Emocionālā sīknauda

Inženieris manī teiktu: "Sabruka? Nekas, būvēsim vēlreiz! Būvēsim no jauna. Būvēsim labāk!" (Bet viņam tad bija - cik? 5 gadi). Manuprāt, tīri neslikta metode - zinātnieks manī piekrīt un militārists māj ar galvu. Svētā trīsvienība. :)
Vienkārši - pasaulē, kurā teju visam ir 2 gadu garantija, man tomēr gribētos, lai cilvēciskas attiecības spētu pastāvēt ilgāk, it īpaši, ja tās ir balstītas uz abpusējām simpātijām 'n' shit.

Tikmēr paradoksālākais šajā diskusijā ir, ka iesaistītie Cibas iemītnieki ir spītīgi pēc velna. Pieklusinājuši retoriku, bet tik un tā klusītēm cenšas bīdīt savu taisnību. :D :D :D Viens iesaka mainīt attieksmi, otrs - mainīt problēmu. xD Tātad, jābūt vēl trešajam variantam - mainīt tēmu. Un tad mēs redzēsim, kuram beigās izrādīsies taisnība. :D :P
Vienkāršāk, šķiet, būs vienkārši izbaudīt procesu. :D Sometimes you're ahead, sometimes you're behind, the race is long. (Baz Luhrmann)

Tātad, iepazīstināt ar mani un manu dzīvesveidu? Tas ir personiski un ja kādreiz Tevi satikšu ac.... wait, what? :D
Īsi raksturojot, tas ir pretējs. Māte & Tēvs - talantīgi, smēķējoši alkoholiķi, no kā izriet, ka man tātad, nepiemīt neviens no abiem šiem netikumiem, tikai talants! :D Ne reizi mūžā neesmu piedzēries. No sociālā viedokļa tas dzīvesveids gan sanāca tāds ne pārāk sabiedrisks un tuvāks klosterim, tomēr man ir tieksme pārspīlēt. :D Aizrāvos ar citām lietām, kamēr Senči un dzīvesvieta nesāka radīt problēmas un kamēr neaizdomājos, ka kādreiz varbūt gribēsies kaut ko no normāla cilvēka dzīves aspektiem.

[te bija vēl viena rindkopa, bet to es pagaidām nodzēsu.]