Emocionālā sīknauda

Nē,nē, es te nevienu vispār nepazīstu. Es pat īsti nesaprotu, ko te daru :D pilnīgi nopietni. Šķiet, ka reizēm vienkārši sagribas kaut ko uzrakstīt, tas arī viss. Parasta, neko neizsakoša monoizrāde sev. Man arī nav ne jausmas, kas tie par cilvēkiem man ir pievienoti un kāda velna pēc. Visticamāk pirms dažiem gadiem zināju atbildi :)

Emīlija ir mans kristītais vārds, tādu vispār neizmantoju un nevajag arī.
Jautājums drīzāk ir šāds - cik Simonas Tu pazīsti? Es ceru, ka tik tikko neizraku sev kapu :D

Ok,darbi mainās, bet ne darba vieta. Te nepieciešami tālāki skaidrojumi!

Interesanti, ka Tu nonāci no ciniska draņķa līdz sarežģītajam zvirbulēnam :) ir mazliet atšķirība.
Lielākā daļa cilvēku grib izlikties par labākiem, Tev te sanāk mazliet otrādāk :D

Nu, brālis nav muļķis - tā savā ziņā ir zelta bedre 21.gadsimtā :D

Princešproblēmas vienmēr, vienmēr ir sīkumi :)
Dziļi dvēselē hipijs, kurš negrib ne par ko satraukties :D bet citreiz sanāk stresot par tik ļoti nenozīmīgām lietām,jā.

Mēs te atnācām parunāt par Tevi, ne par mani :P

Society is just anti me :D haha :D
Gan jau, ka tomēr, tomēr Tev tas pagrabs ir mīļš, un Tu esi bāls kā papīra lapa. Un 10 minūšu laikā ar piespiešanos pasaki 2 vārdus.
Kā es varu zināt?! :P

Un es atkal teikšu, ka viss atkarīgs no Tevis.
Un, ņemot vērā vienu fantastisku rakstura īpašību, kas mūs vieno, tā arī turpināsies. Līdz kāds (es) piekāpsies :D