Emocionālā sīknauda

Tas nebija tā domāts - sprādzieni uz visām pusēm parasti ir mans lauciņš. Es netaisos plūkt visus laurus.

No otras puses, kāpēc vispār pieminēji ko tādu? Ir taču pavisam normāli, ja saruna virzās uz dažādām pusēm un tamlīdzīgi. Pie tam, ja patiešām gribas sasniegt 100.komentāru, tad pie tā pat jāpiestrādā.

Un ja tiešām varētu piezvanīt, tu zvanītu un to visu pateiktu?
Man šķiet, kad cilvēkiem dota iespēja izteikties, viņi to nedara. Vismaz šeit, LV, tas nav modē. Sēdēt un burkšķēt gan ir.

Uz tādiem purniem neskatos, mani tādi neinteresē. Interesē krievi, kuriem ir augstākā vai vismaz iesākta augstākā izglītība, kuri neklīst pa lombardiem un nemēģina neko nostriļīt. Tas pat nav apspriešanas vērts.

Cilvēki ir rīkļu rāvēji. Un, jo jaunāki (lai kāda tev ir pretestība pret gadu piesaukšanu), jo trakāk. Ja sanāk izturēties sirsnīgāk, draudzīgāk un laipnāk, uz tevi sāk skatīties mazliet šķībāk vai arī mazliet vēlāk apjautājās, no kurienes īsti tu esi.
Man lauki nemaz nav tik tālu no Ērgļiem, kādi 30km.
Vispār atcerējos dažus smieklīgus atgadījumus, kas mēdz būt arī kaitinoši.
-Sveika, kaimiņien!
-Ej, lūdzu, prom. Es jau teicu, ka negribu jūs te redzēt.
-Mums sāls beidzās.
-Ej dirst. Ej prom - es kuro reizi saku.

Un tad čaļi sēž mašīnā pie mājas durvīm 2 stundas. Well..tas ir..savā ziņā eksotiski :D
Bet tagad puse ciema sēž cietumā utt. Es nezinu. Man šķiet, ka inde tikusi līdz laukiem arī.