Cilvēki
Aizdomājos par to, kāda tipa cilvēki raksta te, cibā.
Cilvēki, kuri grib tikt dzirdēti?
Cilvēki, kuri ir intraverti un kopumā noslēgti?
Cilvēki, kuri nekad neko nepasaka līdz galam?
Aizvainotie, dusmīgie, sāpinātie?
Komunikablie, trakie, frīki, nūģi?
Laikam jau te var salasīt tādu buķeti, par kādu realitāte varētu tikai sapņot. Konkrētas atbildes nav.
Cilvēki, kuri grib tikt dzirdēti?
Cilvēki, kuri ir intraverti un kopumā noslēgti?
Cilvēki, kuri nekad neko nepasaka līdz galam?
Aizvainotie, dusmīgie, sāpinātie?
Komunikablie, trakie, frīki, nūģi?
Laikam jau te var salasīt tādu buķeti, par kādu realitāte varētu tikai sapņot. Konkrētas atbildes nav.
Komunikablie - arī. Trakie - toč. Frīki, nūģi, jefiņi, ģēniji, spīdekļi, aptaurētie, garā vājie, garā stiprie un visi pārējie. Tas nav savarīgi. Svarīgi ir, ka realitāte var iet ieskrieties, tur mēs visi nēsājam maskas. Te viss ir pa īstam.
Neticu, nu absolūti neticu, ka šeit ir kas "īstāks" par realitāti.
Te ir wannabe trakie, intravertie, komunikablie, frīki, nūģi utt.
Šeit tu vari būt jebkas. Un tas izkropļo reālo.
no vienas puses iestājas kapa klusums, jo esmu neizsakāmi pagodināta par man pašai tik nozīmīgu komplimentu no tik spītīga radījuma :D paldies :)
no otras puses ir pilnīgā dibenā, jo tas man uzliek pienākumu katru reizi sacerēt kaut kādus super-tekstus, lai tu gāztos nost no krēsla, tikai uzmetot acis burtiem.
:(
(Un - protams, ka tas uzliek Tev pienākumu! :D That was the whole point. :D )
Now.
1. WIN!
2. Oukēj, neviens mani nemīl, eju griezt vēnas. Un - normāli, garenvirzienā, nevis kā memmīši - šķērsām. :D
3. Paldies, ka piekāpies.
4. Let's agree to disagree. :) jeb kā Tu to biji domājusi?
Ai, nē, vienkārši nesaņemot tādu atbildi, kādu biju gaidījusi, uzreiz to uzskatu par nepatiesību. Laikam arī sevi uzskatu par absolūto ekspertu :D
Tikko man visus spēkus izsūca 5gadīgs krievu bērns. Garastāvoklis nokritās zem 0. brr.
Mājas izklaižu jomā pret nepazīstamiem cilvēkiem gan centīšos nebūt oriģināls (kaut ir lieliski risinājumi). Ja darbs visu čakarē, tad paliek tas, kas parasti - kāda laba filma, kāds labs seriāls. Kaut kas ņammīgs. Daudz labas mūzikas. Nekam citam gan īsti laiks neatliks, i guess.
Drīzāk padoms neņemt darbu uz mājām, vai, ja ņemt, tad atstāt aiz durvīm.
Seriāls - check;
Ēdiens - check;
Ar mūziku švakāk.
Bet es pasmējos un kļuva labāk :)
Nuu...teiksim tā. Es esmu staigājoša priekšniecība :D darbs ir 24/7.
Tu neesi vienīgais direktors :D
Labā ziņa ir tā, ka man teica - klausīties drīkst tikai direktoros. Visi pārējie ir duraki.
Ima zin' ka' sak' - direktors var strādāt arī par apkopēju, bet apkopējs nevar strādāt par direktoru.
Ja Tu esi [kapitāli] ekstraverta, Tev vajadzētu baroties no apkārtējo enerģijas un šādas sarunas Tev droši vien ir kā medusmaize. Ņam-ņam. Tā ir, vai ne?
Visvairāk man uz nerviem krīt stulbums. Cilvēki ir tikai otrajā vietā. Piemēram, lietu sarežģīšana caur birokrātisku pakaļu. Visa ar autotransportu saistītā tenterpentere varētu būt HUJAKŠ vienkāršāka. Cik liela jebļa ir atvērt uzņēmumu. Huiņa-huiņa-huiņa. Instead of just doing. Dauņi, kas plāno sabiedriskā transporta kustību. ___sa ar nekustamajiem īpašumiem. Nodokļi. It all boils down to one specific thing - personal responsibility. Ja neuzliku ziemas riepas laikā - tā ir tikai mana darīšana. And so on.
No kādas tēmas mēs vispār sākām šo briesmīgi garo sarunu?!?? Sarunas realitātē, protams, nav pielīdzināma telegrāfam. Telegrāfs - tas ir kudaš kaifīgāk! :D :D :D
Bet, ja nopietni, viss vienmēr izmainās brīdī, kad saproti, kāds ir nākamais pakāpiens komunikācijā. Tu nekad neesi aizdomājusies par to, kas nāk pēc vārdiem? What's the next level?
Jap, esmu izteikts ekstraverts, kurš diezgan labi māk klausīties, tā kā salīdzinoši reta kombinācija. Ir, ir tas kaifs no šāda tipa sarunām :)
Man ir ļoti interesanti, tāpēc varu teikt tev tikai un vienīgi paldies par izturību :) Beeeet, ja runājam pilnīgi atklāti, tad arī nogurdinoši. Jo es tiešām nespēju ilgstoši uzturēt komunikāciju ar cilvēku, kuru neredzu/neesmu nekad redzējusi. Ja citiem ir akūti nepieciešams tas "priekškars", aiz kura noslēpties, tad man tieši ir vēlme tādu noraut. Piemēram, es pati daudz smaidu, un sarunu biedrs automātiski (pat viscietākie rieksti) tam sāk atbildēt, tādējādi radot pozitīvu gaisotni. Un tā tālāk.
Briesmīgi garo sarunu? Šaušalīgs apzīmējums :P Atbildes nav, tur jātin uz atpakaļu. Vai nav vienalga? :D Svarīgi ir "šeit un tagad".
Nē, ja nopietni, tad mēs droši varam arī beigt šo sarunu. Tev taču nav nekāds pienākums atbildēt. Un es neapvainošos, kaut gan tev taču ir vienalga, ko es domāju ;)
Kas seko pēc vārdiem? :D:D:D kā tu domā, ko jebkurš cilvēks, ieskaitot mani, automātiski padomātu pēc tāda jautājuma? :D
Ok,ok. Te noteikti jāpāriet uz filosofiju :)
Hm. Autotransports? Kas tur TIK traks?
Uzņēmuma dibināšana..nuu..tas bija viegli un ātri. Vismaz man tā šķita.
Sabiedriskais transports? Aha, tur šis tas klibo.
Par nekustamajiem man nav viedokļa :/
Nodokļu ziņā gan var nojūgties :D ļoti.
Paldies par izturību? Nav, par ko. :) Ja jau reiz runājam pilnīgi atklāti, Tava humora izjūta ir Tava lielā priekšrocība, tas nav tikai mans smadzeņu gļuks. Uz nerviem krīt cilvēki, kas neprot smieties. Tie ir jau pa pusei ar vienu kāju kapā. Dzīvie miroņi. Tā "izturība" paredzēta viņiem. Lietas, par kurām vajadzētu smieties, tie uztver nopietni. Un nopietnās - par tām viņi smejas. Piemēram, šie paši "direktoru" jociņi ir totāls insaideru džouks, kuru neviens no malas bez attiecīgā backgrounda neuztvers. Un man pat gribas, lai tā paliek.
Kamēr vēl esmu šajā rindkopā - ko tieši Tu domāji ar priekškaru raušanu? Man ir āsom mīmika, tikai no tās maza jēga augstākminēto problēmu dēļ.
Tad vēl - es zinu, kādu kļūdu pieļāvu, jautājot, kas ir nākamais līmenis aiz vārdiem. :D :D Bet tas ir tikai tā tripa dēļ. Es biju domājis telepātiju, bet apmēram varu iedomāties, ko savās smadzenēs domā homo vulgaris.
Filozofē, ja vēlies.
Un visbeidzot, tā kā es tik tikko nenopirku atpakaļ savu veco auto, ar jebļu bija domāts tas viss, kas uzreiz sāka gāzties pāri - čekot spiedienu riepās, pumpis jāpērk, kāda kannniņa 10W40 eļļas rezervei. Jāpārraksta, no jauna jāapdrošina, jānopērk saskaņotā paziņojuma veidlapas, pirms braukšanas jāčeko vai deg visas gaismas, gabarīti, bremžu ugunis.. Kur ir tuvākās gāzes uzpildes stacijas. Pēkšņi ir jāievēro noteikumi, atļautie braukšanas ātrumi, apstāšanās un stāvēšanas aizliegumi.
Citiem vārdiem sakot - BĻE, it kā brīva planēta, brīva, demokrātiska sabiedrība, bet šitādas KLAPATAS. Es laikam esmu pārāk pieradis pie velo sniegtās brīvības. Atpakaļceļa nav.
Unfortunately, realitātē viss sarežģītāk. Savulaik esmu bijis velokurjers, mērnieka palīgs, uzstādījis līmplēves un veikalu noformējumu(s) (dekorators?). Joprojām darbojos kā rasētājs-asistents interjera dizaina projektu jomā, laboju datortehniku un vēl bez visa ir arī maizes darbs. Taču tas viss mani neinteresē. Tas ir tikai līdzeklis, lai tiktu pie naudas. Ja teikšu, ka esmu Emulators, Tevi šāda atbilde apmierinās? Nostāsies uz labās kājas?
No psihologiem parasti baidās cilvēki, kas aizmirsuši, ka arī psihologs tāds pats cilvēks vien ir. To ir svarīgi paturēt prātā.
Un psihoLOGS no psihoPĀTA (a.k.a. "psihie") nemaz tik tālu nav. Es tieši tāpat savu balsi atdodu par vasaru, sauli un siltumu.
Nē, es neesmu izkāpusi ar kreiso kāju no gultas, man vienkārši dažas lietas besī. Man nav labs raksturs un esmu garastāvokļa cilvēks + kombinācijā ar to, ka mums, šķiet, galīgi nesaskan kaut kāda mistiskā vērtību skala vai kas tamlīdzīgs, tad arī noved pie tā, ka pat caur drukātajām rindiņām plūst manas fantastiskās vibrācijas.
Man svarīgs ir cilvēks - ko viņš dara ikdienā, kas viņam patīk, par ko sapņo. Mani neinteresē sarunas, kurās viens citē Hemingveju, bet otrs runā par laiku. Manās acīs cilvēks ir vērtība, kas padara šo Zemeslodi par pēdējo mēslu un skaistāko vietu zem saules. Protams, ka es sāku ārdīties, ja man neatbild uz elementāru jautājumu. Un vispirms man diezgan atklāti jāizrāda sava neapmierinātība, lai tikai pēc tam tu izdomātu normāli atbildēt.
Man šķiet, ka šeit nu es pilnīgi noteikti pierādīju, ka arī psihologu no psihopāta šķir tikai viens solis :D
Ai. Man vienkārši šodien nav noskaņojums būt baltai un pūkainai.
Vispār šī mana atbilde ir sūds. Jūtu līdzi, ka tev būs jālasa kas tāds :D
Ja tu man grasies mācīt saskarsmi, tad - uz priekšu. Es esmu pieradis slēpties, jo vienmēr kādam liekas, ka kaut kas nepasē. Ja Tev regulāri sistu pa nagiem ar lineālu, ļoti ātri parādītos biheivjōrs slēpt tos pirkstiņus zem galda, lai nedabūtu pa knaģīšiem.
Psihopāte.
Jauki. :]
Dr.Hab.Med.Ped.Psih.Fak., prieks iepazīties.
atradis risinājumu! Būs miers un nekādu strīdu. Man nebūs nekādu
pierādījumu, ka tev nav manieru :) Nav gan tā. Citiem ir manieres, pat
izteiktāk, nekā latviešiem. Bet šis konkrētais gadījums mani
sākumā bija novedis līdz baltkvēlei :D labi,labi, es neko nesaprotu
no krieviem. Tas arī bija mans pēdējais antropoloģiskais pētījums -
tautība, ar ko iepriekš nebiju saskārusies. Secinājumi bija dažādi
:)
Un "tu" es nerakstu ar lielo burtu speciāli. Jo tā es daru tikai
pazīstamiem cilvēkiem, kuri man patīk :)
:D jap, palaist muti sanāk. Un gandrīz,gandrīz dabūtu pa muti arī
sanāk. Skaidrs. Tātad veselīga attieksme te dominē. Katrs stāv pats
uz savām kājām un priecājas :)
Klausies, kas tev ir ar tiem resnajiem cilvēkiem? Tu pats sver 40kg? :D
Un tad komplekso? Vai tev ir tāāāāda presīte, ka pat Čaks Noriss
novēršas? :D Es vienkārši gribu saprast to izcelsmes avotu :)
Monotonija IR sviests! Bet tieši tajā ir sava pievilcība.
Nepieciešama īstā kompānija un īstā humora izjūta :) Ne jau visi
saprot. Tev noteikti ir jānoskatās! Bet torrentos savējos neliksi :)
nesmuki. It kā. Es zinu, ka man ir Monotonija, bet Kolka sagādāja
galvassāpes - nebija īsti. Man šķiet, ka Raivis Dzintars nosauca
Kolku par īpaši degradējošu filmu vai kā tamlīdzīgi. Lai viņš
aizbrauc uz laukiem, tur neviens nav tik naivs :D tur ir kārtīgi un no
sirds :D
Nu ja. Egīls jau mums resns, tāpēc jau demagoģija :D
Un atkal mēs eksplodējam miljons virzienos. Kur tad paliek singularitāte?
Piedrāzt. Galvenais - nekāpt uz mīnām, nebaidīt cilvēkus.
Proti, par "Tu" padarīšanu. Tātad, Tu dari tāpat, ka es. Tā ir absolūti iekšēja, personiska un automātiska padarīšana. Ja lielais burts, tad tas ir domāts par kādu konkrēti. Ja mazais - tad kontekstā vai tāpat vien, bez specifiska adresāta. Šī nianse ir viena no "podziņām", gar kurām, var noprast, Tev ļoti patīk grābāties. Lūk arī manieres. Tās, protams, eksistē, turklāt - un kādas vēl. Bet tādām banalitātēm kā druvju virināšana 21.gs. man nav laika. Labprāt pieteiktos uz lifta zēna vai pārmijnieka vakanci. Tev, savukārt, piestāvētu telefonistes karjera.
Nēēēēēxt.
Ar resnumu ir tā, ka pirmkārt - man pie savas 6-pakas nav sevišķi jāpiestrādā. Tā vienkārši rodas dabiski, no fizisko aktivitāšu daudzuma. Otrkārt, ja nebūtu mana Brāļa, kurš galīgi sap_sies ar uzturzinātni un mans Tēvs nebūtu ticis pārvērsts eksperimenta subjektā, kur ar viekāršu ēdienkartes maiņu pazaudēja 25kg, tad es joprojām ticētu, ka resnumam ir kāds attaisnojums. Ka tā ir ģenētiska predispozīcija, likteņa pirksts vai kas tāds. Diemžēl empīrisku pierādījumu priekšā man jāatkāpjas.
Taču Rimša ir kalsns un tik un tā amplis.
Tad Tu man izstāstīsi par krieviem un man ar manu 23 gadu profesionālo stāžu būs interesanti paklausīties. Antropoloģisko pētījumu galdā!!
Un, kamēr Tu meklē, vēl par Kolku. Vienalga, ko saka Raivis. Tas ir tas provinces šarmantais, nesamaitātais naivums un sirsnīgums. Tādu es to atceros, tādu es to vienmēr ceru ieraudzīt no jauna. Tāda ir visa jēga mukšanai no snobiskās, 'modīgās' Rīgas. Un man šķiet, ka to garšu Kolka ir noķērusi perfekti. Tādu es to labprāt ņammāju. Atkal un atkal.
Izskatās, ka esam pat noskaidrojuši profesionālās izaugsmes virzienus. Bravo.
Ja tu tā par Rimšēvicu, tad jautājums vēl par kalsnuma sakarību ar prātu. Nu jau sāk izklausīties, ka arī tāda pastāv. Varbūt resni cilvēki ne tikai ir defaultā neglīti, bet arī stulbi?
Es neko nevaru īpaši vispārināt, katrs gadījums ir individuāls, taču viņi:
1. agri precas vai vismaz daudz par to runā/domā, līdz to realizē
2. ar diezgan minimālu paškritiku
3. ar jautru (tikpat labi-sarkastisku) skatu uz dzīvi
Vairāk nevēlos vispārināt.
Tas nesamaitātais naivums un sirsnīgums, manā uztverē, šodien palicis tik, cik melns aiz naga. Agrāk kaut kā bija jaukāk. Nezinu, uz kurieni īsti jābrauc, lai to fīlingu dabūtu. Labprāt kaut ar kājām aizietu.
Piemēram, par Ilmāru. Skaidrs, ka nekāda sakarība nepastāv. Vismaz ne starp ķermeņa aprisēm un prātu. Te vairāk ož pēc cita veida sakarības, proti, kas notiek, ja ietekmīgos amatos nokļūst izglītoti, labi situēti, sabiedrībā pazīstami un populāri duraki. Kā mainās demagoģija un cik reižu vieglāk ir bīdīt kaut kādas intereses, kuru patiesos autorus mēs, 'vienkāršā tauta' nekad neuzzināsim. Raidījumi ir ieraksti, TV nav interaktīvs un es nevaru piezvanīt uz studiju un pateikt - "Ilmār, Tev ir problēma. Tu esi aizmirsis, ka es nebalsoju par ES, kur nu vēl par valūtu. Vari iztērēt miljonus izglītošanas kampaņā, bet kādu, kas zina, ka melns nav balts pārliecināt par pretējo ir bezcerīgi". Atturēšos no tālākiem komentāriem.
Nelaimīgā kārtā pazīstu arī resnus un ļoti inteliģentus cilvēkus. Tā būtu tā brīvā griba un izvēle - katru dienu būtu staipīt līdzi neredzamu 25kg portlandcementa maisu? Arī šeit atturēšos no tālākiem komentāriem.
Droši vien var nojaust, ka arī trešajā rindkopā būs jāatturas no tālākiem komentāriem, bet tas vairāk tāpēc, ka 23 gadus nodzīvojot Maskavas forštates sirdī, par krievu tautības postpadomju pilsoņu dzīvesveidu zināms ir viss. Suga ārpus pilsētām nespēj pastāvēt, jo nav lombardu, kuros nodot zagtos telefonus un nav cilvēku, kam tos nozagt, uzprasot cigareti, jo visi pārvietojas ar automašīnām. Lūk Tev sociālantropoloģija. :)
Visbeidzot, ķirsītis. Odziņa. Jā, labi. Piekritīšu. Naivuma un sirsnīguma palicis mazāk. Pilsētās. Tā vietu strauji ieņem internets un 4. paaudzes (4G) sakari. Tomēr ārpusē es to atmosfēru esmu jutis pats uz savas ādas. Aizbrauc uz Sausnēju. Tas ir Ērgļu novads. Turpat tālāk ir Vecpiebalga, kur čalīši mēdza 16 gados nēsāties ar vecām Audi Quattro kupejām un iet zaļumballēs izkauties un kādu meiču nocopēt.
Tas viss vēl joprojām eksistē. Tikai jārok dziļāk. Ar to gan rēķinies. :)
Ar prātu, protams, saprotu, ka tā ir - neviens nepaliek ar mums uz mūžiem, bet no otras puses - ar maniem tempiem tādu skillu uzkačāt ir nereāli. Teorijā jau izklausās labi, optimāli un pat vēlami - no worries, just pure fun. Bet dzīvē tad laikam jākļūst par budistu un jābūvē mandalas smiltīs, nekam nepieķeroties. Tad tās jājauc nost. Cik atceros no bērnības, kad kāds jauca manas smilšu pilis, man tas dikti pie sirds negāja. Taisnību sakot, jau no sākta gala es tās būvēju tā, lai tās spētu izturēt gan viļņu triecienus, gan vismaz pāris spēcīgus spērienus tiešā trāpījumā. (trast mī, aim an enžiņjēēr)
Ja nepatīk dzīves noteikumi, kā tos mainīt?
Kaut kur šeit piedzimst Direktors. Tas, kurš saka - nē, es tā negribu. Negribu nevienu laist vaļā, vismaz ne tikmēr, kamēr neesmu izpratis šī cilvēka sūtību savā dzīvē. Gribu pats savus likumus un noteikumus. Un, tā kā fizikas likumi darbojas dzīvē, un teju katru fizikas likumu var apiet ar līkumu (aizbraucot pamatīgās abstrakcijās), tad noteikti tā var arī dzīvē. Patiesību sakot, to sauc par tārpeju veidošanu un es esmu... diezgan labs, lai neteikti - ļoti labs visā tajā.
Pirms izplūst esejās par substancēm un to, cik relatīvs vai absolūts ir mans dzīvesveids, izstāsti labāk, kāpēc [and I quote] "Nepilnu gadu atpakaļ katru piektdienu es burtiski uzprasījos uz nepatikšanām. Joprojām nesaprotu, kā tiku sveikā cauri." Kāpēc beidzi skriet un tā vietā sāki... dzert?
Jo diemžēl - jā, diemžēl. Bet Tu esi meitene. And this ain't the world of Rainbows & pink fluffy unicorns.
Kas gandrīz gadījās un kā tas gandrīz beidzās?
Pure fun, man šķiet, nekad tā īsti nevar sasniegt. Vienkārši tiekties uz to un mēģināt šo to sev iemācīt. Jā,bet smilšu pilis brūk. Agrāk vai vēlāk, bet brūk. That's life. Nav variantu. Nevienam tas nepatīk un nekad nepatiks. Jautājums-kādu metodi mēs izvēlamies, lai tiktu ar to galā.
Auč, es noskatījos to vājprātu :D tagad galvā skan "trast mī, aim an enžiņjēēr" :D
He he, vai tiešām jāsāk cilāt banalitātes?
Tipa, ja nevari mainīt problēmu, tad mani savu attieksmi pret to :D
Tad pēc Tavas teorijas, katrs cilvēks mūsu dzīvē nāk ar sūtību "kaut ko iemācīt"? Labi,veido savus likumus un noteikumus. Bet beigu beigās mēs visi tāpat nonāksim vienā un tajā pašā punktā. Tā ir cīņa ar vējdzirnavām :) Bet, tā kā esi spītīgs, Tev par katru cenu jāpierāda kaut kas savs :D
Ne,ne,ne. Tu pārprati - es skrēju un es dzēru :D
Tūlīt visiem aizspriedumiem būs slūžas vaļā :D
Es pēdējā laikā esmu piebremzējusi ar ballīšu sindromu. Manuprāt, es kādus 5-6 gadus esmu daudz par daudz to darījusi. Pēkšņi atjēdzos, ka 2x nedēļā "izklaidēties" ir mazliet par traku. Un, redzi, tad jau sākas marazms, kad manī ir kaut kādas negācijas un izlieku ne tur, kur vajag. Tagad man sakārojās paskriet.. :) Īsāk sakot, priecājos iepazīties - esmu meitene, kas daudz par daudz dzēra (balllītēēē! un es uzlecu uz krēsla un situ plaukstas).
Junikorni man riebjas. Izņemto Čārliju & candy mountain :D
Varbūt tagad es varētu iepazīties ar Tavu attieksmi un dzīvesstilu? :)
Mmm..nekādā ziņā es šeit to nestāstīšu. Tas ir personiski. Ja kādreiz satikšu Tevi aci pret aci, tad varbūt izstāstīšu.
mazāk spītīgais piekāpjas, jā. xD :P
Tagad laiks noskaidrot, ko Tu šeit dari. Es pateikšu. Tu domā. Droši vien fakts, ka neviens no mums nav 100% 'uz iekšu' vai 'āru' vērsts nebūs nekāds jaunums, taču veids, kā tas strādā, ir šāds: domas ir jāpieraksta. Lai cik nebūtiskas tās arī liktos. Citādi tās pārplēsīs galvu. Sēdīs dvēseli. Ar Mazo mēs parasti ierēcam, ka tad, kad mūsu paaudze būs sasniegusi penšu vecumu, problēmas, kādas tās ir pašreizējai paaudzei, kurā visi burkšķ un kurai bieži vien nav, ar ko runāties (kas pats par sevi, protams, ir skumjš fakts), atkritīs pašas no sevis. Visi mācēs burkšķēt internetā, purkšķināt, blogot un atkal purkšķināt. You gotta appreciate that. :)
Tad par skaidrojumiem, vai, pirms tiem - baidos, ka mums ir radies PĀRpratums. Mēs te nenācām runāt par mani, bet gan vienādās daļās par Tevi UN mani. Acīmredzot ir laiks iepazīstināt ar neredzamu noteikumu, kurš ir spēkā jau no pašas pirmās rindiņas, saukts par "1:1 protokolu". Tas nosaka, ka Tu saņem to, ko dod pretī, es tikai aizmirsu Tev par to paziņot. :P :D
Tātad - solārijā es netupu, fakts. Bet arī ne pagrabā. Tu tupi?
Tālāk - kāpēc Sarežģītais ir sliktāks par Cinisko draņķi? Es spēju stundām vārīties arī dzīvē, it īpaši, ja esmu aizrāvies par tēmu, ja ir jūtams, ka otru cilvēku tas interesē un esam uz viena viļņa. Ja negrauj manas vibrācijas. Ja grauj - roc kapu vai get tha' f*ck off.
Ko es vēl Tev varētu pajautāt, hmm. Cik tad bieži Tu maini darbavietas? Kāda ir Tava kvalifikācija dīlošanā ar 'big ass problems'? Cik stundas pavadi solārijā? Tam ir kaut kāda fakin' nozīme globālākā mērogā? Man šķiet, ka saglabāt hipiju sevī ir daudz svarīgāk.
Re: mazāk spītīgais piekāpjas, jā. xD :P
Nēēēē! Man tiešām piestāv mans vārds, tas otrs nekam neder :D Tu neko nesaproti :P
Būtībā jau es parasti ņemu zīmuli un lapu, man riebjas šitā virtualizācija. Es esmu tikai un vienīgi PAR sociālajiem tīkliem utt., priecājos, ka cilvēki izpauž savas domas, izliek negācijas, neiedzīvojas neirozes un reizi pa reizei atrod draugus un sajūtas absolūti piederīgi un vajadzīgi. Taču, kas attiecas uz mani pašu, es tā negribu. Man ir savas metodes, kā tikt ar sevi galā un nepārsprāgt no emocijām. Un tās ir klasiskas, neuzbāzīgas un, bieži vien, neviens par tādām nemaz nenojauš. Un tā ir vislabāk man pašai, jo es ļoti labi redzu, ka nevienam tas viss nerausta :)
Sorry, mazliet iekavēji ar savu "1:1 protokolu" par gandrīz 10 desmitiem komentāru. Vajadzēja taču ātrāk teikt! :D
Tu pārprati. Ciniskais draņķis, pats par sevi, ir sūdīgais variants. Un Tu vispirms ķeries pie tā, pēc tam padomā un tomēr izlem, ka tik traki jau ar Tevi nav. Un vēlreiz atkārtošu - parasti cilvēki cenšas sevi attēlot labākus,nekā ir. Tev te ir ačgārna secība :)
Aha, zinu šitos nabaga intravertos. Kad sāk tarkšķēt...es sēžu mēma kā kaps :D
"Ko es vēl Tev varētu pajautāt,hmm." <--- ? kā Tu domā, cik man liela vēlme ir atbildēt uz "ķeksīša pēc" uzdotiem jautājumiem? :D
Un es netaisos iesaistīties sarunā par solārijiem (vnk WTF?) :D