Cilvēki
Aizdomājos par to, kāda tipa cilvēki raksta te, cibā.
Cilvēki, kuri grib tikt dzirdēti?
Cilvēki, kuri ir intraverti un kopumā noslēgti?
Cilvēki, kuri nekad neko nepasaka līdz galam?
Aizvainotie, dusmīgie, sāpinātie?
Komunikablie, trakie, frīki, nūģi?
Laikam jau te var salasīt tādu buķeti, par kādu realitāte varētu tikai sapņot. Konkrētas atbildes nav.
Cilvēki, kuri grib tikt dzirdēti?
Cilvēki, kuri ir intraverti un kopumā noslēgti?
Cilvēki, kuri nekad neko nepasaka līdz galam?
Aizvainotie, dusmīgie, sāpinātie?
Komunikablie, trakie, frīki, nūģi?
Laikam jau te var salasīt tādu buķeti, par kādu realitāte varētu tikai sapņot. Konkrētas atbildes nav.
Vienkārši - pasaulē, kurā teju visam ir 2 gadu garantija, man tomēr gribētos, lai cilvēciskas attiecības spētu pastāvēt ilgāk, it īpaši, ja tās ir balstītas uz abpusējām simpātijām 'n' shit.
Tikmēr paradoksālākais šajā diskusijā ir, ka iesaistītie Cibas iemītnieki ir spītīgi pēc velna. Pieklusinājuši retoriku, bet tik un tā klusītēm cenšas bīdīt savu taisnību. :D :D :D Viens iesaka mainīt attieksmi, otrs - mainīt problēmu. xD Tātad, jābūt vēl trešajam variantam - mainīt tēmu. Un tad mēs redzēsim, kuram beigās izrādīsies taisnība. :D :P
Vienkāršāk, šķiet, būs vienkārši izbaudīt procesu. :D Sometimes you're ahead, sometimes you're behind, the race is long. (Baz Luhrmann)
Tātad, iepazīstināt ar mani un manu dzīvesveidu? Tas ir personiski un ja kādreiz Tevi satikšu ac.... wait, what? :D
Īsi raksturojot, tas ir pretējs. Māte & Tēvs - talantīgi, smēķējoši alkoholiķi, no kā izriet, ka man tātad, nepiemīt neviens no abiem šiem netikumiem, tikai talants! :D Ne reizi mūžā neesmu piedzēries. No sociālā viedokļa tas dzīvesveids gan sanāca tāds ne pārāk sabiedrisks un tuvāks klosterim, tomēr man ir tieksme pārspīlēt. :D Aizrāvos ar citām lietām, kamēr Senči un dzīvesvieta nesāka radīt problēmas un kamēr neaizdomājos, ka kādreiz varbūt gribēsies kaut ko no normāla cilvēka dzīves aspektiem.
[te bija vēl viena rindkopa, bet to es pagaidām nodzēsu.]
Pluss arī romantiķis. Arī agresīvi jūtīgs un jūtīgi agresīvs.
Un ar "jauku" ģimenes back-groundu. Pēc dzīvesstila - mūks.
(Kapitāli) intraverts. Un spītīgs.
Mans jaunais imaginary draudziņš :D
Well.. jauka bildīte :))
Aizrāviem ar citām lietām? Kādām? :)
Vispār tagad Tu man iepatikies vēl vairāk. Jo tas viss tik ļoti atšķiras no manis un mana dzīvesstāsta :)
Kāda tēma bija pēdējai rindkopai? Un kāpēc Tu nerakstīji?
Man vispār ir viena milzīga jautājuma zīme par šo komunikāicju. Trekna jautājuma zīme.
Man besī virtuālā komunikācija ar nepazīstamiem cilvēkiem pēc būtības. Tāpēc vairākas reizes gribējies pateikt "sorry, I'm out". Bet es turpinu. Un nesaprotu-kāpēc. Man vienmēr šķiet - gribi parunāt? Nu,tad dari to aci pret aci! Un, ja nevari, tad visu gaišu. Manā pasaulē eksistē tikai reāli cilvēki un interesē tikai tādi.
No otras puses - Tu man to visu nestāstītu citādākos apstākļos,vai ne? Tā uzticības un atvērtības pakāpe ir tāda,kāda ir, tikai tad, ja var palikt anonīms. Un, kā jau kaut kad iepriekš minēju, nekas cits neatliek kā pieņemt spēles noteikumus.
Bet tā var iebraukt abstrakcijās. Taču, ņemot vērā, ka līdz 100 komentiem vēl kādi desmit palikuši, kāpēc ne. Es nekādas dižās pretrunas tajā kišmišā nesaskatu. Ideālists, romantiķis, ar izcilu humora izjūtu un asu prātu apveltīts sarkastisks, cinisks draņķis. Humānists, pētnieks, inženieris un zinātnieks. Viņi visi eksistē viena mērķa vārdā - lai darītu pasauli labāku. Arī pilnīgi prātā sajukušu pasauli.
Rindkopa, kuru es izdzēsu, bija apmēram šāda: kamēr Tu pēdējos piecus sešus gadus aktīvi ballējies, es 22 gadu vecumā dīloju ar visādām First World Problems. Ar tādiem nebūtiskiem faktiem, ka tūlīt abus vecākus izliks no denacionalizēta dzīvokļa avārijas stāvoklī esošā ēkā Maskačkas sirdī, un neko normālu viņi noīrēt atļauties nevarēs, Tēvs nodzersies, no mātes nebūs nekādas jēgas un man nebūs kur dzīvot. Tad tika pieņemts lēmums uzcelt māju pašiem. Bez kredītiem, brigādēm un visa. Pēdējos 5 gadus, kaut arī nebūtu korekti tā teikt, šī mērķa labad man dzīves nav bijis. Tā, ka varētu teikt - tagad es mazliet noņemu kāju no gāzes pedāļa un mēģinu atgūt kaut kādu daļu mazo dzīves prieciņu. Un pasaki tikai, ka neesmu to pelnījis.
Visbeidzot - par Tavu jautājuma zīmi. Ja gribi mani satikt realitātē, tad tā arī pasaki. Nav tā, ka es tupu pagrabā un man ir katastrofāls D vitamīna deficīts.
Tikai vispirms esmu pieradis iepazīt cilvēku, kuram veltu savu laiku. Laiku prasa gan pierašana pie Tavas apziņas, gan pie fiziskais ķermenis, balss, sejas vaibsti, intonācija. Viss fakin' prasa laiku.
Un pašās beigās - A fun fact:
Kaut kas te rakstīja par saviem 7 gadus vecajiem memuāriem, es intereses pēc uzmetu acis saviem visvecākajiem. Interesanti bija arī komentāri. Pie tam Tu tur arī figurē (kas man bija pārsteigums). Forši ir tas, ka 2008.gadā arī "piesējies" par manām princešproblēmām :D nekas nemainās.
:D bet es tik ļoti vienmēr esmu gribējusi tādu imaginary friend!
Labi,labi, vispār Tev ir iedota cita iesauka :P
Kurš cits sunim asti cels, ja ne pats? :) Ar izcilo humorizjūtu un aso prātu. Nē,nē, viss ok. Man vienkārši gribas pa plauktiņiem salikt to, ar ko man te darīšana. Cinisks draņķis? Tā. Tam otram vārdam es gan ne sūda neticu. Man ir pretīga tendence meklēt un saskatīt labo cilvēkos.
Protams, ka esi pelnījis, par to nevar būt ne runas. Un ar tādiem vecākiem un situāciju Tev automātiski vajadzētu būt aukstam kā ledum, neuzticēties un nepieķerties cilvēkiem.
Es tikai nemanu tajā visā bildē brāli (?). Tu esi vecākais dēls?
Tas tiešām prasa Tev tik ļoti ilgu laiku? Bet kā, piemēram, ir ar..darba vietas maiņu? Tur parasti ir jauns kolektīvs, kurā, gribot negribot, kaut kā ir jāsocializējas. Tās laikam ir diezgan lielas zobu sāpes?
Es iedomājos par to, jā. Viss atkarīgs no Tevis paša. Negribu Tevi biedēt vai kā tamlīdzīgi. Un manas lielākās bailes ir tās,ka mēs varētu būt pazīstami :D Latvija ir niecīgi maziņa.
(!)Patiesībā tas būtu pierādījums kam citam, kas gan šobrīd [vēl] nav svarīgi.
Ja Tu bieži apgrozies
Ā, un darba vietas maiņu es atrisināju tā, ka nemainu darbavietu! :D Darbi mainās, bet ne darbavieta.
Patiesībā man tikko daleca, ka to ir dahhhh_ sarežģītāk izstāstīt, nekā man liekas. Uz mirklīti vienkāršāk būtu, ja Tu pieņemtu, ka esmu nevis Cinisks Draņķis (kas, taisnība, neatbilst patiesībai), bet drīzāk Sarežģītais Zvirbulēns, jo kas ir krietni, krietni tuvāk tai.
Ko es vēl nepateicu? Ā, jā - jaunākais (tas, kurš cīnās ar neglītām resnām meitenēm, padarot atkal tievas un smukas) arī dzīvo zem mana jumta, ja tā varētu teikt. Tepat jau vien ir. :D
Parasti ir tā, ka tie, kas slimo ar "princešproblēmām" (FWP) - tiem pārsvarā nekādu lielu reālu problēmu nav. Un tas īstenībā ir pat ļoti labi. Tu tā arī neizstāstīji, kādas tās ir. Acu tuša beigusies? :D
Meanwhile - citādi diez vai var mani nobiedēt, i'm not anti-social, just introvert. :) [izstrīpoju
i'm not anti-social, society is just anti-me:D ] Tā, ka drīzāk tas vairāk no Tevis atkarīgs.Emīlija ir mans kristītais vārds, tādu vispār neizmantoju un nevajag arī.
Jautājums drīzāk ir šāds - cik Simonas Tu pazīsti? Es ceru, ka tik tikko neizraku sev kapu :D
Ok,darbi mainās, bet ne darba vieta. Te nepieciešami tālāki skaidrojumi!
Interesanti, ka Tu nonāci no ciniska draņķa līdz sarežģītajam zvirbulēnam :) ir mazliet atšķirība.
Lielākā daļa cilvēku grib izlikties par labākiem, Tev te sanāk mazliet otrādāk :D
Nu, brālis nav muļķis - tā savā ziņā ir zelta bedre 21.gadsimtā :D
Princešproblēmas vienmēr, vienmēr ir sīkumi :)
Dziļi dvēselē hipijs, kurš negrib ne par ko satraukties :D bet citreiz sanāk stresot par tik ļoti nenozīmīgām lietām,jā.
Mēs te atnācām parunāt par Tevi, ne par mani :P
Society is just anti me :D haha :D
Gan jau, ka tomēr, tomēr Tev tas pagrabs ir mīļš, un Tu esi bāls kā papīra lapa. Un 10 minūšu laikā ar piespiešanos pasaki 2 vārdus.
Kā es varu zināt?! :P
Un es atkal teikšu, ka viss atkarīgs no Tevis.
Un, ņemot vērā vienu fantastisku rakstura īpašību, kas mūs vieno, tā arī turpināsies. Līdz kāds (es) piekāpsies :D