-pakas nav sevišķi jāpiestrādā. Tā vienkārši rodas dabiski, no fizisko aktivitāšu daudzuma. Otrkārt, ja nebūtu mana Brāļa, kurš galīgi sap_sies ar uzturzinātni un mans Tēvs nebūtu ticis pārvērsts eksperimenta subjektā, kur ar viekāršu ēdienkartes maiņu pazaudēja 25kg, tad es joprojām ticētu, ka resnumam ir kāds attaisnojums. Ka tā ir ģenētiska predispozīcija, likteņa pirksts vai kas tāds. Diemžēl empīrisku pierādījumu priekšā man jāatkāpjas.
Taču Rimša ir kalsns un tik un tā amplis.
Tad Tu man izstāstīsi par krieviem un man ar manu 23 gadu profesionālo stāžu būs interesanti paklausīties. Antropoloģisko pētījumu galdā!!
Un, kamēr Tu meklē, vēl par Kolku. Vienalga, ko saka Raivis. Tas ir tas provinces šarmantais, nesamaitātais naivums un sirsnīgums. Tādu es to atceros, tādu es to vienmēr ceru ieraudzīt no jauna. Tāda ir visa jēga mukšanai no snobiskās, 'modīgās' Rīgas. Un man šķiet, ka to garšu Kolka ir noķērusi perfekti. Tādu es to labprāt ņammāju. Atkal un atkal.
Izskatās, ka esam pat noskaidrojuši profesionālās izaugsmes virzienus. Bravo.
Ja tu tā par Rimšēvicu, tad jautājums vēl par kalsnuma sakarību ar prātu. Nu jau sāk izklausīties, ka arī tāda pastāv. Varbūt resni cilvēki ne tikai ir defaultā neglīti, bet arī stulbi?
Es neko nevaru īpaši vispārināt, katrs gadījums ir individuāls, taču viņi:
1. agri precas vai vismaz daudz par to runā/domā, līdz to realizē
2. ar diezgan minimālu paškritiku
3. ar jautru (tikpat labi-sarkastisku) skatu uz dzīvi
Vairāk nevēlos vispārināt.
Tas nesamaitātais naivums un sirsnīgums, manā uztverē, šodien palicis tik, cik melns aiz naga. Agrāk kaut kā bija jaukāk. Nezinu, uz kurieni īsti jābrauc, lai to fīlingu dabūtu. Labprāt kaut ar kājām aizietu.
Piemēram, par Ilmāru. Skaidrs, ka nekāda sakarība nepastāv. Vismaz ne starp ķermeņa aprisēm un prātu. Te vairāk ož pēc cita veida sakarības, proti, kas notiek, ja ietekmīgos amatos nokļūst izglītoti, labi situēti, sabiedrībā pazīstami un populāri duraki. Kā mainās demagoģija un cik reižu vieglāk ir bīdīt kaut kādas intereses, kuru patiesos autorus mēs, 'vienkāršā tauta' nekad neuzzināsim. Raidījumi ir ieraksti, TV nav interaktīvs un es nevaru piezvanīt uz studiju un pateikt - "Ilmār, Tev ir problēma. Tu esi aizmirsis, ka es nebalsoju par ES, kur nu vēl par valūtu. Vari iztērēt miljonus izglītošanas kampaņā, bet kādu, kas zina, ka melns nav balts pārliecināt par pretējo ir bezcerīgi". Atturēšos no tālākiem komentāriem.
Nelaimīgā kārtā pazīstu arī resnus un ļoti inteliģentus cilvēkus. Tā būtu tā brīvā griba un izvēle - katru dienu būtu staipīt līdzi neredzamu 25kg portlandcementa maisu? Arī šeit atturēšos no tālākiem komentāriem.
Droši vien var nojaust, ka arī trešajā rindkopā būs jāatturas no tālākiem komentāriem, bet tas vairāk tāpēc, ka 23 gadus nodzīvojot Maskavas forštates sirdī, par krievu tautības postpadomju pilsoņu dzīvesveidu zināms ir viss. Suga ārpus pilsētām nespēj pastāvēt, jo nav lombardu, kuros nodot zagtos telefonus un nav cilvēku, kam tos nozagt, uzprasot cigareti, jo visi pārvietojas ar automašīnām. Lūk Tev sociālantropoloģija. :)
Visbeidzot, ķirsītis. Odziņa. Jā, labi. Piekritīšu. Naivuma un sirsnīguma palicis mazāk. Pilsētās. Tā vietu strauji ieņem internets un 4. paaudzes (4G) sakari. Tomēr ārpusē es to atmosfēru esmu jutis pats uz savas ādas. Aizbrauc uz Sausnēju. Tas ir Ērgļu novads. Turpat tālāk ir Vecpiebalga, kur čalīši mēdza 16 gados nēsāties ar vecām Audi Quattro kupejām un iet zaļumballēs izkauties un kādu meiču nocopēt.
Tas viss vēl joprojām eksistē. Tikai jārok dziļāk. Ar to gan rēķinies. :)
No otras puses, kāpēc vispār pieminēji ko tādu? Ir taču pavisam normāli, ja saruna virzās uz dažādām pusēm un tamlīdzīgi. Pie tam, ja patiešām gribas sasniegt 100.komentāru, tad pie tā pat jāpiestrādā.
Un ja tiešām varētu piezvanīt, tu zvanītu un to visu pateiktu?
Man šķiet, kad cilvēkiem dota iespēja izteikties, viņi to nedara. Vismaz šeit, LV, tas nav modē. Sēdēt un burkšķēt gan ir.
Uz tādiem purniem neskatos, mani tādi neinteresē. Interesē krievi, kuriem ir augstākā vai vismaz iesākta augstākā izglītība, kuri neklīst pa lombardiem un nemēģina neko nostriļīt. Tas pat nav apspriešanas vērts.
Cilvēki ir rīkļu rāvēji. Un, jo jaunāki (lai kāda tev ir pretestība pret gadu piesaukšanu), jo trakāk. Ja sanāk izturēties sirsnīgāk, draudzīgāk un laipnāk, uz tevi sāk skatīties mazliet šķībāk vai arī mazliet vēlāk apjautājās, no kurienes īsti tu esi.
Man lauki nemaz nav tik tālu no Ērgļiem, kādi 30km.
Vispār atcerējos dažus smieklīgus atgadījumus, kas mēdz būt arī kaitinoši.
-Sveika, kaimiņien!
-Ej, lūdzu, prom. Es jau teicu, ka negribu jūs te redzēt.
-Mums sāls beidzās.
-Ej dirst. Ej prom - es kuro reizi saku.
Un tad čaļi sēž mašīnā pie mājas durvīm 2 stundas. Well..tas ir..savā ziņā eksotiski :D
Bet tagad puse ciema sēž cietumā utt. Es nezinu. Man šķiet, ka inde tikusi līdz laukiem arī.
Tālāk. Jā, es esmu rakstījis uz raidījumiem, zvanījis uz tiešo ēteru, jo tieši tā vislabāk var saprast, ka tā ir tāda demokrātijas falsifikācija, drošības ventilis penšiem vai tiem, kas sirdī penši. Viedoklim, kas izskan studijā ir pilnīgi nulles vērtība un tas nevienam nav saistošs. Katru pēcpusdienu Artiņa (tā, kas Skuja), uzdod kaut kādus jautājumus kaut kādā sastrēgumstundas pārraidē, kas vispār orientēta tikai uz Rīdziniekiem (jo pārējā Latvijā satiksmes sastrēgumu nav un Daugavpils ir Krievijas Federācijas sastāvā or smntg)...
Šajā vietā gan es mazliet atvainošos. Nervi.
Un, kad visas šīs nianses saskaita kopā - uzmini, kas sanāk? Uzmini, kāpēc es gribu atpakaļ to sirsnīgo naivumu? Jā, inde tikusi arī līdz laukiem. Baigais kaifs staigāt ar biezu ādu? Cloud Atlas vēstījums joprojām turpina spert pa galvu. Pa sirdi arī.
Kā tev pašam šķiet, kāpēc tev tādas sarunas ir maz?
Saiešana ragos..es nemāku spriest tik globāli. Man jāsaka atklāti - man ir ļoti grūti tev pielāgoties. MAN! :D labi, ja pazītu mani, tad saprastu, kāds absurds tas ir :D
Nezinu, kā ir reāli, bet citreiz šķiet, ka tu nemaz negribi runāt, bet tik un tā to dari. Un tad sanāk asi un robusti. Ja lasa starp rindiņām, tad izklausās pēc agresīvas rūkšanas :) un tad man ļoti sabojājas garastāvoklis.
Tas nav pārmetums, es vienkārši skaidroju, kā es redzu šo (nu jau) sistēmu.
Es atzīšos, ka globāli uz LV skatos diezgan maz. Esmu ieurbusies savā pasaulītē, kur savs apgrozījums un peļņa ir pats svarīgākais ever, tāpēc viss pārējais man šobrīd dzīvē ir pupu mizas (pielipa!). Bet ticu, ka vienu smalku pīkstienu studijā neviens nedzird un netaisās to darīt. Man šķiet, ka viss ir orientēts tikai uz rīdziniekiem. Vēl mums ir pašiem savs Vatikāns - Ventspils, kā arī tevis pieminētā Krievijas Federācijas Daugavpils :D
Šodien tu esi nervozs? :D pff. Palasi to, ko iepriekš esi rakstījis. TUR ir negācijas, šodien tev viss ok, izklausies pēc cilvēka (es joprojām nesaprotu, kurā brīdī tu reaģē asi un kurā - nē). Mani tracina, kad neredz, kuros brīžos es smaidu! Viss konteksts tad mainītos.
Oj..kapilārās barjeras pret mitrumu? ēēē.. :))
Kas īsti ir ar to Cloud Atlas, ka tu esi tādā eiforijā, ka sper Maksimā cepumus? Es tagad ļoti gribu redzēt, lai vismaz kaut cik saprastu, kas īsti notiek.
Es esmu pieradis šādas teorijas neizpaust, jo, pirmkārt, reti kurš tām tic, otrkārt, to ļoti labi var redzēt pēc tā, kā izmainās grimase sejā(-s). Bet, galu galā, kāpēc ne? Tā ir šāda:
Mēs savas dzīves laikā satiekam cilvēkus. Nevienu no viņiem mēs neatrodam paši. Tajā visā ir tikai kaut kāda daļa līdzdalības no mūsu pašu puses. Pēc šī scenārija ir uzradušies teju visi cilvēki, kurus pazīstu. Ar teju visiem ir iespējamas šādas sarunas. Ar daudziem tās ir jau aiz tieša verbālas komunikācijas līmeņa un tuvāk telepātijai. Ar dažiem ir sajūta, ka šī pat nav pirmā dzīve, kurā ceļi krustojas, un tad ir tas jautājums, kas tirda - "kastuesi? kastuesi? kastuesi? kas tagad būs? kāda mācība?" Es negribu izklausīties agresīvs, tie ir tikai seni aizsargmehānismi, kuri eksistē vēl no laikiem, kad šādi personiskie uzskati būtu sagādājuši (un arī sagādāja) daudz vairāk galvassāpju un nepatikšanu. Par savu naivumu un labo gribu var nākties dārgi maksāt. Ja es mēģināšu visiem pielāgoties un vienmēr glaudīt pa spalvai, kas tad mani glaudīs pa spalvai? Neviens. Pēc tā nebūs nekādas vajadzības.
Tātad mazliet pakoriģēšu iepriekš teikto. Šodien es esmu nervozĀKS, nekā parasti. Bet arī smejos un smaidu es daudz. Kā mēs jau iepriekš noskaidrojām, dzīve bez humora izjūtas - tas nozīmē, ka esi jau ar vienu kāju kapā.
Un tāpēc - kādēļ gan veltīt kaut minūti sava laika TV kastei, kura NEKAD tev neizstāstīs, kas esi, ko tev savā dzīvē jāpaveic un kā satiksi tos cilvēkus, kuri jāsatiek?
Kā tādā gadījumā starp bilanci, apgrozījumu un PVN pārmaksu Tu atrodi kaut jel minūti TV kastei?
The point behind all this is: aiz ļoti, ļoti bieziem mūriem es esmu ārkārtīgi jauks, mīļš, sirsnīgs un vienkāršs radījums, kurš drošības labad nēsā sev līdzi implozijas granātu jostu, 2 gaismas zobenus, divus automātiskās šautenes un smagās klases plazmas ložmetēju.
Nesaprotu, kāpēc neizpaust to citiem cilvēkiem (nu, ne jau kuram katram), ja pats tam tici. Kamēr tu to nesludini kā vienīgo patiesību un citiem netraucē, tikmēr viss kārtībā.
Bet kopumā mēs nenosakām savu dzīvi jebkurā gadījumā. Mēs varam mainīt daudzas detaļas, bet lielos vilcienos ir tā,kā ir. Tāpat arī ietekmīgākie cilvēki dzīvē vienkārši "uzrodas no zila gaisa". Par telepātiju gan man šķiet dīvaini. Es saprotu, ka, pavadod ilgu laiku kopā ar cilvēku, brīžiem nevajag vārdus, jo pielāgojaties viens otram jau tādā līmenī, ka ne tik sarežģītas lietas nav jāskaidro. Viss notiek plūstoši.
Diemžēl tu izklausies agresīvs. Diezgan bieži :( un es esmu bieži tā duračka,kura tic labajam cilvēkos, lai arī tik daudz reizes man sists un sperts. Nezinu.
Es vienkārši palūgšu man nespert vai vismaz to darīt pēc iespējas mazāk. Es reāli neesmu tas cilvēks, kurš tevi apvainos/smiesies(vismaz ne ļauni)/iemetīs ar ķieģeli un vēl publiski pazemos. Nu, nebūšu :) Lūdzu, nebojā man garīgo, jo katru reizi, kad tu izliec kkādas negācijas, es to uzsūcu kā švamme.
Bet tu tiešām par sevi māki pasmieties? Tiešām,tiešām? Ja es pasmejos par tevi, tu māki smieties līdzi,mmm?
Ai,ja vajag, cilvēks var visam kam atrast laiku. Es, piem, mēģinu aizvilkties mājās pašlaik. Joprojām sēžu birojā (yeeey!), bet te ir labi. Te ir mana pasaule :D
TV kaste ir dažkārt kaut kādas savdabīgas info avots. Drīzāk tas tiek izmantots, lai pēc tam iesmietu par kādu lietu, lai labāk socializētos :)
Lūdzu,lūdzu,lūdzu, nemēģini mani sadalīt pa gabaliņiem ar visu savu munīciju. Es tiešām to neesmu pelnījusi, tici man! Tevi taču ne kurš katrs var izturēt :D padomā, cik komentāri kontā! :D
Sorry :) tas nav nopietni.
Tā, ka nopietni. Centīšos nenodarīt pāri, nemest granātas, ja mest, tad uz citu pusi, visādā ziņā brīdināt un visos iespējamos veidos izvairīties nodarīt Tev jelkādus būtiskus bojājumus. Es māku par sevi smieties, ja skaidri zinu, ka mani neizsmej. Ja izsmej - tad ir tā apziņa, ka agresija nav pieļaujama, bet sevi ir jāaizstāv. Balva Tev par izturību. :) :D
Paskat.
"Par telepātiju gan man šķiet dīvaini. Es saprotu, ka, pavadod ilgu laiku kopā ar cilvēku, brīžiem nevajag vārdus, jo pielāgojaties viens otram jau tādā līmenī, ka ne tik sarežģītas lietas nav jāskaidro. Viss notiek plūstoši."
Tu saprati gluži pareizi. :) Un tā spēja neapstājas, bet turpina progresēt. Evolution.
Bet, redz, par to sēdēšanu birojā - Tev neuzkrājas aknās? Neparādās tāds nīgrums, kašķīgums, negativitāte? Kur Tu liec tās liekās, "nepareizās" emocijas?
Dīvaini, bet visaugstāko pilotāžu bez vārdiem esmu sasniegusi ar savu tēvu. Kuru es mīlu un neciešu reizē :D
Neuzkrājas aknās? Kādā ziņā? Ka daudz sanāk strādāt?
Jebkurā gadījumā, man gribētos šovakar piedzerties vai vismaz kārtīgi iedzert :D
Agrāk palīdzēja skriešana, bet tas bija agrāk :D man šķiet, ka dzeršana arī. Abi divi. Tad man bija tas jau iepriekš pieminētais krievu tautības čoms, kuram es varēju bļaut virsū,cik tik uziet. Labāka nervu sistēma nebija nevienam :)
un varbūt man nemaz nav TIK daudz negāciju. Jo es izpaužu emocijas. Trakāk ir tiem, kuri to ne pārāk bieži dara..
Un ko Tu dari? Bļausites uz mani šeit? :D
p.s. - es noteikti neizsmeju. Tā es daru ar cilvēkiem, kuri man tiešām nepatīk.
Tikmēr par aknu tēmu - dzeršana palīdz? Ja muļķīgs jautājums - neņem ļaunā, vienkārša ziņkāre. Dzeršana var aizstāt skriešanu? Vai skriešanai ir tāds pats efekts? Kādam efektam vispār jābūt?
Manā gadījumā emocijas pārsvarā paliek iekšienē, reizumis pārvēršoties dusmās, un tām ir ellīgs spēks, ar kuru, ja to izdodas savaldīt, var nogāzt Everestu. Šad tad izārdos virtuāli. Kādreiz līdzēja datorspēles.
Principā šobrīd nav pamata uzskatīt, ka Tev draudētu kādas briesmas.
Bet te arī ir par pielāgošanos-jābūt aklam, lai neredzētu, cik atklāti, liekot klāt sirdi, es atbildu. Un arī, ka garastāvoklis ir labs. Un viss pārējais. Man negribas nošļūkt no tā pozitīvā viļņa. Bet tad Tu atbildi man tik ļoti pretēji, tik strupi un savā ziņā bezpersoniski. Tajos brīžos arī gribas lamāties. Tā kā tas nav nekas interesants, vienkārši emocionālā vētra,kas norisinās manā pusē, par kuras eksistenci Tev, visticamāk, nav ne jausmas :)
Bet te katram ir sava loma. Es plivinos gaisā un nedrīkstu to prasīt no Tevis !
Bet rezultāts mums ir vienāds, tāpat mēs tiekam pie īstiem draugiem, piemēram. Tikai metodes atšķirās. Spiežot uz kvantitāti, iemācies ātri vien "atpazīt" pērles, iemācies atrast cilvēkus, kuri tajā dzīves periodā tev var sniegt visvairāk un otrādāk. Tiem arī tiek veltītas pūles un enerģija. Bet mīlēt un pazaudēt sanāk 3x vairāk. Tas saplosa savā ziņā, bet tas, šķiet, ir vienīgais veids,kā justies dzīvam.
"Ja muļķīgs jautājums - neņem ļaunā, vienkārša ziņkāre." Ko tad tas nozīmē? Tu vispār nelieto alkoholu?
Jā,palīdz,bet konkrētos periodos. Es varu noņemt stresu un atslābināties, bet viss ir ok tikai tad,ja iekšēji tomēr jūtos labi. Nepilnu gadu atpakaļ katru piektdienu es burtiski uzprasījos uz nepatikšanām. Joprojām nesaprotu, kā tiku sveikā cauri. Jo iedzērušus latviešu vīriešus nokaitināt ir diezgan vienkārši, pie tam esmu profesionāle šajā jomā ;)
Dzeršana nevar aizstāt skriešanu, piemēram, dusmu gadījumā. Aizej paskrien, pēc stundas smaidīsi kā saulīte. Aizej piedzeries, pēc stundas tev vairs nebūs neviena "drauga" (un arī tev viņus nevajadzēs), jo būsi kļuvis agresīvs :D
Skriešana ir pašterapija, palīdz sakārtot domas, jo: a)nedomā ne par ko, bet vienkārši skrien,tādā veidā atslēdzoties no jebkurām problēmām; b)intensīvi domā par visu, tādējādi saliekot visu pa plauktiņiem.
:)
Jā,bet Tev taču ir fiziskās aktivitātes,vai ne? Tas nenormāli daudz ko dod, tas taču palīdz atbrīvoties no 80% negācijām. Pat maza pastaiga uzlabo garastāvokli. Kur nu vēl kaut kas vairāk :)
___supēcpusi", un tas ir viens zelta vērts teiciens. Kad par kaut ko pārāk sapriecājas, parasti kritiens ir vēl smagāks. Kas augstu lido, zemu krīt. Racionālā prāta pārvaldītās kreisās smadzeņu puslodes diktēti rīcības modeļi. :)Modeļi un metodes. Un metodes tiešām atšķiras. Kas der vienam, neder otram. :] Intravertie vienkārši tādu emocionālo slodzi un tempu neizturētu, līdz ar to nepieciešama atšķirīga pieeja. Mīlēt un pazaudēt, un tikt emocionāli & mentāli saplosītam gabalos. How-about-no-bear.
Un vispār es nelietoju, jā. Man ir pilnīgi citas substances arsenālā. Tā, ka tā laikam nebūs vienīgā nianse, ar ko es atšķiros no 'parastajiem' ļaudīm. Un nelietoju es tieši šī iemesla dēļ - alkohols dara brīnumus, ja ir vēlme izvest kādu no pacietības, nodzert visu naudu un pazaudēt maku, uzprasīties dabūt pa muti vai....
Nu, labi. Es pieklusīšu. Negācijas. :) Patiesībā itin labi zinu, ko dod gan alko, gan skriešana, gan soļošana. Fizskas aktivitātes man ir regulāri, katru otro dienu savi 5km vismaz ir jānosoļo - ikdienas gaitās. Savukārt visiem, kas skrien, mana rekomendācija būtu - pa mežu. Meža meditācija. Pēdējo reizi tādu gadījās noķert ogojot - tad ir tas stāvoklis, kad domas kārtojas pašas. Dīvaini, bet vellim tas ir savādāk. Tur ir tikai pliks lidojums un atslēgšanās no pasaules.
Kas augstu lido un zemu krīt, spēj piecelties, lai tiktu vēl augstāk, tas ir dzīvs cilvēks :)
Jap. Ar laiku arī sanāk uztaisīt pārsteigumā lielas acis par to, cik reāli spēj izturēt. Pats uz sevi skaties kā sīku, emocionāli nestabilu, jūtīgu radījumu līdz brīdim, kad notiek kaut kas sāpīgs. Tad pēkšņi saproti, ka spēj piecelties un iet tālāk.
Nevienam nav noslēpums, ka cilvēki nāk un iet. Dzīve vienkārši tāda ir. Kāpēc neuzkačāt tādu līmeni, ka spēj to cilvēku mīlēt, tad, kad viņš ir tev blakām, un īpaši neskumt tad, kad viņa vairs nav? :)
Pilnīgi citas substances? Tas ir, nekas kaitīgs veselībai? Piekop absolūti veselīgu dzīvesveidu?
Nuuu,godīgi sakot, tādi, kuri neko nelieto, ir daudz. Bet bieži vien tur ir mazliet dziļāks iemesls par visas naudas nodzeršanu un maka pazaudēšanu utt. Īstā atbilde slēpjas daudzpunktēs?
:D negācijas arī vajag! Citādāk viss ir pārāk pūkains.
Jā,protams, mežs it kā ir ļoti laba lieta, bet nu es mazliet raustos no visādiem jaukiem tipiem :) manā 24 gadus īsajā pieredzē bijuši visvisādi gadījumi. Diemžēl. Šie ir tie brīži, kad man smaids sejā noplok.